Aktuāli

Atbildot uz Krievijas militāro spiedienu, Dānija uz Baltiju nosūta četrus iznīcinātājus un fregati

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR.ee/Jyllands-posten.dk
F-16
Foto: Dānijas Gaisa spēku iznīcinātājs "F-16". Foto: Dānijas Karaliskie gaisa spēki

Dānijas valdība nolēmusi paplašināt savu ieguldījumu NATO misijās Ziemeļeiropā un Baltijā, uz šo reģionu nosūtot papildu fregati un četrus iznīcinātājus “F-16”, informē Dānijas karalistes ārlietu ministrs Jepe Kofods (Jeppe Kofod). Šo kā labu atturēšanas pasākumu jau novērtējis Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets, paužot “pilnīgu pārliecību”, ka ASV ir apņēmusies aizsargāt Baltijas valstis arī turpmāk.

Par šādu soli Dānija izlēmusi pēc pēdējā laika notikumiem Ukrainas pierobežā, kur Krievija savilkusi apjomīgus militāros spēkus. Tāpat arī Krievija cita starpā izteikusi brīdinājumu Somijai un Zviedrijai nepievienoties NATO.

Viņš norāda, ka Dānijas pieeja Krievijas un Ukrainas jautājumā ir divējāda. Viens virziens ir spēcīgs aizsardzības un atturēšanas profils, kur Dānija darbojas roku rokā ar NATO partneriem. Tāpat valsts ir gatava dialogam, bet tas iespējams vien tad, ja Krievija pārtrauc jebkādas provokācijas un draudus.

Tā kā šādu signālu šobrīd nav, Dānija izlēmusi NATO pastāvīgajiem jūras spēkiem nosūtīt papildu fregati "Peter Willemoes" ar 160 cilvēku apkalpi, kā arī četrus  iznīcinātājus “F-16”. Tie pievienosies NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijai un bāzēsies Lietuvā, savukārt fregate patrulēs Baltijas jūrā vismaz tuvākos trīs mēnešus. Kopā ar iznīcinātājiem uz Baltiju dosies arī aptuveni 70 cilvēku liela apkalpes komanda.

Tāpat arī Dānijas aizsardzības ministre Trīne Bramsena nesen paziņojusi, ka Dānija ir gatava nākt palīgā Baltijas valstīm gadījumā, ja Krievijas agresija pieaugs.

Arī Dānijas Liberālās partijas priekšsēdētājs Jakobs Ellemans-Jensens situāciju pie Ukrainas robežas sauc par nopietnu un nepieņemamu. “Jābūt tā, ka 2022. gadā suverēnās valstis pašas var izvēlēties, ar ko tās vēlas būt aliansē. Tāpēc mēs, protams, atbalstām Dānijas valdības vēlmi sniegt savu ieguldījumu,” viņš norāda, piebilstot, ka tam jāiet roku rokā ar skaidru signālu, ka NATO valstis sevi var un grib aizstāvēt arī pašas. Tieši tāpēc aizsardzība ir jāatvēl vairāk līdzekļu, jo šāds militārais ieguldījums sūta būtisku signālu, ka NATO alianse, tostarp Baltijas valstis, ir vienotas.

Tikmēr bijušais Dānijas ārlietu ministrs Martins Lidegards uzskata – lai novērstu Krievijas potenciālo iebrukumu Ukrainā, ar to vien nepietiek, kā piemēru minot arī stingrākas sankcijas, kas īpaši vērstas pret Krievijas ekonomiski svarīgo gāzes eksportu.

“Skaidrs, ka krievu naratīvā tā ir agresija. Putins izmanto katru mūsu soli savā iekšējā propagandā, tāpēc mums ir vajadzīgi vairāk instrumentu, tostarp sankcijas," viņš sacīja. Viņaprāt, Dānijai kopā ar citām valstīm ir laiks darīt visu iespējamo, lai pārliecinātu, it īpaši vāciešus, ka Eiropa kļuvusi pārāk neaizsargāta attiecībā uz gāzes piegādi no Krievijas.

Faktu par spēku palielināšanu Baltijā atzinīgi vērtē arī Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets, norādot – tas ir labs atturēšanas signāls un liecina par NATO vienotību. “Uzskatu, ka NATO šobrīd ir vienota, ASV ir viena no NATO svarīgākajām valstīm, tāpat kā Igaunija un pārējās Baltijas valstis. Un, kamēr vien NATO būs vienota, nedomāju, ka vispār ir iespējams apspriest šādus Krievijas priekšlikumus. Daudzas valstis uzlabo savu drošību un caur to arī savu kaimiņu drošību,” sacīja K. Lānets, paužot “pilnīgu pārliecību”, ka ASV ir apņēmusies aizsargāt Baltijas valstis arī turpmāk.

Dalies ar šo ziņu