Rute: "Nav pieļaujami, ka Krievija pārspēj NATO" - Eiropa sāk gatavoties ražošanas karam

NATO
Evija Blumberga/Sargs.lv
EK prezidente un NATO ģenerālsekretārs
Foto: nato.int

Pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas un NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes uzrunām Hāgā notiekošajā NATO Aizsardzības industrijas forumā kļūst skaidrs – Eiropa vairs nevar atļauties pašreizējo aizsardzības industrijas tempu. Tuvākajos gados sagaidāma gan ievērojama finansējuma palielināšana, gan strukturālas reformas, lai nodrošinātu spēju atbildēt uz reģiona drošības izaicinājumiem, portāls “Sargs.lv” vēsta no NATO samita Hāgā.

No haotiskiem pasūtījumiem uz ilgtermiņa līgumiem

Atklājot NATO samita aizsardzības industrijas forumu, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute norādīja, ka “nav pieļaujami, ka Krievija ar ekonomiku, kas ir 25 reizes mazāka par NATO, varētu mūs pārspēt ražošanas apjomā,” uzsverot nepieciešamību “uzvarēt jauno ražošanas karu”. Viņš arī atklāja, ka sabiedrotie vienojušies par vēsturiski augstiem spēju mērķiem un ka samitā tiks pieņemts lēmums par aizsardzības izdevumiem 5% no IKP apmērā, kas ietver gan militāro budžetu, gan ar drošību saistītu infrastruktūru.

Līdz šim daudzas Eiropas valstis iepirkumus veikušas individuāli un fragmentēti, bieži bez garantēta pieprasījuma nākotnē. Urzula fon der Leiena savā uzrunā paziņoja, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienība kopumā mobilizēs līdz 800 miljardiem eiro aizsardzības vajadzībām – 650 miljardus no dalībvalstu investīcijām un 150 miljardus aizdevumu veidā caur jauno instrumentu SAFE, kas paredzēts kopīgiem iepirkumiem un ilgtermiņa līgumiem.

Tas nozīmē lielāku paredzamību ražotājiem un motivāciju mērogot ražošanu. Tāpat šie aizdevumi būs pieejami ne tikai ES dalībvalstīm, bet arī kandidātvalstīm, tostarp Ukrainai, un stratēģiskajiem partneriem kā Lielbritānija vai Kanāda.

Modernās karadarbības piemēri Ukrainā skaidri parāda, ka kritiska nozīme ir mākslīgajam intelektam, radioelektroniskās traucēšanas sistēmām, satelīttehnoloģijām un citiem divējāda lietojuma risinājumiem. Tomēr līdz šim daudzi ES programmu fondi nav bijuši pieejami militāriem projektiem. Tagad plānots mainīt pieeju – fon der Leiena sola ļaut aizsardzības projektiem piekļūt, piemēram, jaunizveidotajām ES mākslīgā intelekta gigarūpnīcām, kā arī Eiropas Inovāciju padomes finansējumam.

Eiropas Komisija atzīst, ka, neraugoties uz aizsardzības jaunuzņēmumu pieaugumu – investīcijas kopš kara sākuma pieaugušas par 500% –, daudzām idejām trūkst finansējuma, lai pārietu no prototipa uz masveida ražošanu.

Tādēļ Eiropas Savienība vēlas proaktīvi identificēt potenciālos "vienradžus" un nodrošināt tiem attīstības iespējas Eiropas vienotajā tirgū. Arī NATO ģenerālsekretārs Rute atzinīgi novērtēja Lielbritānijas lēmumu integrēt Ukrainas dronu ražotājus britu industrijas tīklā kā piemēru, ko varētu pārņemt arī citur Eiropā.

“Mums jāspēj ne tikai papildināt krājumus, bet arī modernizēt tradicionālās sistēmas un pielāgoties jaunām tehnoloģiskām vajadzībām,” sacīja fon der Leiena, uzsverot arī ES lomu sadarbības nodrošināšanā starp NATO un valstīm, kas nav alianses dalībnieces.

Eiropas mērķis ir līdz 2030. gadam pilnveidot atturēšanas spējas, un tas nozīmē gan apjoma, gan tehnoloģiju modernizācijas "lēcienu". Lai to sasniegtu, NATO sabiedrotie vienojušies par vēsturiski augstiem spēju mērķiem, savukārt ES fokusējas uz to, kā radīt nosacījumus industrijas attīstībai. Kā norādīja fon der Leiena – “tas nozīmē izkāpt no komforta zonas, savienot civilos un militāros sektorus, sadarboties ar NATO un tālāk.”

Tāpat kā pārējām dalībvalstīm, arī Latvijai būs jāpielāgo savi iepirkumu modeļi, jādomā par ilgtermiņa sadarbību ar industriju, un jāizmanto iespējas, ko piedāvā ES instrumenti, lai stiprinātu gan nacionālās aizsardzības spējas, gan industrijas attīstību.

Dalies ar šo ziņu