NATO izvietos pretraķešu aizsardzības līdzekļus gar alianses Austrumu robežām, lai aizsargātos pret jebkādiem iespējamiem draudiem, kādi varētu rasties no Krievijas uzsāktās pilna mēroga pretlikumīgās agresijas Ukrainā, tā trešdien paziņoja ASV gaisa spēku un NATO amatpersonas.
Jaunā stratēģija tiek saukta par "gaisa vairogu". Tās sākotnējās aprises radās pagājušajā mēnesī notikušajā NATO dalībvalstu līderu sanāksmē Madridē, sacīja NATO Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecības štāba operāciju vadītāja vietnieks Ramšteinas gaisa bāzē Vācijas bruņoto spēku brigādes ģenerālis Kristofs Plīts.
Šīs stratēģijas ideja ir "atturēt un pasargāt no jebkādas iespējamās Krievijas agresijas," sacīja brigādes ģenerālis K. Pīts, runājot par to, kādas spējas alianse vēlas pastiprināt Austrumu flanga valstīs pēc tam, kad tā pastiprināja savas atturēšanas spējas pēc 24. ferbruāra Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā.
Ģenerālmajors Dž. Kerijs paziņoja, ka NATO dalībvalstis Austrumu flanga valstīs izvietos “gan gaisa telpā, gan uz sauszemes bāzētus pretgaisa aizsardzības līdzekļus, kā arī šīm ieroču sistēmām nepieciešamās atbalsta iekārtas”. Tomēr kādas tās būs, viņš neprecizēja. Paredzēts, ka šīs spējas NATO sabiedrotie nodrošinās uz rotācijas pamata, tiesa cik daudz karavīru tiks papildus izvietots Austrumu flanga valstīs, netiek atklāts.
“Stars and Stripes” atgādina, ka šomēnes ASV Gaisa spēki no Špangdālemas gaisa spēku bāzes Vācijā uz Emari gaisa spēku bāzi Igaunijā pārvietoja piektās paaudzes iznīcinātājus F-35. Paredzēts, ka šīs lidmašīnas bez jau ierastās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas uzdevumu veikšanas varēs “reaģēt uz draudiem ļoti īsā laikā” dažādās vietās, sacīja brigādes ģenerālis K. Plīts, piebilstot, ka līdztekus Austrumu flanga valstīs jau ir uzstādītas NATO pretgaisa aizsardzības raķetes, neatklājot – kur tieši.
Vienlaikus viņš piebilda – indikāciju, ka Krievija gatavotu potenciālu uzbrukumu NATO teritorijai aizvien nav. Taču pastiprināta raķešu, bezpilota lidaparātu un kaujas lidmašīnu izmantošana NATO valstu robežu tuvumā palielina iespējami nepareizu aprēķinu, vadības vai kontroles zaudēšanas riska iespēju, paziņoja NATO amatpersona.
Brigādes ģenerālis K. Plīts arī atzina, ka Krievijas pretlikumīgi sāktais karš Ukrainā ir "atgriezis aliansē vienotības sajūtu, kas NATO palīdz mums pacelt sadarbību jaunā līmenī, stājoties pretim jebkādiem draudiem".
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka jūnija nogalē notikušajā NATO dalībvalstu samitā Spānijas galvaspilsētā Madridē Krievija jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā Krievija definēta kā lielākais drošības drauds alianses dalībvalstīm. Tāpat NATO samitā pieņemti vairāki būtiski lēmumi par NATO Austrumu flanga, tostarp Latvijas aizsardzības stiprināšanu pēc Krievijas nelikumīgās agresijas pret Ukrainu.
Šobrīd, stiprinot Latvijas un Baltijas reģiona drošību, savas NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmas Latvijā izvietojuši Spānijas bruņotie spēki.
