Modžtaba Hamenei ir jaunais Irānas augstākais līderis, kuru pēc viņa tēva, ajatollas Ali Hamenei, nāves šajā amatā iecēla Ekspertu padome. Viņa iecelšana amatā ir pirmā reize Irānas Islāma Republikas vēsturē, kad augstākā līdera amats tiek nodots no tēva dēlam. 56 gadus vecais garīdznieks jau ilgu laiku tiek uzskatīts par ietekmīgu, taču noslēpumainu personību Irānas politiskajā un drošības struktūru vidē, lai gan viņš nekad nav ieņēmis oficiālu valdības amatu un nav uzturējis publisku politisko profilu.
Modžtaba Hamenei dzimis 1969. gada 8. septembrī Mešhedā. Viņš ir otrais no sešiem Ali Hamenei bērniem. Agrīno izglītību viņš ieguva Teherānas Alavi skolā - izglītības iestādē, kas pazīstama ar to, ka tajā mācās Irānas elites pārstāvju bērni. Jaunībā viņš īslaicīgi dienēja Irānas–Irākas kara laikā 20. gadsimta 80. gados. Šī pieredze ir ietekmējusi daudzus Irānas valdošās elites pārstāvjus un pastiprinājusi režīma neuzticēšanos Rietumvalstīm.
Atšķirībā no daudziem garīdzniekiem, kuri reliģisko izglītību sāk jau agrā vecumā, Modžtaba Hamenei nopietnas reliģiskās studijas uzsāka salīdzinoši vēlu. 1999. gadā viņš pārcēlās uz svēto pilsētu Komu, kas ir viens no galvenajiem šiītu reliģiskās izglītības centriem. Tur viņš iestājās seminārā, lai studētu islāma teoloģiju, un ar laiku kļuva par vidēja ranga garīdznieku.
Pēdējos gados dažas Irānas varai pietuvinātas amatpersonas un mediji sāka viņu dēvēt par ajatollu - augsta ranga garīdznieku. Šo soli daudzi interpretēja kā mēģinājumu stiprināt viņa reliģisko autoritāti iespējamai nākotnes līdera lomai. Neraugoties uz viņa ierobežoto publisko lomu, Modžtaba Hamenei pakāpeniski ieguva reputāciju kā ietekmīga, aizkulišu politikas figūra Irānas varas struktūrās.
Īpaši ciešas saites viņš izveidoja ar Islāma revolucionārās gvardes korpusu (IRGC) - spēcīgu militāro un drošības organizāciju, kurai ir būtiska ietekme gan Irānas politikā, gan ekonomikā. Laika gaitā viņš tika plaši uzskatīts par cilvēku, kurš spēj ievērojami ietekmēt svarīgus politiskos lēmumus.
Viņa vārds plašāk izskanēja 2005. gada Irānas prezidenta vēlēšanu laikā, kurās uzvarēja stingrās līnijas kandidāts Mahmuds Ahmadinedžads. Reformu atbalstītāji apsūdzēja Modžtabu Hamenei par palīdzību vēlēšanu iznākuma ietekmēšanā, izmantojot sakarus ar Islāma revolucionārās gvardes korpusa (IRGC) un Basidž milicijas pārstāvjiem.
Līdzīgas apsūdzības atkal parādījās pēc strīdīgajām 2009. gada prezidenta vēlēšanām, kas izraisīja plašus protestus visā Irānā. Šie protesti kļuva pazīstami kā Zaļā kustība. Demonstrāciju laikā daļa protestētāju atklāti iebilda pret iespēju, ka nākotnē Modžtaba Hamenei varētu kļūt par sava tēva pēcteci.
Turpmākajos gados Modžtaba Hamenei lielākoties palika ārpus sabiedrības uzmanības, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar politisko un drošības struktūru eliti. Daži avoti apgalvoja, ka viņš varētu būt iesaistīts ekonomisko tīklu pārraudzībā vai pārvaldībā, kas saistīti ar institūcijām, kuras pakļautas augstākajam līderim un kontrolē ievērojamu daļu Irānas ekonomikas. Ir izskanējuši arī apgalvojumi, ka ar šiem tīkliem saistītie aktīvi varētu ietvert investīcijas un nekustamo īpašumu ārvalstīs, taču šāda informācija nekad nav tikusi pilnībā apstiprināta.
Daudzi novērotāji uzskata, ka Modžtaba Hamenei turpinās stingrās politikas kursu, kas bija raksturīgs viņa tēva valdīšanas laikā. Vienlaikus viņa nākšana pie varas rada arī nopietnus izaicinājumus. Pastāv jautājumi par viņa reliģisko autoritāti, par pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, kā arī sabiedrībā izskan kritika, ka Irānas Islāma Republikas vadība sāk iegūt iedzimtas varas raksturu.
Kā jaunajam Irānas augstākajam līderim Modžtabam Hamenei tagad jāspēj nostiprināt savu autoritāti valsts sarežģītajā varas struktūrā, vienlaikus risinot iekšējos nemierus, ekonomiskās grūtības un starptautisko spriedzi. Viņa vadībai būs izšķiroša nozīme Irānas Islāma Republikas turpmākā attīstības virziena noteikšanā.
