A. Rikveilis: krievijai nav līdzekļu pilna mēroga iebrukumam, tā spējīga vien sabotāžām

Viedoklis 09:00

Sargs.lv

Foto: CEPA.org

Agresorvalstij krievijai šobrīd nav ne spēju, ne līdzekļu organizēt vēl vienu pilna mēroga militāru iebrukumu kādā no NATO aliansē ietilpstošajām kaimiņvalstīm. Tomēr agresors visiem spēkiem centīsies sēt paniku, organizējot sabotāžas, kādas līdz šim jau pieredzētas daudzviet Eiropā. Šādu viedokli portāla „Sargs.lv” raidierakstā „Droši ir zināt” pauda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis.

Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā krievijas neveiksmes oficiālās Maskavas sāktajā pilna mēroga agresijā pret Ukrainu, pat ja tā vēlētos uzsākt jaunu pilna mēroga agresiju, tā apzinās, ka izredzes panākt krievijas interesēm atbilstošu iznākumu ir niecīgas. Taču, neraugoties uz to, ka pašlaik nav novērojami tieši konvencionāla uzbrukuma draudi, modrību zaudēt nedrīkst.

„Jāapzinās, ka visu mūsu neatkarīgās valstiskuma laiku dzīvojam blakus agresīvai, asiņainai, diktatoriskai valstij. Tāpēc nevajag brīnīties, ka tai ir kārdinājums paplašināt savas robežas. [..] Ekspansionisms ir krievijas tradicionālā politika. [..] krievija ir un paliek agresīva valsts, kas cenšas paplašināt savu ietekmi. Mēs dzīvojam tās rietumu pierobežā - teritorijā, ko tā mentāli vienmēr ir uzskatījusi par savu. Līdz ar to šāds kārdinājums vienmēr ir bijis un būs,” skaidroja A. Rikveilis, vienlaikus uzsverot, ka krievija nav spējīga izvērst tāda mēroga karadarbību, kādu tā īsteno Ukrainā. To apliecina gan Latvijas izlūkdienestu vērtējumi, gan sabiedroto rīcībā esošā informācija.

Aizsardzības ministrs Airis Rikveilis / Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija — Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija

Viņš atzina, ka ar krieviju tās pašreizējā veidolā nav iespējamas normālas kaimiņattiecības, jo tā savas kaimiņvalstis joprojām uzlūko kā potenciālus turpmākās ekspansijas mērķus. Turklāt šāda situācija, visticamāk, saglabāsies vēl ilgstoši.

„Viņi pastāvīgi meklē mūsu vājās vietas un vēro, kā mēs reaģējam uz dažādiem ārējiem impulsiem. Jo vairāk reaģējam, jo vairāk informācijas viņi iegūst par mūsu ievainojamībām. No tā viņi barojas un izdara secinājumus par saviem nākamajiem soļiem,” situāciju raksturoja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Vaicāts, kādēļ gan Latvijas Aizsardzības ministrijai, gan valsts drošības dienestiem nav bažu par krievijas gatavošanos konvencionālam iebrukumam, A. Rikveilis skaidroja, ka krievijas pusē nav novērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kāda tā bija pirms iebrukuma Ukrainā. Turklāt, pat ja krievija to vēlētos darīt slēpti, to būtu ļoti grūti īstenot.

„Tā ir komplicēta loģistikas operācija. Savāktajam karaspēkam kaut kur ir jāizvietojas. Mēs redzējām, ka pirms iebrukuma Ukrainā karaspēks savās pozīcijās atradās vairāk nekā pusgadu. To nav iespējams paveikt dažu stundu laikā,” viņš paskaidroja.

Kā atzina A. Rikveilis, netālu no Baltijas valstīm esošajās bāzēs nav tādu personālresursu, ko krievija varētu izmantot uzbrukumam. Tāpat ar vērību, taču bez panikas jāuztver ziņas par krievijas plāniem palielināt vietu skaitu slimnīcās netālu no Baltijas reģiona. Lai gan AM valsts sekretāra ieskatā tas teorētiski varētu liecināt par gatavošanos lielākam ievainoto skaitam, tikpat labi tas var būt saistīts ar iespējamu mobilizācijas izsludināšanu krievijā, lai tā varētu iesaukt vairāk cilvēku karam Ukrainā.

„krievijas karaspēks ir dziļi iestrēdzis Ukrainā. Tāpēc mobilizācijas jautājums krievijā vispirms ir saistīts ar karu Ukrainā. Līdz ar to arī papildu slimnīcu gultu jautājums jāvērtē vairāk nekā vienā kontekstā. Lai gan tas ir nopietns signāls mūsu izlūkdienestiem, tas jāvērtē no vairākiem aspektiem, jo pats par sevi vēl neko nenozīmē,” paskaidroja A. Rikveilis.

Vienlaikus eksperts atzina, ka ticamākie draudi pašlaik saistīti ar krievijas radītajiem nekonvencionālajiem draudiem NATO valstu drošībai. Šo draudu spektrs, AM valsts sekretāra ieskatā, ir plašs, kas to novēršanu padara par sarežģītu uzdevumu, kuru Nacionālie bruņotie spēki risina ciešā sadarbībā ar valsts drošības dienestiem, iekšlietu dienestiem, pašvaldībām un sabiedrību kopumā.

„Šajā ziņā aicinu ikvienu iedzīvotāju būt modram, turklāt ne tikai austrumu pierobežā, bet visā valsts teritorijā – arī piekrastē un valsts vidienē. Mums ir jāvēro situācija un jāraugās uz to ar skaidru skatu un atvērtām ausīm,” uzsvēra valsts sekretārs.

Viņš atzina, ka jau ilgāku laiku Latvijā pie dažādiem objektiem tiek fiksētas aizdomīgas aktivitātes. Daudzi gadījumi saistīti ar cilvēkiem, kuri novēro objektus, fotografē un filmē tos, tāpēc ir svarīgi šīs personas identificēt, aizturēt un noskaidrot gan savāktās informācijas apjomu, gan viņu motīvus.

„Šādas situācijas novērst var palīdzēt ikviens, ziņojot gan policijai, gan valsts drošības iestādēm, gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai atbildīgās institūcijas varētu operatīvi reaģēt. Tas ir tas, ko mēs ikviens varam darīt,” sacīja A. Rikveilis.

Vienlaikus AM valsts sekretārs neizslēdza postošāku sabotāžu scenārijus, piemēram, krievijas palaistu kaujas dronu vai izšautu raķešu it kā „nejaušu” nokrišanu Latvijas teritorijā vai arī tā dēvēto „zaļo cilvēciņu” parādīšanos. Tiesa, cīņai ar šāda veida apdraudējumiem pēdējo desmit gadu laikā īpaši gatavojušies gan valsts drošības dienesti, gan Nacionālie bruņotie spēki, gan iekšlietu dienesti.

„Es vēlreiz saku – uz šiem izaicinājumiem nekad nebūs viena universāla un absolūti gatava pretlīdzekļa. Jārēķinās, ka situācija nepārtraukti mainās, tāpēc pretinieks vienmēr centīsies izmantot jebkuru mūsu apjukuma brīdi, kad trūkst informācijas vai nav skaidrības par notiekošo. Tāpēc iepriekšējo gadu laikā esam sagatavojuši speciālistus, kuri ar šiem jautājumiem spēj strādāt gan informatīvajā telpā, gan kinētiskajā vidē,” uzsvēra A. Rikveilis, piebilstot, ka šādās situācijās reakcijai pieejamais laiks var būt ļoti īss, taču Latvijā ir „augstas gatavības speciālisti, kuri šīs problēmas spēj risināt 24/7 režīmā”.

Uz jautājumu, kādi objekti varētu būt potenciālie krievijas sabotāžas operāciju mērķi, A. Rikveilis atzina, ka tā ir visa veida kritiskā infrastruktūra – enerģētikas objekti, pārtikas ražotnes, datu pārraides un glabāšanas sistēmas.

„Ja atminamies vēsturi, komunisti allaž kā vienus no pirmajiem centās ieņemt telegrāfu un dzelzceļa staciju. Šajā ziņā nekas fundamentāli nav mainījies, tikai kritiskās infrastruktūras objektu ir kļuvis ievērojami vairāk,” piebilda valsts sekretārs.

Viņš atzina, ka pieaugošo draudu dēļ kritiskās infrastruktūras objektos jau ir paaugstināta gatavība, taču, sekojot tendencēm, to īpašniekiem laikus jāparūpējas arī par civilo pretdronu aizsardzību, lai efektīvāk cīnītos ar ienaidnieka izlūkošanas aktivitātēm.

Tāpat ticams ir Polijas premjera brīdinājums par iespējamiem krievijas mēģinājumiem NATO valstu virzienā raidīt kaujas dronus un raķetes, pēc tam taisnojoties ar „sistēmas kļūdu” vai „nelaimes gadījumu”.

„Šādās situācijās mums jābūt gataviem ātri un bez vilcināšanās neitralizēt jebkuru šādu bīstamu objektu. Tāpēc Latvijā tiek veidota pilnīgi cita līmeņa pretgaisa aizsardzības arhitektūra. Uz robežas tiek attīstīta pretdronu aizsardzība, lai šādus objektus varētu laikus pamanīt, identificēt un pārtvert. Turklāt uzsveru – šādai sistēmai jābūt ne tikai valsts austrumu robežā, bet arī valsts vidienē un piekrastē. Pagaidām esam sākuši ar austrumu robežu, bet, tiklīdz tur sistēma būs pilnībā izveidota, virzīsimies tālāk,” teica A. Rikveilis.

Kā atzina valsts sekretārs, raugoties no sabiedrības viedokļa, jebkurš bīstams gaisa mērķis ir iznīcināms, savukārt jautājums par to, ar kādiem līdzekļiem tas tiek paveikts – pārtvērējdroniem, pretgaisa aizsardzības raķetēm vai NATO iznīcinātājiem –, ir sekundārs. Galvenais ir nepieļaut šādu objektu radītus postījumus Latvijas iedzīvotājiem un infrastruktūrai.

Pilnu raidieraksta “Droši ir zināt” epizodi, kurā sarunājamies ar A. Rikveili, skatieties šeit: