Austrumigaunijā pēdējā laikā novērojams pastiprināts prokrievisks sociālo mediju aktivitātes vilnis, kurā tiek popularizēta ideja par tā dēvēto “Narvas Tautas Republiku” Narvas pilsētā un apkārtējā Idaviru apriņķī. Šī kampaņa tēmēta uz reģiona attēlošanu kā atsevišķu politisku veidojumu, kas nošķirts no Igaunijas valsts.
Vēstījumi kopš 2026. gada februāra izplatās tādās platformās kā “Telegram”, “VKontakte” un “TikTok”. Liela daļa satura tiek pasniegta joku un stilizētu interneta vizuālo materiālu formā. Šajos materiālos redzami arī iedomāti valsts simboli - karogi, ģerboņi un pat izdomātu bruņoto spēku emblēmas, kas kopumā veido šīs fiktīvās vienības vizuālo identitāti.
Narva - pierobežas pilsēta ar aptuveni 50 000 iedzīvotāju - pārsvarā ir krievvalodīga. Apmēram 90% tās iedzīvotāju ikdienā sarunājas krievu valodā. Šāds konteksts padara reģionu īpaši uzņēmīgu pret naratīviem, kas akcentē identitāti, autonomiju un nošķirtību.
Daļa šī satura veicina ideju par Idaviru apriņķa autonomiju, uzsverot krievu kultūras identitātes saglabāšanas nozīmi. Vairākos gadījumos kartēs un vizuālajos materiālos Narva un tās apkārtne attēlota kā atsevišķa teritorija starp Igauniju un Krieviju, tādējādi pastiprinot nošķirtības koncepciju.
Marta sākumā daļa vēstījumu pārauga simboliska satura robežas un sāka aicināt uz konkrētu rīcību. Tie ietvēra mudinājumus izplatīt skrejlapas, organizēties vietējā līmenī un atsevišķos gadījumos pat gatavoties sabotāžai vai bruņotai pretošanās darbībai. Ieraksti aicina atbalstītājus pasludināt tā dēvēto “Narvas Tautas Republiku” un to aizstāvēt, vienlaikus piesaucot iespējamu ārēju atbalstu.
Kampaņā izmantotie saukļi un vēstījumi uzsver krievvalodīgo iedzīvotāju vienotību un rada iespaidu par teritoriālu nepārtrauktību ar Krieviju. Tiešsaistē izplatītajos video un attēlos redzami maskēti cilvēki, karogi un kartes, kas paredzēti, lai stiprinātu šo naratīvu un piesaistītu uzmanību.
Igaunijas varasiestādes šo aktivitāti raksturojušas kā dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis ir radīt apjukumu, graut sabiedrības saliedētību un normalizēt separātisma retoriku. Amatpersonas arī brīdinājušas, ka dalība šādās aktivitātēs var radīt juridiskas sekas.
Šādu naratīvu parādīšanās atspoguļo plašāku informācijas operāciju tendenci, kur sociālie mediji tiek izmantoti, lai ieviestu un normalizētu politiskas idejas, piemēram, separātismu. Apvienojot simboliskus tēlus, humoru un aicinājumus rīkoties, kampaņa cenšas nostiprināt ideju par atsevišķu politisku veidojumu informatīvajā telpā.
