NATO samits Hāgā notiek laikā, kad pasaules mediju uzmanība ir pievērsta konfliktam Tuvajos Austrumos, taču aliansei jākoncentrējas uz galveno – Krievijas radīto apdraudējumu. Kā vakar pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, samitā varam gaidīt lēmumu par jaunu aizsardzības izdevumu mērķi – 5% no IKP –, kas iekļautu gan militāros tēriņus, gan ar aizsardzību saistītu infrastruktūru, vienlaikus apliecinot Eiropas gatavību uzņemties lielāku daļu drošības sloga. Portāls “Sargs.lv” no NATO samita Hāgā skaidro, ko šis samits nozīmē Latvijai, kādus lēmumus varam gaidīt, un kā NATO plāno stiprināt savu atturēšanas un aizsardzības politiku laikā, kad Krievija saglabā spēju apdraudēt alianses austrumu robežu, taču ASV prezidenta uzmanība ir pievērsta Tuvajiem Austrumiem.
Šis būs Donalda Trampa pirmais NATO samits pēc viņa pārvēlēšanas. Iepriekš viņš ir asi kritizējis alianses dalībvalstis par to, ka tās “dzīvo uz ASV drošības garantiju rēķina”. Eiropas sabiedrotie cenšas viņam pierādīt pretējo un cer pārliecināt nepamest kontinentu vai nesamazināt ASV militāro klātbūtni Eiropā.
“Kopš Tramps ir atgriezies Baltajā namā, attiecības ar Eiropu ir bijušas ļoti saspringtas – gan muitas tarifu, gan citu jautājumu dēļ. Pirms dažām nedēļām mēs pat nebijām pārliecināti, vai viņš vispār ieradīsies samitā,” starptautiskajam medijam “BBC” norādīja kāds augsta līmeņa diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms. “Ņemot vērā, ka Krievija un Ķīna vēro jebkādu Rietumu vājumu, tas būtu katastrofāli,” atzina diplomāts.
Kā norāda “BBC”, Rute cer, ka, koncentrējoties tikai uz naudas jautājumu, izdosies izvairīties no konfliktiem vai izteikumiem, kas varētu radīt spriedzi starp Trampu un pārējiem sabiedrotajiem. Taču šis rūpīgi izstrādātais plāns var sagrūt.
Vakar Irāna raidīja raķetes uz ASV aviobāzi Katarā kā atbildi uz sestdienas triecieniem tās kodolobjektiem. Tādēļ Tramps varētu izvēlēties palikt Vašingtonā, tā dēvētajā Situāciju istabā.
Ja viņš tomēr ieradīsies Eiropā, būs gandrīz neiespējami neapspriest Tuvo Austrumu situāciju, ņemot vērā likmes. Tas palielinās risku uz atklātu diskusiju sadursmi ar Eiropas sabiedrotajiem, kuri deva priekšroku diplomātijai, nevis bombardēšanai attiecībā uz Irānu.
Trampam patīk uzvaras un viņš nevēlēsies sajust nosodījumu samitā. Kā norāda “BBC” viņam tika solīts, ka samita galvenā uzvara būs Eiropas valstu apņemšanās tērēt 5% no IKP aizsardzībai – tieši to, ko viņš prasīja, atgriežoties amatā. “Šis samits ir par uzticamību,” teica ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.
Taču Spānija svētdien paziņoja, ka tai ir panākts izņēmums no šī mērķa – ko Rute vēlāk noliedza. Arī citas valstis nav apmierinātas ar nepieciešamību atrast papildu līdzekļus.
ASV attieksme un Eiropas dilemmas
Nav skaidrs, vai ASV šonedēļ piekritīs gala deklarācijai, kurā Krievija tiek nosaukta par galveno NATO apdraudējumu. Eiropas ticība ASV kā galvenajam drošības garantam ir sašķobījusies. Trampa iecietīgāka pieeja pret Maskavu un spiediens uz Kijivu, mēģinot panākt kara izbeigšanu, rada jautājumus.
Piektdienas vakarā Eiropas diplomāti bija neapmierināti, kad Tramps paziņoja, ka viņš pats nevēlas sasniegt šo 5% mērķi, bet sabiedrotajiem tas gan jāizdara. “Es nedomāju, ka mums tas jādara, bet viņiem gan,” viņš teica.
Tramps nav pirmais ASV prezidents, kurš vēlējies pārnest uzmanību un militāro iesaisti no Eiropas uz Indijas un Klusā okeāna reģionu. Arī prezidents Obama to skaidri pauda jau 2011. gadā.
Pašlaik ASV Eiropā glabā kodolieročus Itālijā, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē. Kā arī ir izvietoti 100 000 kaujas gatavībā esošu karavīru, no kuriem 20 000 – Austrumeiropā.
Eiropa līdz šim nav vēlējusies attīstīt alternatīvas – piemēram, paplašināt Francijas kodoljumtu –, baidoties, ka ASV varētu teikt: “Jums vairs mūs nevajag, mēs ejam prom.” Tagad Eiropa ir spiesta uzņemties lielāku atbildību – gan lai noturētu ASV, gan arī gadījumam, ja Tramps tomēr lems par aiziešanu.
Trampa nodomi – neskaidri
Nesen NATO valstis ar atvieglojumu uzņēma ziņu, ka ASV ģenerālleitnants Alekss Grinkēvičs kļūs par NATO Eiropas virspavēlnieku. Tas parādīja, ka ASV vēljoprojām ir gatava saglabāt alianses aizsardzības nodrošināšanu. Tomēr ASV pašlaik veic aizsardzības budžeta pārskatīšanu. Jauni paziņojumi gaidāmi rudenī.
Polija, atšķirībā no Spānijas, uz samitu dodas ar pārliecību. Tā jau tagad tērē 4,7% no IKP aizsardzībai – vairāk nekā jebkura cita NATO valsts, ieskaitot ASV. Varšava apgalvo, ka vēlas izveidot spēcīgāko sauszemes armiju Eiropā. Savukārt tādās valstīs kā Spānija tas ir daudz sarežģītāk. Spānijas medijos izskan bažas, ka strīdi par aizsardzības tēriņiem varētu izraisīt valdības krīzi.
Lai gan Trampam tiek piedāvāts Eiropas sabiedroto aizsardzības tēriņu pieaugums, NATO cenšas “mīkstināt triecienu” mazāk turīgajām valstīm.
• 3,5% IKP tiešajiem aizsardzības tēriņiem
• 1,5% IKP – ar aizsardzību saistītām jomām (piemēram, ostu paplašināšana, kiberdrošība)
Tas ļautu pietuvoties ASV līmenim – 3,4% no IKP –, kas psiholoģiski būtu liels solis, atzīmē bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Kamils Grāns.
Taču neatkarīgi no proporcijām, runa ir par miljardiem. Nauda būs jāatrod – vai nu ar nodokļu palīdzību, kā to mēģina Igaunija, vai veicot aizņēmumus, kas būtu dārgi valstīm ar lieliem parādiem, kā Itālijai, vai samazinot sociālos izdevumus.
Lielbritānija, gatavojot savu Aizsardzības pārskatu, jau uzsvēra sabiedrībai nepieciešamību palielināt izdevumus, bet eksperti norāda – valdības vēl nav pietiekami sagatavojušas sabiedrību šiem kompromisiem.
Mērķa sasniegšanai NATO dažas valstis aicina nodrošināt 7 līdz 10 gadu laiku. Rute uzskata, ka tas ir par ilgu. Ar karalaika ekonomiku Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm piecu gadu laikā.
Eiropas aizsardzība nav tikai naudas jautājums, bet arī – kam to tērē. Pašreizējā problēma – pārāk daudz dublētu un nesavietojamu sistēmu. Piemēram, ES ir 178 dažādu ieroču sistēmas un 17 dažādi tanku modeļi. Resursu apvienošana ir sarežģīta tēma, kas šonedēļ visticamāk netiks atrisināta.
Samita iznākums ir atkarīgs no cilvēka, kurš ieradīsies ar “Air Force One”. ASV vēstnieks NATO norāda – šis var būt vēsturisks brīdis. Kāds augsta līmeņa diplomāts “BBC” izteicās vēl skaidrāk: “Iespējams, nozīmīgākais NATO samits kopš Aukstā kara – brīdis, kad Eiropa sāka tērēt tikpat daudz kā ASV un uzņēmusies atbildību par savu drošību.”
