Irānas militārais arsenāls un spēja ilgstoši veikt triecienus pret Izraēlu un Persijas līča valstīm ir viens no galvenajiem jautājumiem pašreizējās spriedzes apstākļos Tuvajos Austrumos. Kā raksta britu laikraksts "The Times", publiskajos paziņojumos Izraēla, ASV un Persijas līča valstis apgalvo, ka to pretgaisa aizsardzības sistēmas spēj ilgstoši pārtvert Irānas uzbrukumus. Tomēr privātās sarunās amatpersonu vērtējumi esot krietni piesardzīgāki.
Saskaņā ar publikāciju Irāna kopš sestdienas ir izšāvusi vismaz 540 raķetes pret Persijas līča valstīm un aptuveni tikpat daudz pret Izraēlu, kā arī palaidusi vairāk nekā 1000 bezpilota lidaparātu. Tas norāda uz ievērojamu triecienu intensitāti, tomēr militārie analītiķi uzsver, ka arī Irānas iespējas nav neierobežotas.
Rietumvalstu izlūkdienestu aplēses liecina, ka Irānas rīcībā varētu būt apmēram 2000 dažādu veidu raķešu. Vienlaikus ASV norāda, ka Irānas rūpniecība spēj ražot apmēram 100 raķetes mēnesī, kas ļautu daļēji atjaunot iztērētos krājumus.
Irānas arsenālā ietilpst arī vairāki moderni ieroču veidi. Starp tiem ir hiperskaņas raķetes "Fattah-1" un "Fattah-2", kuras, pēc Irānas apgalvojumiem, spēj manevrēt lidojuma laikā un nest līdz pat 450 kilogramu smagu kaujas galviņu. Savukārt lielākā ballistiskā raķete "Emad" varot sasniegt mērķus vairāk nekā 1000 kilometru attālumā un nest aptuveni 800 kilogramu kaujas galviņu.
Analītiķi min arī citas sistēmas, piemēram, "Kheibar Shekan" raķeti ar satelītnavigācijas sistēmu un iespējamo jauno "Qassem Basir" raķeti, kas, kā tiek apgalvots, aprīkota ar tehnoloģijām, kas palīdz izvairīties no pretgaisa aizsardzības.
Tomēr, kā uzsver "The Times" analītiķi, viens no Irānas galvenajiem ieročiem ir bezpilota lidaparāti "Shahed". Šie salīdzinoši lētie tālas darbības droni jau ir būtiski ietekmējuši kara gaitu Ukrainā, kur Krievija tos izmanto infrastruktūras un militāro mērķu apšaudēm.
ASV amatpersonas norāda, ka viens no galvenajiem kara mērķiem ir iznīcināt Irānas ballistisko raķešu un dronu krājumus, kā arī to ražošanas infrastruktūru. Tomēr uzbrukumi turpinās, un viens no tiem otrdienas vakarā bija vērsts arī pret ASV konsulātu Dubaijā.
"Neviens īsti nezina, cik lielas rezerves Irānai vēl ir palikušas un cik ātri amerikāņi un izraēlieši spēj iznīcināt tās militāro infrastruktūru," laikrakstam norādīja kāda Persijas līča valstu amatpersona. "Runa nav tikai par palaišanas iekārtām — izšķiroša ir arī ražošana: dronu un raķešu rūpnīcas."
Vienlaikus Irānas militārajai sistēmai ir arī ievērojami trūkumi. Valsts pretgaisa aizsardzība esot salīdzinoši vāja — lielākā daļa novecojušo Krievijas ražoto sistēmu pēdējo gadu laikā tika iznīcinātas Izraēlas gaisa triecienos. Tā rezultātā ASV un Izraēlas aviācija lielā mērā kontrolē Irānas gaisa telpu.
Tomēr uz sauszemes Teherānai joprojām ir ievērojami spēki. Islāma revolūcijas gvardē dienē simtiem tūkstošu karavīru, bet "Basidž" paramilitārajā organizācijā ir tūkstošiem brīvprātīgo. Šīs struktūras ir paredzētas gan iekšējās kārtības uzturēšanai, gan iespējamai reakcijai uz protestiem vai ārvalstu sauszemes operācijām.
Tādēļ, kā secina "The Times", konflikta attīstību lielā mērā noteiks vienkārša matemātika — raķešu un dronu krājumu apjoms, ražošanas temps un pretgaisa aizsardzības spējas abās pusēs.
