Pēc teju piecus gadus ilgušā pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu krievijas režīmam praktiski ir izsīkušas iespējas turpmāk finansēt karadarbību, savukārt visi pārējie līdzekļu iegūšanas veidi draud izraisīt nopietnāko ekonomisko krīzi valsts vēsturē. Šādu pārliecību sarunā ar portālu "Sargs.lv" pauda trimdā dzīvojošais krievu ekonomists un krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs.
Viņš uzsvēra, ka agresorvalsts makroekonomiskie rādītāji strauji pasliktinās. Lai gan Kremlis nepieciešamos budžeta ieņēmumus kara turpināšanai vēl var mēģināt iegūt, paaugstinot nodokļus un pastiprinot to iekasēšanu, šī iespēja var izrādīties pēdējā.
Jau tagad daudzi mazie un vidējie uzņēmumi pārtrauc darbību, nespējot izturēt ne augsto nodokļu slogu, ne augstās aizdevumu procentu likmes, ne arī straujo iedzīvotāju pirktspējas kritumu.
Kā norādīja V. Milovs, Kremlis paša uzsākto agresijas karu Ukrainā ir nolēmis mēģināt uzvarēt ar novājināšanas kara taktiku. Tomēr sākotnējais krievijas pieņēmums, ka Ukraina šādu karu nespēs izturēt, izrādījies kļūdains. Ukraina pielāgojās, savukārt krievijas ekonomika cieš ne tikai starptautisko sankciju dēļ, bet arī pašas valdības pieņemto lēmumu rezultātā.
Tas novedis pie darbaspēka trūkuma, augstas inflācijas, procentu likmju kāpuma un investīciju pieplūduma apstāšanās.
Nodokļu celšana liecina par budžeta problēmām
Kā novērojis V. Milovs, pirmās pazīmes tam, ka krievijas valdībai sāk pietrūkt līdzekļu kara finansēšanai, bija pērn un šā gada sākumā īstenotā nodokļu palielināšana.
Aizvadītā gada beigās pievienotās vērtības nodokļa likme tika paaugstināta no 20% līdz 30%, savukārt šogad palielināts uzņēmumu peļņas nodoklis.
Pat Centrālā banka nezina nākamā gada budžeta parametrus
Ekonomists piebilda, ka, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, budžeta galvenos parametrus nezina arī krievijas Centrālās bankas prezidente Elvīra Nabiuļina, kura kopš pilna mēroga agresijas sākuma centusies novērst strauju ekonomikas sabrukumu.
Satraucoši ir arī dati par krievijas pilsoņu un uzņēmumu spēju atmaksāt kredītus.
Kā norāda V. Milovs, korporatīvajā sektorā ar grūtībām segt aizdevumus saskaras jau 12% kredītņēmēju. No tā tuvākajā laikā sāks ciest arī krievijas komercbankas, jo tikai 37% no izsniegtajiem aizdevumiem ir nodrošināti ar garantijām, bet vairāk nekā 60% kredītu trūkst pietiekama nodrošinājuma.
Pieaug arī uzņēmumu maksātnespēja. Jau šobrīd ar to saskaras aptuveni 7% uzņēmumu, taču, pēc ekonomista domām, šis rādītājs drīzumā varētu sasniegt 10%.
Nauda izsīkst arī militārajā rūpniecībā
Kā uzsver ekonomists, pretēji oficiālās propagandas vēstījumiem izaugsmi nav spējis nodrošināt arī krievijas militārās rūpniecības sektors.
V. Milovs norāda, ka vēl 15. jūlijā galvenās bruņojuma ražošanas korporācijas "Rosteh" vadītājs Viktors Čemezovs tikšanās laikā ar premjerministru Mihailu Mišustinu sūdzējies, ka aizsardzības nozares uzņēmumu peļņa esot tuvu nullei un vairs neesot līdzekļu turpmākām investīcijām.
"Kā to saprast? Ja pat šādi cilvēki sūdzas, tad nauda ir beigusies vai nav?" retoriski vaicā V. Milovs.
Vienlaikus ekonomists atzina, ka krievijas ekonomikas problēmas pašas par sevi vēl nenozīmē nespēju turpināt karu. Taču katrs nākamais mēģinājums atrast papildu līdzekļus prasīs arvien lielākus upurus no pašas ekonomikas.
Uzņēmēji tiekot "izģērbti"
Kā norāda ekonomists, šobrīd budžeta papildināšana galvenokārt uzticēta nodokļu iekasētājiem.
Saskaņā ar krievijas ieņēmumu dienesta atskaitēm gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi bijuši lielāki, nekā sākotnēji plānots. Piemēram, PVN ieņēmumi pieauguši par 26%, lai gan prognozētais pieaugums bija 20%. Arī nodokļu ieņēmumi, kas nav saistīti ar naftas nozari, palielinājušies par 18%, lai gan sākotnēji tika prognozēti tikai 10%.
"Ja ieiesiet kādā krievijas uzņēmēju diskusiju forumā, redzēsiet gandrīz tikai sūdzības. Uzņēmēji raksta, ka ieņēmumu dienests viņus burtiski izģērbj. Nodokļu inspektori nāk katru dienu un pieprasa arvien vairāk naudas. Cilvēki ir samaksājuši visu, ko spējuši, un tagad pamazām slēdz savus uzņēmumus," skaidro V. Milovs.
Pēc viņa teiktā, šāda pieeja ilgtermiņā nav dzīvotspējīga.
Viņš piebilst, ka arvien vairāk signālu liecina, ka "valstī deg visas makroekonomikas un mikroekonomikas sarkanās lampiņas".
Lai gan šādai situācijai teorētiski vajadzētu mudināt arī eliti domāt par kara izbeigšanu, līdzšinējie lēmumi par to neliecina. Tas, pēc V. Milova domām, paver ceļu ekonomiskajai krīzei, kuras apmērus nākotnē varētu salīdzināt ar satricinājumiem pēc PSRS sabrukuma.
