Amerikas Savienotās Valstis pašlaik izmanto jauna veida lāzerieroci “HELIOS” konfliktā ar Irānu, lai risinātu pieaugošo lēto uzbrukuma dronu problēmu. Irānas bezpilota lidaparāti var maksā vien dažus desmitus tūkstošus dolāru, savukārt tradicionālie aizsardzības līdzekļi pret tiem, piemēram, pārtvērējraķetes var izmaksāt miljonus par vienu tās palaišanu, ņemot vērā ražošanu, uzturēšanu, loģistiku un izvietošanas izdevumus. Tas rada būtisku finansiālo nelīdzsvarotību karadarbībā, kur aizsardzība pret lētiem draudiem kļūst nesamērīgi dārga.
“HELIOS” maina šo līdzsvaru, samazinot katra trieciena izmaksas līdz minimumam - būtībā tikai līdz elektroenerģijai, kas nepieciešama lāzera stara radīšanai un tā aptuveni izmaksā vien dažus centus. Tas ļauj ASV spēkiem daudz ekonomiski efektīvāk neitralizēt Irānas dronus. Sistēma ir izvietota uz kuģiem, piemēram, “USS Preble”, kur tā jau ir izmantota gaisa draudu pārtveršanai.
Augstas enerģijas lāzers ar integrētu optisko apžilbināšanas un novērošanas sistēmu ir virzītās enerģijas ierocis, ko ASV Jūras spēkiem izstrādājusi kompānija “Lockheed Martin”. Tas rada fokusētu enerģijas staru (pašlaik aptuveni 60 kilovatu jaudā, ar iespēju to vēl palielināt), kas spēj ar izcilu precizitāti un iedarbību neitralizēt dronus, lidaparātus un potenciāli arī raķetes. Atšķirībā no tradicionālajiem ieročiem tas neizmanto fizisku munīciju, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc dārgām apgādes ķēdēm un ļaujot darboties nepārtraukti, kamēr vien kuģim pieejama pietiekama elektroenerģija.
“HELIOS” darbojas divos galvenajos režīmos, kas nodrošina elastību draudu neitralizēšanā. Zemākas enerģijas režīmā tas var “apžilbināt” mērķus, traucējot vai pilnībā bloķējot to sensorus un vadības sistēmas, tādējādi liekot droniem zaudēt orientāciju un avarēt bez fiziskas iznīcināšanas. Savukārt augstākas enerģijas režīmā lāzers spēj uzkarsēt un bojāt mērķus līdz strukturālai sabrukšanai, tos pilnībā iznīcinot. Šī spēja pielāgot iedarbības līmeni padara sistēmu efektīvu gan enerģijas patēriņa, gan taktiskās pielietošanas ziņā.
Papildus savai lomai kā ierocim, “HELIOS” darbojas arī kā augsti attīstīta novērošanas un mērķēšanas sistēma. Tajā integrēti augstas izšķirtspējas optiskie sensori, termālā attēlveidošana un nakts redzamības tehnoloģijas, kas ļauj operatoriem lielā attālumā atklāt, izsekot un identificēt mērķus. Tas nozīmē, ka “HELIOS” nav tikai aizsardzības rīks, bet gan daļa no plašākas kaujas sistēmas, kas uzlabo situācijas izpratni un paātrina, kā arī precizē lēmumu pieņemšanu jūras operācijās.
Tomēr, neraugoties uz tā priekšrocībām, “HELIOS” ir arī ierobežojumi, kas ietekmē tā darbību reālos apstākļos. Vides faktori, piemēram, lietus, migla, dūmi, putekļi un mākoņi, var traucēt lāzera staru un samazināt tā efektivitāti. Sistēmai nepieciešams arī liels un stabils elektroenerģijas apgādes avots, lai nodrošinātu nepārtrauktas darbības ilgumu. Turklāt tās efektīvais darbības rādiuss ir īsāks nekā daudzām raķešu sistēmām, tādēļ tā vispiemērotākā ir tuvās un vidējās distances aizsardzības scenārijiem.
Tomēr, neskatoties uz šiem ierobežojumiem, “HELIOS” iezīmē būtisku pavērsienu mūsdienu karadarbībā, īpaši risinot izaicinājumu aizsargāties pret lielu skaitu lētu bezpilota lidaparātu. Ievērojami samazinot izmaksas uz vienu triecienu, vienlaikus saglabājot augstu precizitāti un efektivitāti, tas piedāvā praktisku risinājumu arvien aktuālākai stratēģiskai problēmai un liecina par plašāku pāreju uz enerģijā balstītiem ieročiem nākotnes militārajās operācijās.
