Igaunija nolēmusi uz laiku saīsināt darba laiku divos autoceļu robežšķērsošanas punktos ar Krieviju, sekojot vairākiem incidentiem un, kā norāda valdības amatpersonas, arvien neprognozējamākas Krievijas robežsargu rīcības dēļ. Sākot ar 24. februāri, Luhamā un Koidulas robežšķērsošanas punkti Igaunijas dienvidos būs slēgti nakts laikā un dienā darbosies 12 stundas. Ierobežojumi attieksies uz visu satiksmi un sākotnēji būs spēkā trīs mēnešus. Pēc šī perioda valdība atkārtoti izvērtēs situāciju un lems, vai pasākumus pagarināt, mainīt vai atcelt, ņemot vērā notikumus uz robežas un vispārējās drošības vajadzības.
Premjerministrs Kristens Mihals sacīja, ka šis solis palīdzēs Igaunijai labāk pārvaldīt robeždrošības resursus. Viņš norādīja, ka, tā kā Krievijas rīcība uz robežas dažkārt ir neprognozējama, ir nepieciešams atbrīvot resursus robežas apsardzei. Pēc valdības teiktā, darbinieku un novērošanas koncentrēšana aktīvākajos laikos palīdzēs efektīvāk kontrolēt citus robežas posmus. Pilnas muitas pārbaudes transportam, kas dodas uz Krieviju, turpināsies arī pie samazināta darba laika.
Iekšlietu ministrs Igors Taro uzsvēra, ka Krievijas robežsargu rīcība pēdējos gados prasa pastāvīgu uzraudzību un pastiprinātu Igaunijas Policijas un robežsardzes uzmanību. Viņš norādīja, ka robežpunktu slēgšana naktīs ļaus efektīvāk izmantot policijas darbiniekus, īpaši vietās, kur nepieciešama pastiprināta modrība.
Lēmums atspoguļo arī būtisku un ilgstošu cilvēku skaita samazināšanos, kas šķērso Igaunijas–Krievijas robežu. 2018. gadā uz Igaunijas austrumu robežas tika reģistrēti aptuveni 5,3 miljoni robežšķērsojumu. Līdz 2025. gadam šis skaits bija samazinājies līdz nedaudz vairāk nekā 1,08 miljoniem. Amatpersonas norāda, ka šāds straujš kritums arvien grūtāk ļauj pamatot pilna, diennakts režīma uzturēšanu visos robežšķērsošanas punktos, īpaši ņemot vērā pašreizējās drošības prasības.
Neskatoties uz kopējo samazinājumu, Narvas robežšķērsošanas punkts 2025. gadā saglabājās noslogotākais, nodrošinot vairāk nekā pusi no visiem robežšķērsojumiem. Luhamā un Koidula sekoja ar vairākiem simtiem tūkstošu ceļotāju gada laikā. Narva jau ir slēgta nakts stundās kopš 2024. gada 1. maija, tādēļ jaunie pasākumi Luhamā un Koidulā ir esošās prakses paplašinājums citos robežas posmos.
2025. gada dati liecina, ka abos dienvidu robežšķērsošanas punktos lielu daļu ceļotāju veidoja Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī ievērojams skaits trešo valstu pilsoņu, tostarp Krievijas pilsoņi. Luhamā vairāk nekā divas piektdaļas robežu šķērsojušo bija ES pilsoņi, savukārt Koidulā ES pilsoņi veidoja krietni vairāk nekā pusi no visiem ceļotājiem. Iestādes norāda, ka, lai gan pārrobežu kustība turpinās, tās apjomi joprojām ir daudz mazāki nekā iepriekš un tuvākajā nākotnē, visticamāk, tie neatjaunosies.
Igaunijas amatpersonas lēmuma pieņemšanas laiku saista ar plašāku neatrisinātu incidentu virkni uz robežas pēdējo divu gadu laikā. Šie incidenti ietver navigācijas boju noņemšanu no Narvas upes, Krievijas militāro lidmašīnu veiktus Igaunijas gaisa telpas pārkāpumus, bruņotu Krievijas personu parādīšanos pie jutīgiem ceļu posmiem netālu no robežas, kā arī neatļautu Krievijas robežsargu robežas šķērsošanu Peipusa ezerā. Vairākos gadījumos Igaunija ir ziņojusi, ka Krievijas iestādes šos incidentus noliedza vai atteicās sniegt paskaidrojumus.
Valdība norādījusi, ka daļa incidentu varētu būt saistīti ar atsevišķu robežsargu pieredzes trūkumu, tomēr kopējā aina rada bažas par nevēlēšanos sadarboties. Igaunijas robežpārstāvji situāciju raksturojuši kā tādu, kurā nav intereses rast būtisku risinājumu, tādējādi uzsverot, ka preventīvi pasākumi ir nepieciešami. Ārlietu ministrs Marguss Cahkna iepriekš brīdinājis, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā Igaunija var ieviest papildu ierobežojumus vai pat slēgt vēl citus robežas posmus. Pašreizējā robežpunktu slēgšana naktīs tiek pasniegta kā pārdomāts pagaidu solis, lai saglabātu drošību un vienlaikus izvairītos no plašākiem traucējumiem.
Pagaidām valdība solījusi rūpīgi uzraudzīt notikumus uz robežas trīs mēnešu laikā. Turpmākie lēmumi par robežas darbību būs atkarīgi no drošības novērtējuma, Krievijas robežiestāžu rīcības un Igaunijas robežapsardzes dienestu praktiskajām vajadzībām.
