Somijas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt ilggadējo kodolieroču aizliegumu, lai stiprinātu savu lomu NATO atturēšanas sistēmā. Priekšlikumu prezentēja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens (Antti Häkkänen), kurš norādīja, ka pašreizējais likums vairs neatbilst Somijas drošības vajadzībām kā alianses dalībvalstij.
Hekanens paziņoja, ka grozījumi ir nepieciešami, lai Somija varētu pilnvērtīgi piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas struktūrā. Pēc ministra teiktā, esošais likums neatbilst valsts aizsardzības prasībām pēc pievienošanās NATO, tāpēc tas ir jāatjaunina. Saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām kodolieročus varētu transportēt uz Somijas teritoriju, ja to prasītu valsts aizsardzības vajadzības.
Izmaiņas paredzētu grozīt Somijas Kodolenerģijas likumu, kas kopš 1987. gada aizliedz kodolieroču importu, ražošanu, glabāšanu un detonēšanu. Daļa Somijas politiķu tagad uzskata, ka šis ierobežojums ir novecojis un varētu ierobežot valsts militāro elastību iespējamā konflikta gadījumā.
Ierosinātais grozījums ļautu Somijas teritorijā ievest, transportēt vai uz laiku izvietot kodolieročus, taču amatpersonas uzsver, ka nav plānu valstī pastāvīgi izvietot kodolgalviņas. Hekanens atteicās izklāstīt konkrētus scenārijus, kuros kodolieroči varētu tikt ievesti Somijā.
Somija pievienojās NATO 2023. gadā pēc tam, kad Aukstā kara laikā tā bija saglabājusi neitralitāti. Šis solis sekoja Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā un iezīmēja būtiskas pārmaiņas Somijas drošības politikā. Kopš tā laika valsts ir paātrinājusi un pārskatījusi savu aizsardzības plānošanu kā daļu no alianses.
Priekšlikums tagad tiks nodots izskatīšanai Somijas parlamentā. Ja tas tiks apstiprināts, tiks atcelti pašreizējie juridiskie šķēršļi, kas jebkuros apstākļos liedz kodolieroču ievešanu Somijas teritorijā.
