Krievija atkārtoti ir pieprasījusi, lai NATO sniedz juridiski saistošas garantijas par turpmākas paplašināšanās neīstenošanu uz austrumiem. Šo nostāju pauda Krievijas vēstniecība Beļģijā komentārā Krievijas laikrakstam “Izvestija”, kamēr turpinās diplomātiskie kontakti par kara izbeigšanu Ukrainā un plašākiem Eiropas drošības jautājumiem. Vēstniecības paziņojums atspoguļo Maskavas oficiālo pozīciju un ir daļa no notiekošajām sarunām ar Rietumvalstīm.
Vēstniecības pārstāvis norādīja, ka Krievija vēlas rakstisku NATO apņemšanos, ka alianse vairs netiks paplašināta Krievijas robežu virzienā. Tāpat Maskava pieprasa oficiāli atcelt 2008. gada Bukarestes samita lēmumu, kurā NATO līderi paziņoja, ka Ukraina un Gruzija nākotnē kļūs par alianses dalībvalstīm. Lai gan konkrēts uzņemšanas termiņš toreiz netika noteikts, šis paziņojums joprojām ir viens no galvenajiem strīdus jautājumiem starp Krieviju un NATO.
Krievijas vēstniecības pārstāvis norādīja, ka Rietumvalstu līderi sarunās par Vācijas apvienošanos esot devuši Padomju Savienības vadībai mutiskus solījumus, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem. Diplomāts apgalvoja, ka Rietumvalstu arhīvos ir dokumenti, kas šo nostāju apliecina, taču tie līdz šim nav publiskoti. Šādi apgalvojumi jau ilgstoši ir daļa no Krievijas argumentācijas, ka NATO paplašināšanās pārkāpusi agrāk doto uzticēšanos, kas aizsākusies 90. gadu sākumā.
Tomēr bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs publiski noraidīja apgalvojumus, ka būtu doti saistoši solījumi. 2014. gada intervijā viņš norādīja, ka apgalvojums par to, ka Rietumi viņu esot maldinājuši NATO paplašināšanās jautājumā, ir mīts, un uzsvēra, ka Vācijas apvienošanās sarunās NATO paplašināšanās tēma vispār netika apspriesta.
Krievijas diktators Vladimirs Putins vairākkārt apsūdzējis Rietumvalstis, ka tās pēc Aukstā kara esot nodevušas Krieviju, paplašinot NATO uz austrumiem. Viņš uzsver, ka alianses paplašināšanās rada tiešu apdraudējumu Krievijas nacionālajai drošībai, īpaši saistībā ar iespējamo Ukrainas dalību NATO. Maskava konsekventi norāda, ka NATO klātbūtne Krievijas robežu tuvumā no stratēģiskā viedokļa ir nepieņemama.
2008. gada NATO Bukarestes samits kļuva par būtisku pagrieziena punktu attiecībās starp Krieviju un aliansi. Lai gan NATO toreiz nepiešķīra Ukrainai un Gruzijai tūlītēju Dalības rīcības plānu (MAP), politiskais paziņojums, ka abas valstis nākotnē kļūs par dalībniecēm, Maskavā tika uztverts ļoti negatīvi. Tagad Krievija vēlas, lai šis paziņojums tiktu oficiāli atcelts kā daļa no plašākas drošības vienošanās.
NATO amatpersonas uzsver, ka lēmumus par jaunu dalībvalstu uzņemšanu pieņem pati alianse un tās dalībvalstis. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pērn norādīja, ka Krievijai nav ne balss, ne veto tiesību jautājumā par to, kuras valstis pievienojas aliansei. Viņš uzsvēra, ka jaunas dalībvalsts uzņemšanai nepieciešams visu NATO dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, kā arī atkārtoti apliecināja alianses “atvērto durvju” politiku. Rite arī uzsvēra, ka Ukrainai jāsaņem drošas un uzticamas drošības garantijas, lai novērstu turpmāku agresiju, neatkarīgi no tā, vai tā nākotnē kļūs par NATO dalībvalsti.
Neraugoties uz stingro iebildumu pret NATO paplašināšanos, Maskava paudusi atšķirīgu nostāju attiecībā uz Ukrainas iespējamo dalību Eiropas Savienībā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka pievienošanās ES ir Ukrainas suverēnas tiesības, un Krievija neplāno iejaukties šajā lēmumā.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā NATO ir turpinājusi paplašināties. Aliansei pievienojās Somija un Zviedrija, būtiski palielinot NATO tiešo sauszemes un jūras robežu ar Krieviju līdz aptuveni 3000 kilometriem. Abu valstu pievienošanās arī pastiprināja NATO klātbūtni Baltijas jūras reģionā, mainot reģionālo drošības līdzsvaru. Krievijas paziņojums ir jaunākais oficiālais mēģinājums panākt rakstiskas garantijas par NATO paplašināšanās ierobežošanu. Šī prasība apliecina, ka NATO paplašināšanās joprojām ir viens no centrālajiem jautājumiem sarunās, kas saistītas ar karu Ukrainā un Eiropas drošību nākotnē.
