Somija plāno izveidot jaunu nacionālo jūras uzraudzības centru, lai uzlabotu Somu līča drošību un aizsargātu zemūdens elektroapgādes un telekomunikāciju kabeļus no potenciāliem sabotāžas incidentiem. Igaunija piedalīsies ar šo projektu saistītajā informācijas apmaiņas un sadarbības ietvarā. Centru izveidos un pārvaldīs Somijas Robežsardze ar Eiropas Komisijas atbalstu, taču projekts pašlaik vēl ir plānošanas un izstrādes stadijā un vēl nav sācis savu darbību.
Šāds lēmums pieņemts pēc vairākiem nopietniem incidentiem, kas pēdējos gados Baltijas jūras reģionā skāruši kritiski svarīgo zemūdens infrastruktūru. Pavisam nesen, 2025. gada pēdējā dienā, Somijas varasiestādes aizturēja kravas kuģi “Fitburg”, aizdomās par kabeļu bojāšanu Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Kuģis vairākas dienas vēlāk tika atbrīvots, taču šis gadījums kļuva par kārtējo piemēru šāda veida incidentiem, ar kuriem reģiona valstīm nākas saskarties arvien biežāk.
Arī iepriekšējie incidenti izraisījuši plašu rezonansi. 2024. gada Ziemassvētku dienā ar Kuka Salu karogu kuģojošais tankkuģis “Eagle S.” sabojāja elektroapgādes un sakaru kabeli “Estlink-2”, kas savieno Somiju un Igauniju, kuģa enkuram velkoties pa jūras gultni. Kad kuģis vēlāk nonāca Somijas ūdeņos, Somijas spēki to ieņēma, aizturot kapteini un apkalpi. Valsts varasiestādes vēlāk paziņoja, ka kuģis pārvadājis novērošanas aprīkojumu. Tankkuģis rezultātā tika atbrīvots no aizturēšanas 2025. gada martā, taču šis gadījums radīja gan juridiskus, gan drošības jautājumus.
Pēc Somijas Robežsardzes jūras drošības vadītāja Mikko Hirvi teiktā, plānotā uzraudzības centra izveidei nebūs nepieciešams celt jaunas ēkas. Tā vietā tas tiks izveidots, savienojot esošās Robežsardzes sistēmas un struktūras vienotā, integrētākā tīklā. Mērķis ir uzlabot reāllaika jūras datu, risku analīzes un draudu novērtējumu vākšanu un apmaiņu, kā arī atbalstīt jaunu uzraudzības tehnoloģiju, sensoru un operatīvo procedūru izstrādi.
Centrs tiek izstrādāts plašākas Eiropas Komisijas iniciatīvas ietvaros, kuras mērķis ir stiprināt kritiski svarīgās enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzību. Tomēr Somijas varasiestādes pagaidām nav paziņojušas, kad sistēma tiks pilnībā pabeigta un sāks darboties. Paredzēts, ka projekts tiks īstenots pakāpeniski, izmantojot jau esošās iespējas. Somu līcis ir viens no stratēģiski jutīgākajiem un intensīvāk noslogotajiem jūras reģioniem Ziemeļeiropā. Tas ir nozīmīgs maršruts Krievijas naftas eksportam, kā arī komerckuģošanai uz un no Krievijas ostām. Somijas amatpersonas lēš, ka vidēji aptuveni 45 kuģi nedēļā šķērso šo reģionu, pārvadājot Krievijas naftu, un liela daļa no tiem pieder tā dēvētajai Krievijas “ēnu flotei”.
Tā dēvētā “ēnu flote” ir bieži vien novecojušu tankkuģu un kravas kuģu kopums ar necaurspīdīgām īpašumtiesību struktūrām, kas tiek izmantoti, lai apietu Rietumu sankcijas un naftas cenas griestus, kas tika noteikti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šie kuģi rada arī bažas par vidi un drošību to vecuma, tehniskā stāvokļa un neskaidrā apdrošināšanas seguma dēļ. Somijas varasiestādes norāda, ka šādu kuģu skaits, kas šķērso Somu līci, nav samazinājies, un pēdējos gados fiksētais zemūdens infrastruktūras bojājumu apjoms ir krietni pieaudzis.
Igaunija piedalīsies ar Somijas centru saistītajā darbībā, jo īpaši informācijas apmaiņā un situācijas monitoringā Somu līcī, kas šķir abas valstis. Tomēr pats uzraudzības centrs būs Somijas nacionāla sistēma, ko vadīs un pārvaldīs Somija. Vairāki Eiropas politiskie un drošības līderi atkārtotos kabeļu bojāšanas incidentus raksturojuši kā daļu no plašāka hibrīdapdraudējuma modeļa pret Rietumvalstīm. Krievija gan ir noliegusi jebkādu saistību ar sabotāžu vai naidīgām darbībām, kas vērstas pret infrastruktūru Baltijas jūrā.
Līdz brīdim, kad centrs sāks darboties, Somijas varasiestādes norāda, ka turpinās paļauties uz jau esošajiem uzraudzības un kontroles instrumentiem, vienlaikus jauno sistēmu ieviešot pakāpeniski, soli pa solim.
