2026. gada ASV izlūkošanas kopienas novērtējums norāda, ka Eiropa un Krievija ir vieni no kritiskākajiem reģioniem globālās drošības kontekstā. Eiropa ir nozīmīgs ASV partneris, taču to vājina iekšējie ekonomiskie, demogrāfiskie un sociālie izaicinājumi, savukārt Krievija joprojām ir spēcīgs un agresīvs pretinieks, kas izmanto gan militāru spēku, gan netiešas metodes, lai izaicinātu ASV un tās sabiedrotos. Notiekošais karš Ukrainā atrodas šīs spriedzes centrā, palielinot plašāka konflikta risku un ietekmējot drošības lēmumus visā kontinentā.
Eiropas spēks ir būtisks ASV drošībai, taču tas saskaras ar vairākiem iekšējiem ierobežojumiem. Daudzas Eiropas valstis pēc gadiem ilgas nepietiekamas finansēšanas palielina aizsardzības izdevumus, tomēr šo procesu ierobežo ekonomiskās grūtības. Ekonomikas izaugsme ir lēna, valsts parāds augsts, un inflācija, kā arī enerģijas cenu kāpums, ko daļēji izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, turpina radīt spiedienu uz tautsaimniecību. Šie finanšu izaicinājumi apgrūtina valdību spēju ilgtermiņā uzturēt militārās saistības.
Demogrāfija rada papildu sarežģījumus. Eiropas sabiedrība noveco, un darba tirgū ienāk arvien mazāk jaunu cilvēku. Tas rada ilgtermiņa fiskālus izaicinājumus, īpaši tāpēc, ka pensiju sistēmu uzturēšana kļūst arvien dārgāka. Līdz ar to valdībām jāmeklē līdzsvars starp sociālajiem izdevumiem un aizsardzības vajadzībām, kas ierobežo to spēju strauji stiprināt drošību.
Migrācija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē Eiropas iekšējo stabilitāti. 2024. gadā Eiropā uzturējās aptuveni 90 miljoni migrantu, tostarp vairāk nekā 6 miljoni kara dēļ pārvietotu ukraiņu. Papildu migranti ierodas arī no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Latīņamerikas. Lai gan migrācija palīdz mazināt darbaspēka trūkumu, daudzām valstīm ir grūtības ar ieceļotāju integrāciju. Kultūras, reliģiskās un ekonomiskās atšķirības bieži veicina sociālo spriedzi.
Ziņojumā uzsvērts, ka šie apstākļi ir veicinājuši politiskas pārmaiņas. Sabiedrības bažas par imigrāciju ir ievērojami pieaugušas, un daudzi eiropieši to uzskata par svarīgāko jautājumu ārpus ekonomikas. Tas ir stiprinājis politiskos spēkus, kas atbalsta stingrāku imigrācijas politiku. Dažos gadījumos nepietiekama integrācija un sociālā izolācija ir palielinājusi radikalizācijas risku atsevišķās sabiedrības grupās. Drošības jautājumi ir cieši saistīti ar šīm tendencēm. Daļā Eiropas pastāv islāmistu ekstrēmistu ideoloģijas un tīkli, un teroristu grupējumi izmanto globālos konfliktus, lai iedvesmotu vai attaisnotu uzbrukumus. Ziņojumā norādīts uz pieaugošām bažām par terorismu, antisemītismu un vardarbību, kas saistīta ar ekstrēmistu naratīviem, īpaši vietās, kur sociālā spriedze jau ir augsta.
Neraugoties uz šiem iekšējiem izaicinājumiem, galvenais ārējais drauds Eiropai ir Krievija. Eiropas valstis plaši uzskata Krieviju par savu nopietnāko un ilgtermiņa pretinieku. Krievijas iebrukums Ukrainā ir stiprinājis NATO vienotību un mudinājis Eiropu vairāk pievērsties aizsardzībai. Eiropas valdības vēlas, lai jebkurš kara iznākums saglabātu Ukrainas suverenitāti un atturētu turpmāku Krievijas agresiju. Krievija turpina izaicināt Eiropu ne tikai ar konvencionālu militāru spēku, bet arī ar netiešām metodēm. Šīs tā dēvētās “pelēkās zonas” taktikas ietver kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas, sabotāžu un politisku iejaukšanos. Ar šiem līdzekļiem Krievija cenšas vājināt Eiropas vienotību un graut institūcijas, bieži vien vienlaikus noliedzot savu līdzdalību.
Militārajā ziņā Krievija joprojām ir nozīmīgs spēks. Neraugoties uz zaudējumiem Ukrainā, tās sauszemes spēki ir pielāgojušies un atsevišķās jomās pat kļuvuši spēcīgāki. Gaisa un jūras spēki lielākoties ir saglabājuši savu kapacitāti. Krievija arī attīsta modernas sistēmas, piemēram, hiperskaņas raķetes, kosmosā izmantojamus ieročus un zemūdens tehnoloģijas, kas paredzētas, lai mazinātu ASV un NATO pārākumu. Krievijas kodolspējas ir viens no nopietnākajiem drošības izaicinājumiem. Tai pieder pasaulē lielākais un daudzveidīgākais kodolieroču arsenāls, un tas tiek turpināti modernizēts. Ziņojumā brīdināts, ka visbīstamākais scenārijs būtu konflikta eskalācija no reģionāla līmeņa, piemēram, Ukrainā, līdz tiešai sadursmei ar ASV vai NATO, kas varētu ietvert arī kodolieroču pielietošanu.
Karš Ukrainā joprojām ir galvenais nestabilitātes virzītājspēks. Krievija pašlaik uzskata, ka tai ir pārsvars, un, visticamāk, turpinās karadarbību, kamēr spēs gūt panākumus. Tas pagarina konfliktu un palielina riskus ārpus Ukrainas robežām. Ziņojumā norādīts, ka Krievija jau ir veikusi sabotāžas un citas darbības Eiropā, kas liecina par to, ka konflikts var izplatīties arī uz kaimiņvalstīm. Vienlaikus Krievija cenšas saglabāt savu ietekmi un spējas, neraugoties uz Rietumu sankcijām. Tā ir stiprinājusi sadarbību ar Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju, kas palīdz mazināt ekonomisko spiedienu un uzturēt militārās operācijas. Šīs partnerības ļauj Krievijai turpināt konkurenci ar ASV un tās sabiedrotajiem arī ierobežojumu apstākļos.
Citviet Eiropā un Eirāzijā Krievija turpina ietekmēt reģionālos konfliktus. Rietumbalkānos tā atbalsta Serbiju un veicina šķelšanos Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Kosovā. Šādas darbības ir vērstas uz Rietumu ietekmes vājināšanu un NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās bremzēšanu. Vienlaikus ziņojumā izceltas arī dažas pozitīvas tendences. ASV atbalstītie miera centieni starp Armēniju un Azerbaidžānu ir samazinājuši vardarbību un uzlabojuši stabilitāti Dienvidkaukāzā. Sāk atjaunoties tirdzniecības maršruti un sadarbība starp abām valstīm, lai gan līdz pilnvērtīgam miera līgumam vēl ir jāpārvar vairāki izaicinājumi.
