Piektdienas agrā rītā Izraēlas armija veica vērienīgus uzbrukumus Irānai, mērķējot uz kodolobjektiem, militārajām bāzēm un augsta ranga amatpersonām. Šie triecieni izraisījuši bažas par plašāku karu reģionā, kur jau tā valda liela spriedze.
Kas notika?
Saskaņā ar Irānas amatpersonām un aculieciniekiem, Izraēla vienlaikus uzbruka vismaz sešām militārajām bāzēm Teherānas tuvumā, kā arī dzīvojamajiem kompleksiem, kur mitinās Irānas Revolucionārās gvardes komandieri. Eksplozijas tika fiksētas arī tādās pilsētās kā Isfahāna, Arāka un Kermānšāha.
Sociālajos tīklos publicētie un pārbaudītie video rāda liesmas un dūmus, kas ceļas no Natanzas kodolobjekta – vienas no Irānas galvenajām urāna bagātināšanas vietām. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka viņus no miega iztraucējušas spēcīgas eksplozijas, bet Irānas valsts televīzija rādīja iznīcinātus dzīvojamos namus un gruvešus uz ielām.
Izraēlas izlūkdienesti ilgi pirms nule kā veiktajiem triecieniem bija izveidojuši Irānā slepenu infrastruktūru, lai uzbruktu militārajiem mērķiem un kodolobjektiem valsts iekšienē, atklājis avots Izraēlas drošības struktūrās.
Operācija tika gatavota vairākus gadus un ietvēra izlūkdienesta "Mossad" aģentu iefiltrēšanu, slepenu ieroču izvietošanu un trieciendronu bāzes izveidošanu Teherānas tuvumā, atsaucoties uz avota teikto, ziņo izdevums "Ynet".
Saskaņā ar avota stāstīto operācijai bija trīs neatkarīgas, bet sinhronizētas darbības līnijas.
Viena no līnijām paredzēja precīzu ieroču izvietošanu Irānā. "Mossad" komandas iepriekš izvietoja ieročus netālu no Irānas pretgaisa aizsardzības iekārtām. Šīs sistēmas tika aktivizētas vienlaicīgi ar gaisa uzbrukuma sākšanu un uzbruka iepriekš noteiktiem mērķiem.
Otrs darbības virziens bija triecieni pretgaisa aizsardzības iekārtām no mobilām platformām. Izraēlas spēki izmantoja Irānā ievestus maskētus transportlīdzekļus ar tajos uzstādītiem ieročiem. Saskaņā ar avota sniegto informāciju šie transportlīdzekļi pilnībā nobloķēja Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmas galvenos elementus un deva Izraēlas gaisa spēkiem rīcības brīvību.
Trešā darbības līnija bija dronu triecieni no Irānas iekšienes. "Mossad" aģenti bija savlaicīgi izveidojuši trieciendronu bāzi Irānas centrālajā daļā. Aizvadītajā naktī šie droni tie tika palaisti uz Irānas ballistisko raķešu bāzēm.
Avots šo operāciju raksturoja kā "gadiem ilgas plānošanas, nestandarta domāšanas un moderno tehnoloģiju un izlūkošanas precīzas izmantošanas rezultātu".
Nogalinātie līderi un zinātnieki
Irānas mediji apstiprina, ka uzbrukumos nogalināti vismaz trīs augstākā ranga ģenerāļi un divi vadošie kodolzinātnieki. Starp bojāgājušajiem ir:
- Ģenerālmajors Mohammads Bageri – Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks
- Ģenerālis Hoseins Salamī – Revolucionārās gvardes komandieris
- Ģenerālis Gholamali Rašīds – Bruņoto spēku vietnieks
- Mohammads Mehdi Tehranchi un Fereidūns Abbasī – augsta ranga kodolzinātnieki
Papildus ziņots par vismaz 12 civiliedzīvotāju bojāeju.
Izraēlas mērķis: kodolprogramma un raķetes
Izraēlas amatpersonas uzsver, ka šī bija “preventīva” operācija, vērsta pret Irānas slepeno kodolieroču programmu un raķešu infrastruktūru. Tiek apgalvots, ka Irāna varētu izgatavot līdz pat 15 kodolieročiem dažu dienu laikā.
Premjerministrs Benjamins Netanjahu nosauca Irānas kodolambīcijas par “eksistenciālu apdraudējumu Izraēlai” un solīja turpināt operāciju vairākas dienas vai pat nedēļas.
Vai ASV bija iesaistītas?
Oficiāli – nē. ASV valsts sekretārs Marks Rubio paziņoja, ka Savienotās Valstis “nebija iesaistītas” triecienos. Tomēr Irānas Ārlietu ministrija apsūdz ASV “koordinācijā un atļaujas sniegšanā” Izraēlas rīcībai.
Aizkulisēs izskan pretrunīgas ziņas – Izraēlas amatpersonas privāti paziņojušas, ka bijusi saskaņošana ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai gan publiski Tramps pauda iebildumus pret uzbrukumu, kamēr turpinās kodolsarunas ar Irānu.
Kā Irāna reaģēs?
Irānas augstākais līderis ajatolla Alī Hāmenejī solījis “pamatīgu atriebību.” Jau piektdien Irāna palaida aptuveni 100 dronus uz Izraēlu, un tiek prognozēts, ka turpmākie triecieni varētu vērsties arī pret ASV objektiem reģionā.
Savukārt ASV ir evakuējusi diplomātus no Irākas un sagatavojusi karaspēku iespējamai eskalācijai. Reģionā dislocēti ap 40 000 ASV karavīru, tostarp aviācijas bāzes kuģis Carl Vinson Arābijas jūrā.
Kodolsarunas apturētas
Plānotās Irānas un ASV kodolsarunas Omānā, kas bija iecerētas svētdien, ir atceltas. Irāna paziņojusi, ka sarunas nenotiks “līdz turpmākam paziņojumam.”
Situācija reģionā ir sprādzienbīstama, un nākamās dienas būs izšķirošas, lai saprastu, vai šis uzbrukums būs sākums plašākam karam, vai tomēr vēl būs iespējams novērst nekontrolējamu militāru eskalāciju Tuvajos Austrumos.
