Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būtu sevi mazāk jākritizē par to, ka pret agresorvalsti krieviju noteiktās sankcijas tiek ieviestas novēloti vai uzreiz nesniedz cerēto. Patiesībā eiropiešiem jālepojas ar paveikto, jo šis ietekmēšanas līdzeklis izrādījies ārkārtīgi efektīvs krievijas diktatora un starptautiski meklētā kara noziedznieka Vladimira Putina režīma vājināšanā, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst krievijas opozicionārs un ekonomists Vladimirs Milovs.
Viņš uzsvēra, ka krievijas ekonomika ik dienu saskaras ar arvien dziļākām problēmām – sankciju ietekmē ekonomika sarūk, faktiskie nodokļu ieņēmumi samazinās, savukārt peļņu no energoresursu eksporta vairs daudzējādā ziņā nav iespējams gūt, pat neraugoties uz to, ka ASV un Irānas kara dēļ naftas cena pasaules tirgos sasniegusi jaunus rekordus.
Kā uzskata V. Milovs, šīs ir skaidras pazīmes, ka tieši Eiropas Savienības noteiktās sankcijas krievijas ekonomiku kropoļojušas visefektīvāk.
“Ko šajā situācijā darīt Eiropai? Mazāk nodarboties ar paškritiku! Patiesībā jūs esat izdarījuši vairāk nekā varējāt! Jums ar to jālepojas un pašiem sevi jāslavē,” atzīst ekonomists.
Viņš uzsvēra – šobrīd krievijā novērojamās ekonomikas problēmas galvenokārt ir Eiropas Savienības piemēroto sankciju rezultāts.
Viņš arī norādīja – augošās krievijas ekonomikas problēmas rada arvien jūtamākas grūtības agresorvalsts vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuru ikmēneša ieņēmumu vērtība strauji sarūk, bet nodokļu maksājumi un inflācija kāpina dzīves dārdzību.
Tiesa, cerēt uz tūlītējiem pret režīmu vērstiem sabiedrības protestiem, kādus līdzīgos apstākļos piedzīvotu demokrātiskās valstis, krievijā ir velti. V. Milovs uzskata – tie nenotiks nevis tāpēc, ka sabiedrība ir gatava paciest šādu varas attieksmi, bet gan tāpēc, ka sāk darboties režīma terors.
“Sabiedrība nenormāli baidās. Es neko tādu – tāda līmeņa bailes savas dzīves laikā vēl neesmu piedzīvojis,” stāsta opozicionārs, salīdzinot kara noziedznieka Putina režīmu ar PSRS diktatora J. Staļina valdīšanas laiku pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā.
Kā piemēru apgalvojumam Kremļa opozicionārs minēja vairākos krievijas reģionos notikušos protestus pret vides problēmām. Lai gan tiem ar politiku nav sakara, pēc viņa teiktā, FSB pievērš uzmanību jebkura rakstura protestiem, ātri atšifrējot un aizturot to organizatorus un momentā panākot notiesājošu spriedumu.
“Šī automātiski ir zīme arī citiem – tas, kurš staigā mītiņā ar skaļruni, tagad sēž cietumā! Tas nozīmē vienu – sēžat klusu un nelieniet laukā,” viņš paskaidroja.
Vienlaikus V. Milovs uzsvēra – vēsture vairākkārt pierādījusi, ka krievijā režīma gāšanas un revolūcijas notikušas laikā, kad centrālā vara novājinās, atslābst un kad tai ir problēmas īstenot savas funkcijas. “Te mēs runājam par nespējīgas valsts jeb failed state situāciju. Tas notiks, tiesa, kad tieši – to nezina neviens,” viņš sacīja.
Kā piemēru V. Milovs minēja tā dēvēto februāra revolūciju cariskajā krievijā 1917. gada februārī. “Ja paskatāmies vēsturē, tad tā faktiski sākās no valsts nespējas nodrošināt cilvēkus ar pārtiku. Būtībā – no rindām pēc maizes Petrogradā,” skaidroja ekonomists. Taču visspilgtākais piemērs situācijai, kad krievija bija failed state statusā, bija pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogale, sabrūkot padomju režīmam.
“Toreiz režīms faktiski nespēja atrisināt vairs nevienu problēmu. Jo vairāk to darīja, jo idiotiskāk un nožēlojamāk tas izskatījās. Šādās situācijās cilvēki zaudē savas bailes, sāk runāt un rīkoties. Ko tas nozīmē šobrīd? Eiropai vajag sist pa Krieviju un spiest uz to vēl stiprāk,” viņš uzsvēra.
“krievijas režīmam un personīgi Putinam tas būs ārkārtīgi spēcīgs signāls,” spriež eksperts. Pirmkārt, tik liela mēroga līdzekļu nodošana Ukrainai spētu izšķiroši mainīt situāciju kaujas laukā. Otrkārt, tas būtu personīgs trieciens Putina reputācijai viņa tuvāko līdzgaitnieku acīs.
Kā stāsta V. Milovs, Putinam izdevās burtiski piespiest ES atteikties no šīs naudas atņemšanas. Pēc šī panākuma viņš savu līdzgaitnieku vidū lielījies par savu joprojām pastāvošo ietekmi uz ES amatpersonām!
Vienlaikus eksperts uzsvēra – ja krievijas valdošais režīms aizvien tik ļoti sargā arestētos, bet pagaidām Ukrainai nenodotos krievijas līdzekļus, tad tas nozīmē, ka Kremlis tos aizvien cer atgūt. Lai tā nenotiktu, Eiropas politiķiem jārod nepieciešamā politiskā drosme, lai Kremļa plānus izjauktu un naudu nodotu Ukrainai.
