48 stundu laikā pēc kara sākuma ar Irānu Izraēla paziņoja, ka ir ieguvusi pārākumu gaisa telpā virs valsts rietumu daļas, tostarp virs Teherānas. Kā raksta “The Wall Street Journal”, tas ir sasniegums, ko Krievijas gaisa spēki nespēja nodrošināt Ukrainā pat pēc vairāk nekā trīs gadiem kara. Tieši šī neveiksme ir viens no iemesliem, kāpēc Krievijas armija ir iestrēgusi pozīciju karā un cieš milzīgus zaudējumus.
„Krievijas un Ukrainas kara gadījumā mēs redzam, kas notiek, ja neviena puse nespēj panākt pārākumu gaisā: iestājas strupceļš un karš pārvēršas par kautuvi. Savukārt Izraēlas un Irānas karā pārākums gaisā ļauj brīvi veikt triecienus tajos reģionos, kur šāds pārākums ir sasniegts,” medijam pauda atvaļinātais ASV Gaisa spēku ģenerālleitnants Deivids Deptula.
Sākotnējie Izraēlas uzlidojumi tika veikti ar piektās paaudzes iznīcinātājiem F-35. Kad lielākā daļa Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmas bija neitralizēta, Izraēla sāka izmantot arī vecākus iznīcinātājus – F-15 un F-16. Triecienos tiek izmantotas arī tuvas darbības vadāmās bumbas JDAM un “Spice”, kas ir lētākas un daudz pieejamākas nekā raķetes.
Kā norāda WSJ, izraēlieši ir mācījušies gan no Krievijas kļūdām, gan Ukrainas panākumiem, plānojot savu kampaņu pret Irānu.
Tomēr, pēc militāro amatpersonu un analītiķu domām, visspilgtākais secinājums šobrīd ir tāds, ka Izraēlas Gaisa spēki pēc būtības ir daudz spējīgāki nekā Krievijas, bet Ukrainas aizsardzība ir ievērojami attīstītāka nekā Irānas.
Īpaši to uzsver britu atvaļinātais aviācijas maršals Edvards Stringers: Izraēlas Gaisa spēku rūpīgā sagatavošanās, inovācijas un ciešā integrācija ar izlūkošanu un kiberoperācijām ir galvenais iemesls, kāpēc Izraēla guvusi panākumus, kur Krievija cietusi neveiksmi.
„Viss, kas ir krieviem – tie ir piloti. Viņus apmāca vadīt lidojošu artilēriju, un viss,” sacīja Stringers.
Irāna, līdzīgi kā Ukraina, nav bruņota ar iznīcinātājiem, kas spētu izdzīvot gaisa cīņās ar modernu pretinieku. Taču, atšķirībā no Ukrainas, Teherāna nespēja izveidot efektīvu zemes pretgaisa aizsardzību, kas būtiski apgrūtinātu ienaidnieka darbību virs tās teritorijas.
Pateicoties ASV izlūkdienestu brīdinājumiem par tuvojošos Krievijas iebrukumu, Ukrainas bruņotie spēki jau 2022. gada februārī izkliedēja un noslēpa lielāko daļu savu mobilo pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kad virs Ukrainas pilsētām tika notriekti vairāki Krievijas lidaparāti, Krievijas piloti pārstāja ielidot aiz frontes līnijas – šāda situācija turpinās vēl šodien. Lai trāpītu mērķiem Ukrainas dziļumā, Krievijai jāpaļaujas uz ierobežotu spārnoto un ballistisko raķešu krājumu vai uz droniem, kas ir lēni un ar zemu kravnesību.
Savukārt Irāna 2025. gadā tika pārsteigta nesagatavota. Izraēlas specvienības slepeni iekļuva Irānā un kampaņas sākumā ar tuvās darbības droniem iznīcināja vairākus galvenos pretgaisa aizsardzības objektus. Vienlaikus Izraēla nogalināja lielu daļu Irānas militārās vadības.
„Būtībā Izraēla izdarīja ar Irānu to, ko Krievija vēlējās paveikt ar Ukrainu: viņi domāja, ka varēs veikt slepenu operāciju, iefiltrēties Ukrainas režīmā un nocirst galvu. Taču izrādījās, ka Ukrainas sabiedrība ir noturīga un nav tik viegli ietekmējama. Savukārt Irānā režīms ir tik nepopulārs, ka nav grūti atrast cilvēkus, kuri gatavi sadarboties ar Izraēlu,” sacīja Izraēlas ģeopolitiskais analītiķis Maikls Horovics.
Kā rakstīja “The New York Times”, Ukraina un Izraēla ir apliecinājušas, ka mūsdienu karā parādījies jauns spēcīgs ierocis – iefiltrētie droni. Šie droni pēc palaišanas no pretinieka teritorijas kļūst par būtisku apdraudējumu valsts iekšienē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka Krievija plāno jaunus triecienus Ukrainas enerģētikas sistēmai, taču šie uzbrukumi varētu būt „mazāk redzami pasaulei”, jo uzmanības centrā pašlaik ir Tuvie Austrumi.
