BBC: GPS traucēšana Tuvajos Austrumos kļūst par jaunu draudu starptautiskajai kuģošanai

Komerciālie kuģi lielā mērā paļaujas uz automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), kas pārraida kuģa atrašanās vietu, izmantojot GPS datus. AIS palīdz kuģiem izvairīties no sadursmēm, ļaujot tuvumā esošajiem kuģiem sekot citu kustībai. Kad GPS signāli tiek traucēti vai manipulēti, AIS sniegtās pozīcijas kļūst neprecīzas, radot potenciāli bīstamas situācijas. Tas ir īpaši kritiski lieliem kuģiem, piemēram, naftas tankkuģiem, kuru garums var pārsniegt 300 metrus un kuriem nepieciešams ievērojams laiks un attālums, lai samazinātu ātrumu vai mainītu kursu. Ja navigatori nespēj noteikt, kur patiesībā atrodas tuvumā esošie kuģi, ievērojami pieaug jūras negadījumu risks, īpaši sliktas redzamības apstākļos vai naktī.

Lai gan nav oficiāla apstiprinājuma par traucējumu avotu, militārie analītiķi pieļauj, ka par daļu no šiem traucējumiem varētu būt atbildīga Irāna. Irāna jau iepriekš ir draudējusi uzbrukt kuģiem, kas šķērso Hormuza šaurumu - vienu no pasaules svarīgākajiem jūras tirdzniecības ceļiem. Eksperti norāda, ka Irānas izmantotās traucēšanas sistēmas varētu būt vietēji ražotas vai izstrādātas, izmantojot komponentes no Krievijas vai Ķīnas. Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka arī Amerikas Savienoto Valstu spēki, kas darbojas šajā reģionā, izmanto traucēšanas sistēmas kā aizsardzības līdzekli, lai pasargātu militārās bāzes, personālu un kuģus no droniem un GPS vadītiem ieročiem.

Image

Pētnieki un tehnoloģiju uzņēmumi pēdējos gados aktīvi pēta GPS signālu traucēšanu dažādos pasaules reģionos. Šons Gormans, tehnoloģiju uzņēmuma “Zephr.xyz” līdzdibinātājs, ir analizējis traucējumu modeļus, izmantojot dažādas metodes. Jaunākajos gadījumos, kas saistīti ar Irānu, viņš pētīja satelītu savāktos radaru datus, lai noteiktu GPS traucējumu pēdas. Savukārt agrākos pētījumos Ukrainā pētnieki pie droniem piestiprināja viedtālruņus, lai lidojuma laikā reģistrētu GPS signālus. Analizējot iegūtos datus, viņiem izdevās veikt triangulāciju un aptuveni noteikt traucēšanas iekārtu atrašanās vietas.

Pieaugošais GPS signālu traucēšanas drauds ir veicinājis lielāku pieprasījumu pēc tehnoloģijām, kas spēj pretoties šādiem traucējumiem vai tos apiet. Dažas sistēmas ir izstrādātas tā, lai tās spētu noteikt traucējumus un automātiski pārslēgties uz citām frekvencēm. Aizsardzības nozares uzņēmumi, piemēram, “Raytheon UK”, ir izstrādājuši arī prettraucējumu antenu sistēmas, tostarp ierīces, kuras var uzstādīt uz transportlīdzekļiem, lidmašīnām vai citām platformām, lai nodrošinātu uzticamu navigācijas signālu pat elektroniska uzbrukuma apstākļos.

Citas tehnoloģiskās pieejas cenšas nodrošināt navigācijas iespējas, nepaļaujoties tikai uz GPS. Austrālijas tehnoloģiju uzņēmums “Advanced Navigation” ir izstrādājis sistēmas, kas nosaka atrašanās vietu, izmantojot sensorus, piemēram, žiroskopus un akselerometrus. Šie sensori mēra kustību un orientāciju, ļaujot transportlīdzeklim novērtēt savu atrašanās vietu pat tad, ja GPS signāli nav pieejami. Papildu metodes ietver reālu attēlu salīdzināšanu ar satelītattēliem vai zvaigžņu kartēšanu, lai noteiktu ģeogrāfisko pozīciju. Tomēr dažas no šīm metodēm ir mazāk precīzas nekā satelītnavigācija, tādēļ bieži vien nepieciešams apvienot vairākas sistēmas, lai panāktu uzticamu precizitāti.

Eksperti brīdina, ka pieaugošais GPS traucējumu biežums var radīt nopietnus drošības riskus, īpaši noslogotās kuģošanas zonās, piemēram, Hormuza šaurumā. Ja signālu traucēšana turpinās paplašināties gan mēroga, gan biežuma ziņā, tas var paātrināt drošāku navigācijas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Daži speciālisti uzskata, ka nākotnē atklātie satelītnavigācijas signāli varētu tikt aizstāti ar drošākām sistēmām - līdzīgi kā atvērtie bezvadu tīkli pakāpeniski tika aizstāti ar aizsargātiem un šifrētiem savienojumiem.