Hāgas samitā 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma īsu, bet stratēģiski nozīmīgu deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šī vienošanās ietver divus galvenos blokus - vismaz 3,5% IKP jāatvēl klasiskajām aizsardzības vajadzībām atbilstoši NATO definīcijai un spēju mērķiem, bet līdz 1,5% – plašākai drošības stiprināšanai, tostarp infrastruktūras aizsardzībai, civilajai gatavībai un rūpniecības kapacitātes veidošanai. Paredzēts, ka 2029. gadā tiks veikts starpposma izvērtējums, lai novērtētu progresu un vajadzības pielāgot mērķus atbilstoši drošības videi. Pēc padomes sēdes Latvijas žurnālistus uzrunāja valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, sniedzot savu vērtējumu par samitā panākto.
Šī deklarācija, kas apzināti tika sagatavota tikai vienas lappuses apjomā, iezīmē pagrieziena punktu NATO politiskajā retorikā – koncentrēšanās uz konkrētu rīcību aizstāj iepriekš dominējošo plašo, bet izplūdušo formulējumu pieeju. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pēc sēdes norādīja, ka viņa cerība par vienotu sabiedroto nostāju ir piepildījusies: “Tas, ko es cerēju, ka būs vienotības tāds apliecinājums un nebūs lielu drāmu, tas ir arī noticis. Mums bija ļoti laba diskusija gan par aizsardzības izdevumu palielinājumu.”
Prezidents īpaši izcēla deklarācijas kodolīgumu kā priekšrocību. “Tā ir viena lapa – varbūt tas ir labāk nekā uz desmit lapām aprakstīt visu pasauli un beigās nepanākt neko,” viņš sacīja, piebilstot, ka šāda pieeja ļauj precīzāk iezīmēt prioritātes.
Viens no jautājumiem, kas izraisīja mediju interesi, bija Ukrainas pieminēšana deklarācijā tikai vienā rindkopā. Rinkēvičs paskaidroja, ka šoreiz NATO apzināti koncentrējusies uz iekšējo spēju attīstību.
“Sabiedrotie apzināti izšķīrās par diviem lietām. Pirmā – šis ir samits par mums pašiem. Otrkārt – Ukraina deklarācijā ir, bet nav ne apstākļu, ne vienprātības, lai virzītos tālāk ar Ukrainas pievienošanos aliansei,” norādīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina paliek dienaskārtībā, un katra dalībvalsts individuāli turpina sniegt militāro palīdzību. Latvija šobrīd Ukrainai atvēl 0,25% no IKP, un šogad šī palīdzība ietver arī 42 “Patria” bruņutransportierus.
Viņš arī uzsvēra, ka būtiski izvairīties no pašapmāna. “Dzirdu arī Latvijā – mēs te zem aizsardzības izdevumiem pabāzīsim visu ko. Tad piedodiet – neviena deklarācija, vai viņa būtu desmit lapušu gara vai vienu rindkopu gara, neglābs neko,” viņš teica. “Svarīgi, lai mēs nemānam paši sevi, nemānam sabiedrību, ka slimnīcu korpuss vai kas cits pēkšņi kļūst par aizsardzības izdevumu.”
Rinkēvičs arī pievērsa uzmanību tam, ka Krievija jau šobrīd ir mobilizējusi savu militāro ekonomiku, kamēr NATO valstīm šis process tikai sākas. “Krievija ir pārgājusi uz ļoti labi mobilizētu militāro rūpniecību. Mēs to vēl neesam izdarījuši,” viņš norādīja, uzsverot nepieciešamību ne tikai apstiprināt spēju mērķus, bet arī tos reāli izpildīt.
Vērtējot ASV lomu samita rezultātu nodrošināšanā, prezidents atzina: “Es teikšu godīgi – ja nebūtu ļoti skaidra, stingra ASV administrācijas nostāja, šo 5% jautājumu sasniegt būtu daudz, daudz grūtāk.”
Noslēgumā Rinkēvičs atzina, ka šis samits apliecināja NATO transformāciju un spēju pieņemt lēmumus mainīgā drošības vidē. “Šī ir cita alianse nekā pirms 10 vai 15 gadiem,” viņš teica. “Bet tagad vissvarīgākais – ka mēs šos lēmumus īstenosim.”
