Kamēr mūsdienu karadarbības vidē dominē augstās tehnoloģijas un sensori, Norvēģijas elitārie Arktikas karavīri joprojām paļaujas uz pārbaudītām vērtībām. Lai paslēptos no pretinieka bezpilota lidaparātiem, viņi rok sniega alas jeb "kvindžijus" (quinzhees), kas izrādījušies efektīvāki par modernajiem maskēšanās tīkliem, vēsta militārais medijs "Defense news".
Norvēģijas ziemeļos, aptuveni 400 kilometru attālumā no Krievijas robežas, norisinās NATO vērienīgākās Arktikas mācības "Cold Response 2026". Stindzinošā aukstumā un dziļā sniegā Norvēģijas bruņoto spēku Tālas darbības izlūkošanas eskadras (Long Range Reconnaissance Squadron) karavīri trenējas, kā izdzīvot un palikt nepamanītiem vide, kurā pat mazākā kļūda var maksāt dzīvību.
Viens no vienības virsniekiem, kura segvārds ir "Poster Boy", rāda paša izraktu sniega alu. Tas ir aptuveni 1,5 metrus augsts un 2 metrus plats "kvindžijs" – konstrukcija, kas veidota, sapūšot vai savedot kaudzē sniegu un ļaujot tam sacietēt. No ārpuses redzams tikai gaiši pelēks šautenes stobrs.
Mūsdienu karadarbībā, īpaši vērojot pieredzi Ukrainā, karavīri un tehnika ir pastāvīgi pakļauti dronu un termālo sensoru apdraudējumam. Sniega alu priekšrocība ir to dabiskā izolācija – tās lieliski noslēpj karavīra ķermeņa siltuma starojumu, padarot viņu neredzamu termokamerām.
Mācībās kopā ar norvēģiem piedalās arī Lielbritānijas Karaliskās jūras kājnieki un Kanādas speciālo operāciju spēku karavīri. Britu karavīri atzīst: lai mūsdienās paliktu nepamanīti, vienībām bieži vien ir jāmaina pozīcijas ik pēc 15 minūtēm.
Tomēr Norvēģijas izlūki uzsver, ka Arktikas apstākļos tieši nekustīgums un saplūšana ar vidi ir panākumu atslēga. Pārvietoties var tikai tumsā, miglā vai sniegputenī, kad pēdas ātri aizputina, savukārt labos laikapstākļos karavīri paliek statiski un pilnībā maskēti sniegā.
Lai gan slēpšanās notiek "pa vecam", izlūkošana ir augstākajā līmenī. Norvēģu vienības izmanto īpaši ziemas apstākļiem pielāgotus dronus, tostarp ASV ražotos "Skydio" un FPV modeļus. Tie ļauj novērot pretinieku no liela attāluma, pašiem paliekot apslēptiem sniegā.
Norvēģijas armijas komandieris ģenerālmajors Larss Lerviks uzsver, ka mācībās "Cold Response 2026" droni spēlē kritisku lomu. Tiek testēti ne tikai novērošanas, bet arī trieciendroni un bezpilota sauszemes platformas.
Paralēli dabiskajām metodēm tiek meklēti arī rūpnieciski risinājumi. Norvēģijas Aizsardzības materiālo resursu aģentūra nesen testējusi Zviedrijas uzņēmuma "Saab" izstrādāto Mobilo maskēšanās sistēmu (MCS). Šis "apmetnis" būtiski samazina tehnikas un personāla vizuālo, termālo un radara signatūru, kas ir īpaši svarīgi atklātos Arktikas līdzenumos.
Tomēr elitārās vienības virsnieks paliek pie sava: "Sniegs ir mūsu labākais sabiedrotais. Tas ir visur, tas ir par brīvu, un tas neliek par sevi manīt nevienam sensoram, ja vien proti to pareizi izmantot."
