Irānas pretgaisa aizsardzības neveiksmes satrauc arī Krievijas militāros speciālistus

Konfliktu zonas
Sargs.lv/defence-blog.com
Izraēlas Aizsardzības spēku iznīcinātājs "F35"
Foto: EPA/Scanpix

Izraēlas intensīvā gaisa kampaņa pret Irānu izraisa bažas Krievijas aizsardzības analītiķu un militāro speciālistu aprindu vidū, jo pastāv paralēles starp Teherānas un Maskavas pretgaisa aizsardzības sistēmu vājajām vietām. Pēc Izraēlas triecieniem, kas notika dziļi Irānas teritorijā un iznīcināja galvenās pretgaisa aizsardzības sistēmas ar minimālu pretestību, Krievijas militārie novērotāji ir sākuši atklāti apšaubīt savu sistēmu efektivitāti.

Saskaņā ar Krievijas militārajos forumos un neoficiālos komentāros, kas izplatīti prokremliskos kanālos, Izraēlas operācija ir pastiprinājusi esošās šaubas par Krievijas spēju izturēt koordinētu uzbrukumu no tāda tehnoloģiski attīstīta pretinieka kā NATO. Kā izteicās viens no komentētājiem: “Visi šeit saprot, ka tieši tas notiks ar Krieviju, ja kāda no NATO valstīm nolems rīkoties.”

Kamēr Ukraina ir paļāvusies uz rentablām sistēmām, piemēram, "HIMARS" palaišanas iekārtām, modificētiem bezpilota lidaparātiem un vecākas paaudzes "AGM-88 HARM" pretraķetēm, Izraēlas triecienos pret Irānu tika plaši izmantotas modernas spārnotās raķetes un daudzslāņainas gaisa uzbrukuma stratēģijas. Neraugoties uz šīm mēroga un sarežģītības atšķirībām, rezultāti ir atklājuši līdzīgas vājās vietas Krievijas un Irānas pretgaisa aizsardzības arhitektūrā, kas lielā mērā sakņojas kopīgos projektēšanas principos un mantotās platformās.

Aizsardzības analītiķi Maskavā atzīst, ka Irānas sistēmas - dažas no tām ir veidotas pēc Krievijas tehnoloģiju parauga vai tieši no tām atvasinātas - nespēja nodrošināt ilgstošu pretestību pat Izraēlas gaisa triecienu otrajā dienā.

Krievijas bažas pastiprina arī konkrēti dati. Saskaņā ar neatkarīgās monitoringa grupas "Oryx" datiem Krievija kopš 2022. gada februāra, kad sākās tās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ir zaudējusi vismaz 335 pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šo zaudējumu skaitā ir 18 "S-400" palaišanas iekārtas, viena "S-350", vairāk nekā 30 vienības "Pantsir-S1" un gandrīz 60 sistēmas "Tor". Šie skaitļi ir iegūti no vizuāli apstiprinātiem kaujas zaudējumiem un tiek uzskatīti par ļoti aptuvenu aplēsi, jo patiesībā zaudējumu ir daudz vairāk.

Lai gan Krievija ir vairākkārt uzsvērusi tādu sistēmu kā "S-400" efektivitāti Rietumu lidmašīnu un raķešu atvairīšanā, kaujas pieredze Ukrainā liecina pretējo. Pastāvīgā Ukrainas "HIMARS" triecienu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu efektivitāte - daži no tiem veikti ar salīdzinoši lētām platformām - ir izraisījusi pieaugošu skepsi par Krievijas apgalvojumiem, ka tā ir izveidojusi pilnībā daudzslāņainu un noturīgu pretgaisa aizsardzības tīklu.

Tagad, kad Krievijas atbalstītā Irānas aizsardzības sistēma, saskaroties ar Izraēlas kampaņu, cieta neveiksmi, Maskavas militārās struktūras ir spiestas pārskatīt gan doktrīnu, gan spējas. Aizvien atklātāk tiek paustas bažas, ka NATO vadītas operācijas gadījumā Krievijas stratēģiskie raķešu līdzekļi un vērtīga infrastruktūra varētu tikt iznīcināta dažu stundu laikā.

Izraēlas uzbrukumi, lai gan tie nebija vērsti pret Krieviju, ir bijusi kā tieša demonstrācija tam, ko var panākt progresīvi, koordinēti gaisa uzbrukumi pret novecojušu vai slikti integrētu pretgaisa aizsardzību - daudzām no tām ir tieša radniecība ar Krievijas sistēmām.

Karam virs Irānas sākoties nākamajā fāzē, tā sekas jūtamas tālu aiz Tuvo Austrumu robežām. Maskavai ir skaidrs vēstījums: ja Teherānas aizsardzība tik ātri cietusi neveiksmi, tad līdzīgas ievainojamības varētu būt arī Krievijā.

Dalies ar šo ziņu