Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija kopā ar plašāku partneru valstu grupu apspriež jaunas daudzpusējas finanšu institūcijas izveidi, kas būtu īpaši veltīta aizsardzības investīcijām. Ieplānotais mehānisms darbotos līdzīgi jau pastāvošajām attīstības bankām - iesaistītās valdības veiktu kapitāla ieguldījumus, kas nodrošinātu institūcijas darbību. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem valstis cer šo institūciju izveidot ap 2027. gadu, lai gan šis termiņš vēl ir atkarīgs no politiskas vienošanās nacionālajā līmenī.
Šīs iniciatīvas pamatideja ir izveidot centralizētu finansēšanas platformu, kas spētu atbalstīt kopīgus, vairāku gadu aizsardzības projektus vairākās valstīs. Valdības nodrošinātu gan faktiski iemaksātu, gan saistībās uzņemtu kapitālu, ko institūcija varētu izmantot kā garantiju obligāciju emisijai kapitāla tirgos. Šīs obligācijas iegādātos investori, tādējādi publisko kapitālu izmantojot kā sviru, lai piesaistītu ievērojami lielākus finanšu līdzekļus. Iegūtie līdzekļi tiktu novirzīti kopīgām iepirkumu programmām, sadarbības aizsardzības projektiem un aizsardzības industrijas paplašināšanai.
Šis mehānisms ir iecerēts kā papildinājums, nevis aizvietotājs esošajām Eiropas Savienības un NATO struktūrām. Pašreizējie instrumenti, piemēram, ES aizsardzības finansēšanas programmas un NATO iepirkumu struktūras, spēlē nozīmīgu lomu iepirkumu koordinēšanā un sadarbības veicināšanā, taču tie tieši nepiesaista līdzekļus finanšu tirgos un neemitē parādu vērtspapīrus. Piemēram, ES aizsardzības aizdevumu iniciatīvas neietver dažas ārpus ES esošas valstis, tostarp Apvienoto Karalisti un Turciju, savukārt NATO un Eiropas bruņojuma sadarbības organizācijas galvenokārt koncentrējas uz koordināciju, nevis finansēšanu. Plānotā institūcija aizpildītu šo plaisu, piedāvājot īpašu finanšu instrumentu, kas spēj mobilizēt liela mēroga investīcijas.
Viens no galvenajiem iniciatīvas mērķiem ir uzlabot aizsardzības izdevumu efektivitāti un koordināciju, tieši sasaistot finansējumu ar kopīgiem iepirkumiem. Nodrošinot valstīm iespēju apvienot resursus un plānot projektus vairāku gadu garumā, paredzēts stiprināt dalībvalstu bruņoto spēku savietojamību. Tāpat šis mehānisms nodrošinātu strukturētu platformu sadarbībai starp finanšu un aizsardzības ministrijām, kas tradicionāli darbojas atsevišķi.
Eiropas aizsardzības investīciju vajadzību apjoms ir viens no galvenajiem šīs iniciatīvas virzītājspēkiem. Diskusijās iesaistītās amatpersonas norādījušas, ka pastāv būtiska plaisa starp pašreizējo aizsardzības izdevumu līmeni un NATO noteiktajiem mērķiem, kas rada ievērojamu potenciālu investīciju palielināšanai. Šīs plaisas novēršanai, visticamāk, būs nepieciešami vairāki finanšu instrumenti, un jaunā institūcija tiek uzskatīta par vienu no rīkiem, kas varētu palīdzēt to aizpildīt.
Vēl viena būtiska piedāvātā mehānisma iezīme ir tā potenciāls mazināt atkarību no valstu budžetiem. Piesaistot līdzekļus kopīgi, emitējot obligācijas, iesaistītās valstis varētu iegūt papildu finansējumu, neuzliekot pilnu slogu saviem iekšējiem fiskālajiem resursiem. Šāda pieeja varētu arī veicināt aizsardzības obligāciju kā atsevišķas aktīvu klases izveidi, piesaistot institucionālo investoru interesi, kuri meklē stabilus un ilgtermiņa ieguldījumus.
Sagaidāms, ka jaunā institūcija spēlēs nozīmīgu lomu arī Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanā. Īpaši tā varētu nodrošināt finansējumu piegādes ķēdes posmiem, kuriem šobrīd ir grūtības paplašināt darbību ierobežotas piekļuves kapitālam dēļ. Mazie un vidējie uzņēmumi, kas bieži ir būtiski aizsardzības ražošanā, taču saskaras ar finansējuma trūkumu, tiek uzskatīti par galvenajiem ieguvējiem. Nodrošinot stabilāku un ilgtermiņā prognozējamu finansējumu, šis mehānisms varētu veicināt ražošanas jaudu palielināšanu un stiprināt piegādes ķēžu noturību.
Papildus industrijas atbalstam šī finansēšanas platforma varētu tikt izmantota arī ilgstoša un nepārtraukta atbalsta sniegšanai Ukrainai, kas atspoguļo plašāku mērķi sasaistīt aizsardzības finansēšanu ar stratēģiskajām prioritātēm, nodrošinot, ka finanšu instrumenti spēj atbalstīt drošības saistības ilgākā laika posmā. Iniciatīva ir apzināti veidota kā iekļaujoša un elastīga dalības ziņā. Tā ir atvērta “līdzīgi domājošiem” Rietumu partneriem gan Eiropas Savienības ietvaros, gan ārpus tās, ļaujot tādām valstīm kā Apvienotā Karaliste piedalīties līdzās ES dalībvalstīm. Šāda pieeja palīdz izvairīties no dažiem politiskajiem un institucionālajiem ierobežojumiem, kas bieži palēnina lēmumu pieņemšanu lielākās organizācijās, un ļauj ieinteresēto valstu koalīcijai virzīties uz priekšu ātrāk.
Vēl viena sagaidāmā mehānisma priekšrocība ir tā spēja apiet nepieciešamību pēc vienprātīga lēmuma ES līmenī, kas vēsturiski bieži sarežģījis centienus paplašināt aizsardzības finansēšanu. Darbojoties kā atsevišķai daudzpusējai institūcijai, tas ļautu iesaistītajām valstīm virzīt kopīgas iniciatīvas uz priekšu, neesot atkarīgām no plašākām politiskām domstarpībām.
Pašlaik šī iniciatīva joprojām atrodas plānošanas un konsultāciju stadijā. Valdības strādā pie institūcijas struktūras, pārvaldības un darbības jomas definēšanas, vienlaikus izvērtējot nepieciešamo politiskā atbalsta līmeni, lai virzītos uz priekšu. Valstīm, kas iesaistās jau sākotnējā posmā, tā sniedz iespēju ietekmēt mehānisma izveidi un noteikt tā prioritātes.
Kopumā šī iniciatīva iezīmē mēģinājumu ieviest jaunu aizsardzības sadarbības modeli, kura pamatā ir daudzvalstu finansēšana. Apvienojot finanšu inovācijas ar kopīgiem iepirkumiem un industrijas atbalstu, plānotā institūcija tiecas stiprināt kolektīvo drošību, uzlabot aizsardzības izdevumu efektivitāti un padziļināt sadarbību starp Eiropas valstīm un to sabiedrotajiem, reaģējot uz mainīgajiem globālās drošības izaicinājumiem.
