
Pasaulē

Krievija pārapbruņošanās vajadzībām līdz 2036.gadam plāno tērēt ap 1,1 triljonu ASV dolāru (943 miljardus eiro), un tā varētu kļūt par plašāko bruņošanās programmu kopš PSRS sabrukuma, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

28 valstis, tai skaitā Lielbritānija, Francija, Japāna, Kanāda un Austrālija, pirmdien nākušas klajā ar kopīgu aicinājumu nekavējoties pārtraukt karu Gazas joslā.

Vienīgais faktors, kas piespiedīs Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sākt miera sarunas ar Ukrainu, ir Krievijas graujoša sakāve kaujas laukā, un tas ir iespējams tikai tad, ja Ukrainai tiks sniegta pietiekama sabiedroto militārā palīdzība, teikts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Pieaugot diskusijām par iespējamu ASV karavīru aiziešanu no Eiropas Kosovā pieaug arī satraukums par drošības vakuumu. Spriedze starp albāņu un serbu kopienām joprojām ir augsta, un NATO klātbūtne tiek uzskatīta par vienīgo faktoru, kas attur no atklāta konflikta. Tā teikts Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pētījumā, kurā apkopotas vietējo...

Vācijas militārās pretizlūkošanas dienests MAD ir reģistrējis ievērojamu spiegošanas un diversiju mēģinājumu pieaugumu, ko Vācijā veic Krievijas izlūkdienesti, pirmdien paziņoja MAD vadītāja Martina Rozenberga.

Ukrainas bruņotie spēki ieviesuši jaunu motivācijas un datu analīzes mehānismu, kurā frontes vienības par katru iznīcinātu ienaidnieku vai tehniku saņem punktus, ko var apmainīt pret aprīkojumu, vēsta “BBC”. Programma “Dronu armija: bonuss” (“Army of Drones: Bonus”), plašāk zināma kā “e-punkti”, ļauj Ukrainas karavīriem gūt tiešu labumu no savas...

Ukrainā iestājoties pamieram, Latvija kā "labas gribas koalīcijas" valsts plāno iesaistīties Ukrainas karavīru militārās apmācības nodrošināšanā, atklāj Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Kaspara Pudāna padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.

ASV spēku komandieris Eiropā un Āfrikā ģenerālis Kristofers Donahjū Vīsbādenē iepazīstinājis ar Krievijas atturēšanas plānu NATO austrumu flangā, kurā cita starpā paredzēta iespēja ieņemt Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalu.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šodien, 17. jūlijā, Londonā plāno parakstīt jaunu līgumu, kas ietvers savstarpējas palīdzības saistības bruņota uzbrukuma gadījumā, kā arī kopīgu rīcību pret citām potenciālām draudu situācijām, ziņo “Bloomberg”. Kā norāda “Politico”, šī būs nozīmīgākā vienošanās starp...

Izraēla devusi triecienu Sīrijas režīma militāro spēku štābam Damaskā, trešdien paziņojusi Izraēla.
Krievija arvien biežāk izmanto ķīmiskos ieročus pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai radītu maksimālas ciešanas un piespiestu Kijivu kapitulēt. Par to otrdien, 15. jūlijā, Briselē paziņojusi Eiropas Savienības augstākā diplomāte Kaja Kallasa, atsaucoties uz Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu kopējo ziņojumu.

Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogādāti pirmie Latvijā ražotie “Patria” 6x6 bruņutransportieri un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.

Ukraina noslēgusi līgumus par desmitiem tūkstošu pārtvērējdronu piegādi, lai efektīvāk aizstāvētos pret Krievijas masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, ziņo “Forbes”. Lēmums pieņemts, reaģējot uz dramatisku "Šahed" dronu izmantošanas pieaugumu – jūnijā vien Krievija palaidusi vairāk nekā 5000 šo dronu, bet vienas nakts laikā to skaits...

Dānija ir noslēgusi pēdējos soļus, lai pievienotos Daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kuras ietvaros pasūtījusi 129 “Patria 6x6” bruņutransportierus.

Eiropas partneri finansēs vismaz trīs zenītraķešu sistēmas "Patriot" piegādāšanai Ukrainai, bet NATO nebūs tieši iesaistīta, atsaucoties uz Vācijas valdības pārstāvi, ziņo laikraksts "The Guardian" un citi mediji.

Kamēr Eiropas uzmanību ir pievērsusi Krievijas karam Ukrainā un palīdzības sniegšanai Kijivai, dienvidu flangā Maskava attīsta pavisam citu fronti. Krievijas pozīciju zaudēšana Sīrijā pēc Bašara al-Asada režīma krišanas 2024. gada nogalē kļuva par izšķirošu pavērsienu Maskavas Vidusjūras stratēģijā. Kā ziņo Francijas medijs “RFI”, Krievijas...

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka valsts aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 64 miljardus eiro – divkāršu apjomu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas notiks trīs gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots, vēsta “Politico”.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņojis, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju.

ASV prezidents Donalds Tramps izstrādā jaunu shēmu, kā nodrošināt Ukrainu ar bruņojumu, vienlaikus oficiāli distancējoties no tiešas palīdzības sniegšanas. Kā ziņo medijs “Axios”, atsaucoties uz saviem avotiem, Tramps plāno pārdot ieročus NATO sabiedrotajiem ar nosacījumu, ka alianse pēc tam šos ieročus piegādās Ukrainai.

Ceturtdien Lietuvā tika konstatēts gaisa telpas pārkāpums no Baltkrievijas puses. Sākumā izplatījās pieņēmumi, ka gaisa telpu pārkāpis drons "Shahed", ko Krievija izmanto karā pret Ukrainu, taču vēlāk Lietuvas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka robežsargi Viļņas rajonā fiksējuši no Baltkrievijas ielidojušu pašizgatavotu lidaparātu, kas...

Krievija algo migrantus ārpus Eiropas Savienības (ES), lai tie Čehijā pastrādātu noziegumus un grautu cilvēku uzticību valdībai, ziņojumā par 2024. gadu secinājis Čehijas Drošības informācijas dienests (BIS).

Krievija strauji palielina savas rūpnieciskās jaudas, lai masveidā ražotu vienreiz lietojamos uzbrukuma bezpilota lidaparātus, un rekordlieli uzbrukumi notiek teju katru nedēļu, ziņo “The New York Times”.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) pretizlūkošana Kijevā aizturējusi divus Ķīnas pilsoņus, kuri mēģināja nelikumīgi izvest uz Ķīnas Tautas Republiku slepenu dokumentāciju par Ukrainas raķešu kompleksu RК-360MC "Neptūns".
Rīgas ostā viesojas Vācijas Jūras spēku kara kuģis FGS "BRAUNSCHWEIG". Kuģis ieradās plānotā ostas vizītē. Tā apliecina NATO vienotību, stiprina sabiedroto sadarbības spējas un ir kā apliecinājums apņēmībai nodrošināt drošību Baltijas jūras reģionā.

Naktī uz 9. jūliju Krievija veikusi kārtējo masveida raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainai, šoreiz mērķējot arī uz pilsētām valsts tālajos rietumos – simtiem kilometru attālumā no frontes līnijas.