Rīgā tika aizvadīta ceturtā ikgadējā NATO Integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības konference, kuras laikā portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja NATO ģenerālsekretāra padomnieci aizsardzības investīciju jautājumos Tarju Jākolu (Tarja Jaakkola), lai uzzinātu vairāk par NATO investīcijām aizsardzības jomā un izmaiņām, ko nesis Krievijas aizsāktais karš Ukrainā un tehnoloģiskā attīstība.
NATO ģenerālsekretāra padomniece aizsardzības investīciju jautājumos skaidro, ka investīcijas aizsardzības industrijā ir nepārtrauktas, taču dažādi ģeopolitiskie procesi viļņveidīgi ietekmē to apjomu. Šobrīd var novērot, ka investīcijas aizsardzības nozarē ir ievērojami pieaugušas gan Krievijas izraisītā kara dēļ, gan mākslīgā intelekta sniegto iespēju dēļ.
Jaunās tehnoloģijas ir reizē draudi, kuriem nepieciešama pretreakcija, taču reizē tā ir arī iespēja, kura ļauj tehnoloģijas izmantot savā labā. Ir svarīgi laikus apzināt potenciālos nākotnes draudus, kas var parādīties tehnoloģiskās attīstības rezultātā.
Mazākajām NATO valstīm ir sarežģītāk un dārgāk iegādāties dažādu militāro ekipējumu un tehnoloģijas, tāpēc šī iemesla dēļ šobrīd tiek organizēti vairāku dalībvalstu vienoti iepirkumi, kas ir izdevīgāki un nodrošina savstarpēju savietojamību. Tāpat tas ļauj vieglāk uzturēt iegādātās tehnoloģijas, bruņojumu vai ieročus.
NATO vadībā tiek realizēta arī Aizsardzības Inovāciju Akseleratora Ziemeļatlantijas reģiona programma jeb DIANA (Defence Innovation Accelerator for the North Atlantic). DIANA nodrošina augsta līmeņa programmu izstrādi tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, savukārt testēšanas centru tīkls nodrošina piekļuvi vismodernākajām testēšanas iespējām visā Aliansē.
Tāpat NATO samitā Madridē 22 Alianses dalībvalstis parakstīja saistību vēstuli par NATO Inovāciju fonda izveidi, kam pievienojusies Latvija un kas paredz atbalstu jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu izstrādei. NATO Inovāciju fonds investē līdzekļus jaunuzņēmumos, kuru darbības mērķis saskan ar kādu no izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem jauno un transformējošo tehnoloģiju jomā un kuros tiks saskatīta divējāda civilā un militārā pielietojamība.
Papildus tam fonds palīdz piesaistīt arī citus publiskos un privātos ieguldījumu avotus un, sadarbībā ar NATO DIANA, veicina ieguldījumu iespējas un piekļuvi tirgum visā Aliansē, vienlaikus aizsargājot inovatīvās tehnoloģijas un jaunuzņēmumus no konkurentiem.
NATO Samitā Viļņā 2023. gadā tika apstiprināts NATO aizsardzības industrijas rīcības plāns, kas ietver nozares industrijas attīstības plānus, izaicinājumu pārvarēšanu un savstarpējās savietojamības nodrošināšanu. Tāpat pagājušajā gadā Vašingtonā notiekošajā NATO samitā tika pieņemts aizsardzības industrijas jaudu paplašināšanas solījums, kas ļaus dalībvalstīm atjaunot tās militāros krājumus un vairāk investēt jauno tehnoloģiju attīstībā.
Jautājot par Latvijas un Baltijas valstu drošību un potenciālo pienesumu Aliansei, T. Jākola skaidroja, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā NATO paplašināja savu klātbūtni Alianses Austrumu flangā ar pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanu. Tāpat tika lemts par pretgaisa aizsardzības rotējošās klātbūtnes modeļa izveidi un gaisa patrulēšanas misiju nodrošināšanu.
Kā norāde eksperte, tad pretgaisa aizsardzība mūsdienās kļuvusi ļoti komplicēta. Ja kādreiz pārsvarā tika izmantotas lidmašīnas un raķetes, tad šobrīd klāt nākuši arī dažāda veida un pielietojuma bezpilota lidaparāti un modernākas raķetes. Šis izaicinājums ir radījis nepieciešamību pēc daudz advancētākas slāņveida pretgaisa aizsardzības. Ir nepieciešamas gan tāla darbības rādiusa, gan tuva darbības rādiusa sistēmas. Tāpat liels izaicinājums ir bezpilota lidaparātu uzbrukumu atvairīšana, jo tie ir ievērojami lētāki par pretgaisa raķetēm. Šī iemesla dēļ ir jāstrādā pie sistēmas, kas spēj neitralizēt dronu uzbrukumus daudz lētāk, taču tikpat efektīvi.
Konference Rīgā vienuviet pulcēja augsta līmeņa NATO civilo un militāro struktūru pārstāvjus, vadošos ekspertus, lēmumu pieņēmējus, kā arī zinātniekus un domnīcu pārstāvjus, lai rosinātu stratēģiskā līmeņa diskusijas par Latvijai svarīgo jautājumu.
NATO Integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības konference norisinājās trīs dienas un aptvēra plašu tematu loku, tajā skaitā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spēju attīstību Aliansē, nākotnes karadarbību un jauno tehnoloģiju integrāciju, stratēģisko komunikāciju ar sabiedrību un no Krievijas kara Ukrainā gūtās mācības.
Latviju konferencē pārstāvēja eksperti no Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Rīgā.
NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzības arhitektūras un spēju stiprināšana turpina būt Latvijas prioritāte arī tuvojoties NATO samitam Hāgā, kas norisināsies šī gada jūnijā.
