NATO dalībvalstis vienojušās par līdz šim vērienīgāko aizsardzības finansēšanas mērķrādītāju – 5% no iekšzemes kopprodukta. To preses konferencē pirms NATO samita Hāgā paziņoja alianses jaunais ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš uzsvēra, ka šāds solis ir būtisks, lai pielāgotos dramatiskajām izmaiņām starptautiskajā drošības vidē un atturētu potenciālus agresorus.
“Draudi, ar ko mēs saskaramies šodien, prasa daudz vairāk nekā tikai 2% ieguldījumus. Tāpēc NATO vienosies par jaunu bāzes līmeni – 5% IKP aizsardzībai. Tas ir ambiciozs, vēsturisks un fundamentāls lēmums mūsu nākotnes drošības nodrošināšanai,” sacīja Rute.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka pēc aizsardzības un izlūkdienestu aplēsēm Krievija jau tuvāko 3–7 gadu laikā varētu būt spējīga uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, ja netiks veikti nepieciešamie ieguldījumi aizsardzībā jau tagad.
NATO plāno būtiski palielināt pretgaisa aizsardzības spējas, bruņutehnikas un artilērijas krājumus. Plāns ietver pieckāršu pretgaisa aizsardzības spēju palielināšanu, tūkstošiem jaunu tanku un bruņumašīnu iegādi, kā arī miljoniem artilērijas šāviņu uzkrāšanu. Tas ir atbilde uz Krievijas taktiku Ukrainā, kur bieži tiek izmantoti raķešu un bezpilota triecieni pret civiliedzīvotājiem.
Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka ieguldījumiem jāseko arī ražošanas kapacitātes palielināšana. “Pašlaik piedāvājums nav pietiekams, lai apmierinātu mūsu pieaugošās vajadzības. Mums vajadzīga tūlītēja rūpniecības atbilde – pretējā gadījumā mūsu atturēšanas spējas būs nepilnīgas,” sacīja Rute. Viņš uzsvēra, ka cieša sadarbība ar aizsardzības industriju abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī ar Ukrainu un Eiropas Savienību būs viens no samita galvenajiem tematiem.
Rute arī atzina, ka NATO nesaskata nevienu “opt-out” iespēju vai izņēmumu attiecībā uz jaunajiem mērķiem. Lai gan dažas valstis, tostarp Spānija, uzskata, ka var sasniegt noteiktos spēju mērķus ar mazāku budžetu, NATO uzskata, ka šie mērķi reāli prasīs līdz pat 3,5% no IKP pamatizdevumiem aizsardzībā.
Turpinās arī atbalsts Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka Kanāda un Eiropas sabiedrotie šogad ir jau apsolījuši vairāk nekā 35 miljardus eiro Ukrainas atbalstam, kas būtiski pārsniedz sākotnēji plānoto 20 miljardu apjomu.
Preses konferencē Rute vairākkārt uzsvēra arī hibrīddraudu nopietnību, tostarp kiberdraudu, dezinformācijas un diversiju uzbrukumu riskus NATO austrumu flangā, tostarp arī Baltijā. Viņš norādīja, ka šie jautājumi būs nozīmīga daļa no NATO vadītāju darba kārtības samitā.
