NATO paziņo par Ukrainas karavīru apmācību centra izveidi Bidgoščā, Polijā

NATO I 15.02.2024
Sargs.lv BaltijabruņojumsdrošībaģeopolitikaieročikaršKrievijamilitārs konfliktsNATOPolijastarptautiskā sadarbībaUkraina
Ukraiņu karavīri mācībās
Foto: Ukraiņu karavīri mācībās Foto: Reuters/Scanpix

Šodien NATO sanāksmē tika lemts veidot jaunu apmācību centru Bidgoščā, Polijā, kur notiks zināšanu apmaiņa un apmācības kopā ar NATO alianses dalībvalstīm. Tikmēr Kanāda, Somija un Norvēģija ir paziņojusi, ka Ukrainai piegādās kritiski nepieciešamo iznīcinātāju F-16 aprīkojumu un rezerves daļas. Tāpat valstis vienojušās stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. Vēl 20 alianses dalībvalstis ir paziņojušas par atmīnēšanas koalīcijas izveidošanu, lai palīdzētu Ukrainai atmīnēt tās teritoriju, kā arī vairākas Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai.

NATO dalībvalstu amatpersonas diskutēja par turpmākajiem soļiem Ukrainas atbalstam. Tāpat norisinājās arī ikmēneša Ukrainas kontaktgrupas jeb Ramšteinas sanāksme, kur aizsardzības ministrs informēja par aktuālo Ukrainas bruņotajiem spēkiem sniegto palīdzības apjomu un nākotnes iniciatīvām.

Aizsardzības ministri šonedēļ tikās, lai gatavotos jūlijā gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā. Ministru dienaskārtībā bija alianses militārās gatavības attīstība, militārās industrijas veicināšana, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar spēju reaģēt uz mainīgo drošības situāciju pasaulē.

"Pagājušogad samitā Viļņā mēs pieņēmām svarīgus lēmumus, lai vēl vairāk stiprinātu mūsu atturēšanu un aizsardzību. Tagad mēs īstenojam šos plānus, un tas prasa lielākus ieguldījumus. Kopš 2014. gadā tika pieņemts solījums par investīcijām, Eiropas sabiedrotie un Kanāda aizsardzībai ir veltījušas vairāk nekā 600 miljardus ASV dolāru. Es sagaidu, ka šogad 18 sabiedrotie aizsardzībai tērēs 2% no sava IKP. Tas ir sešas reizes vairāk nekā 2014. gadā, kad šo mērķi sasniedza tikai 3 sabiedroto valstis. 2024. gadā NATO sabiedrotie Eiropā kopā ieguldīs aizsardzībā 380 miljardus ASV dolāru. Pirmo reizi tas veidos 2% no valstu kopējā IKP," sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Šonedēļ Vācija uzsāka jaunas munīcijas rūpnīcas būvniecību Lejassaksijā. Ar pilnu jaudu tā ražos aptuveni 200 000 artilērijas lādiņu gadā.

Tāpat turpmāk tiks pārskatīts progress, kas panākts, lai pilnībā nodrošinātu resursus NATO jaunajiem aizsardzības plāniem. Šobrīd šie plāni tiks pārbaudīti, piedaloties mācībās "Steadfast Defender", kas ir lielākās NATO mācības pēdējo desmitgažu laikā.

Tajās piedalās aptuveni 90 000 karavīru no visām sabiedrotajām valstīm un Zviedrijas.

“Mēs turpinām palīdzēt Ukrainai tuvināties NATO standartiem visās jomās, sākot ar iepirkumiem un beidzot ar loģistiku. Un sabiedrotie turpina veikt lielas ieroču, ekipējuma un munīcijas piegādes. Šim atbalstam ir reāla nozīme. Ar mūsu palīdzību drosmīgie ukraiņi ir atguvuši pusi no Krievijas ieņemtās teritorijas, atvēra koridoru Melnajā jūrā, un nodara ievērojamus zaudējumus Krievijas spēkiem. Es atzinīgi vērtēju neseno Eiropas Savienības lēmumu par lielu jaunu palīdzības paketi. Un es ceru, ka ASV Kongress tam drīz sekos. Tā nav labdarība. Tas ir ieguldījums mūsu pašu drošībā,” sacīja J. Stoltenbergs.