Polijai jābūt gatavai tam, ka tuvākajās nedēļās un mēnešos Krievijas militārās aktivitātes un provokācijas turpinās pieaugt un eskalācija var skart arī Polijas teritoriju, pēc Krievijas triecieniem Ukrainas infrastruktūrai pie Polijas robežas paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Tikmēr ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi norāda – Maskava arvien sistemātiskāk vēršas pret Ukrainas robežinfrastruktūru un palielina spiedienu uz NATO valstīm, cenšoties iebiedēt sabiedrotos un mazināt to gatavību turpināt atbalstu Ukrainai.
Pēc 13. septembra Krievijas uzbrukuma Ukrainas Volīnijas apgabalam, kura laikā droni trāpīja dzelzceļa infrastruktūrai un objektiem pie Jahodinas–Dorohuskas robežšķērsošanas punkta, Polijas valdība, bruņotie spēki un drošības dienesti pārgājuši pastiprinātā gatavības režīmā.
Krievijas trieciens notika tikai dažus kilometrus no Polijas teritorijas. Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmums “Ukrzaliznytsia” ziņoja, ka trieciendrons trāpījis pasažieru vilciena lokomotīvei aptuveni divus kilometrus no Polijas robežas, savukārt vēl viens trieciens izraisījis ugunsgrēku pie robežpunkta esošajā infrastruktūrā. Krievijas Aizsardzības ministrija savukārt atzina, ka veikusi triecienus dzelzceļa infrastruktūrai Ukrainas rietumos, apgalvojot, ka tā izmantota militāro kravu transportēšanai no Eiropas.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pēc notikušā sasauca ārkārtas apspriedi ar valdības, bruņoto spēku un specdienestu pārstāvjiem.
“Varam sagaidīt, ka tuvākās nedēļas un mēneši būs ļoti intensīvas Krievijas darbības periods. Mēs nevaram izslēgt, ka eskalācija aptvers arī mūsu teritoriju,” norādīja Polijas valdības vadītājs.
Tusks uzsvēra, ka Polijas valsts institūcijām turpmāk jādarbojas paaugstinātas gatavības režīmā, īpašu uzmanību pievēršot informācijai, kas saņemta Ukrainas gaisa trauksmju un Krievijas masveida uzbrukumu laikā. Polijas dienestiem nepieciešams iespējami ātri patstāvīgi pārbaudīt saņemto informāciju, lai situācijā, kad draudi varētu pietuvoties vai šķērsot valsts robežu, politisko un militāro lēmumu pieņēmēju rīcībā būtu pārbaudīti dati.
Polijas premjers īpašu uzmanību pievērsis arī Krievijas izmantotajiem jaunajiem reaktīvajiem trieciendroniem, kuru ātrums, darbības rādiuss un precizitāte būtiski palielina draudus. 13. septembrī vien Krievija pret Ukrainu izmantoja vairākus simtus bezpilota lidaparātu, tostarp reaktīvos dronus. ISW, atsaucoties uz Ukrainas Gaisa spēkiem, vēsta, ka diennakts laikā Krievija divos uzbrukuma viļņos palaida vairāk nekā 770 dronu un cita veida tālas darbības bezpilota munīcijas vienību.
‼️#Ukraina: na granicy ukraińsko-polskiej rosyjski dron trafił w lokomotywę pociągu jadącego z Kijowa do Warszawy. Poinformował o tym Suspilne zastępca dyrektora Ukrzaliznyci ds. przewozów pasażerskich Ołeksandr Szewczenko. Pasażerowie nie odnieśli obrażeń. W chwili uderzenia pociąg znajdował się dwa kilometry od granicy z Polską, w obwodzie wołyńskim.
— Mateusz Czmiel (@MateuszCzmiel) September 13, 2026
Polijas Bruņoto spēku Operacionālās pavēlniecības pārstāvis pulkvežleitnants Jaceks Goriševskis pēc uzbrukuma norādīja, ka Krievijas radītais apdraudējums bijis “reāls un nenovēršams”, jo trieciens noticis tikai dažus kilometrus no Polijas robežas. Varšava tagad izvērtēs savu gatavību scenārijam, kurā Krievijas uzbrukumi Ukrainas rietumu daļā turpinās tuvoties NATO teritorijai.
Polijas bažas nav radušās tikai pēc 13. septembra incidenta. Jau 10. septembrī Tusks paziņoja, ka Polijas un Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst nenosauktu tiešu apdraudējumu kādam Ukrainas–Polijas robežšķērsošanas punktam. Viņš toreiz brīdināja, ka tuvākajos mēnešos varētu sekot jaunas Krievijas provokācijas pret robežpunktiem starp Ukrainu un Eiropas valstīm.
ISW: Krievija arvien biežāk vēršas pret robežinfrastruktūru
Kara izpētes institūta analītiķi 13. septembra uzbrukumu skata plašākas Krievijas stratēģijas kontekstā. ISW vērtējumā Maskava arvien sistemātiskāk uzbrūk Ukrainas robežšķērsošanas punktiem un vienlaikus palielina bezpilota lidaparātu aktivitāti NATO un citu Eiropas valstu gaisa telpas tuvumā.
ISW ieskatā šādas darbības nav tikai mēģinājums nodarīt fiziskus postījumus Ukrainas loģistikas infrastruktūrai. Tās kalpo arī kā psiholoģiska spiediena instruments pret NATO, demonstrējot, ka Krievija ir gatava palielināt riskus tiešā alianses robežu tuvumā un apdraudēt infrastruktūru, kuru izmanto Ukrainas sakariem ar Rietumiem. Institūta analītiķi uzskata, ka Maskavas mērķis ir iebiedēt NATO valstis un vājināt to politisko gatavību turpināt atbalstu Ukrainai.
Par īpaši satraucošu apstākli ISW uzskata faktu, ka neilgi pirms trieciena Jahodinas apkārtnē pa šo maršrutu no Ukrainas devās vairākas pašreizējās un bijušās Eiropas amatpersonas, kuras bija piedalījušās “Yalta European Strategy” konferencē Kijivā.
Starp pasažieriem bija bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Vācijas Bundestāga deputāts Robins Vāgeners un citas Eiropas drošības un ārpolitikas amatpersonas. “Ukrzaliznytsia” norādīja, ka vilciens ar amatpersonām drona apdraudējuma dēļ no stacijas devies agrāk, savukārt cits sastāvs tika evakuēts aptuveni 15 minūtes pirms Krievijas drona trieciena lokomotīvei.
ISW vērtē, ka publiski pieejamā informācija “stingri atbalsta” secinājumu, ka trieciens varēja būt apzināti vērsts pret pašreizējām un bijušajām Eiropas amatpersonām. Vienlaikus jānorāda, ka par konkrētā Krievijas uzbrukuma plānotāju nodomu publiski pieejamu neatkarīgu pierādījumu nav, bet “Ukrzaliznytsia” arī pieļāvusi, ka diplomātiskais vilciens varētu būt bijis viens no uzbrukuma mērķiem.
Pieaug spiediens uz NATO austrumu flangu
Jahodinas incidents nav izolēts. ISW norāda, ka kopš 2026. gada augusta Krievijas spēki uzbrukuši jau četriem robežšķērsošanas punktiem starp Ukrainu un Moldovu. Septembra sākumā Krievijas “Shahed” tipa trieciendrons ielidoja arī Moldovas gaisa telpā laikā, kad Kišiņevas lidostā izlidošanai gatavojās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lidmašīna. Moldovas varasiestādes gaisa telpu uz laiku slēdza un Zelenska izlidošana tika aizkavēta.
ISW šos incidentus sasaista ar Krievijas plašāku hibrīdo un militāro spiedienu pret Eiropas valstīm – sabotāžu, uzbrukumiem dzelzceļa un citai kritiskajai infrastruktūrai, bezpilota lidaparātu ielidojumiem un citām darbībām, kuru mērķis ir pārbaudīt NATO reakciju un mazināt alianses politisko vienotību.
Analītiķi tādēļ aicina NATO pārskatīt līdzšinējo pieeju Krievijas gaisa mērķu pārtveršanai, tostarp izvērtējot iespējas neitralizēt draudus vēl Ukrainas gaisa telpā, pirms tie sasniedz alianses valstu robežas. ISW vienlaikus uzsver nepieciešamību paātrināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu un nodrošināt Ukrainai iespējas iznīcināt Krievijas dronu un raķešu palaišanas platformas vēl pirms ieroču izmantošanas.
Polijā pašlaik Krievijas uzbrukums pie Jahodinas tiek uztverts kā vēl viens brīdinājums par to, ka robeža starp karu Ukrainā un drošības apdraudējumu NATO teritorijai kļūst arvien šaurāka. Kā norādījis Tusks, Polijai turpmāk jārēķinās ne tikai ar atsevišķām provokācijām, bet ar ilgstošu Krievijas aktivitātes pieauguma periodu, kurā kļūdas novērtējumā vai novēlota reakcija var radīt tiešu apdraudējumu arī alianses teritorijā.
