Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) jau tuvākajā laikā būs jādomā, kā savā rīcībā iegūt gan efektīvas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas spēj cīnīties ar ienaidnieka ballistisko raķešu triecieniem, gan tālās darbības uzbrukuma ieročus – ballistiskās un spārnotās raķetes. Tā intervijā portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” paziņoja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Šobrīd Eiropā ir uzsāktas divas nozīmīgas pretraķešu un uzbrukuma ieroču attīstības programmas.
Ukraina sadarbībā ar sabiedroto valstīm – Dāniju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Norvēģiju, Spāniju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti – izveidojusi tā saukto pretballistisko raķešu aizsardzības koalīciju. Tās mērķis ir izstrādāt neatkarīgu un izmaksu ziņā efektīvu Eiropas pretballistiskās aizsardzības sistēmu, balstoties uz Ukrainas aizsardzības uzņēmuma “Fire Point” izstrādāto pārtvērējsistēmu “Freyja”. Koalīcijas dalībvalstis šo sistēmu cer nodot ekspluatācijā jau tuvākā gada laikā.
Savukārt Eiropas tālās darbības raķešu iniciatīvas (ELSA) ietvaros, kuras attīstībā vadošo lomu uzņēmusies Apvienotā Karaliste kopā ar Franciju, Vāciju, Poliju un Itāliju, plānots izstrādāt nākamās paaudzes tālās darbības spārnotās un ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu virs 500 kilometriem.
Lai gan Latvija pagaidām nav pievienojusies nevienai no šīm iniciatīvām, aizsardzības ministrs R. Melnis norāda – šāda veida uzbrukuma un aizsardzības spēju ieviešana NBS būs nepieciešama.
Viņš skaidroja, ka krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu pierāda ballistisko raķešu triecienu augsto bīstamību. Šobrīd pasaulē valdošā pārtvērējraķešu “Patriot” PAC-3 deficīta dēļ Ukrainas aizstāvjiem pārtvert ienaidnieka gaisa mērķus kļūst arvien grūtāk. Ja krievija savu agresiju vērstu pret Latviju, efektīvai gaisa aizsardzībai šādas sistēmas būtu vitāli nepieciešamas. “Mums katrā ziņā tāda vajadzība būs, un par to ir jāsāk runāt un domāt,” piebilda R. Melnis.
Vaicāts, vai pieļauj Latvijas pievienošanos Ukrainas pretballistiskās aizsardzības koalīcijai, aizsardzības ministrs pagaidām saglabāja piesardzību.
Ministrs norādīja, ka līdztekus aizsardzībai pret ienaidnieka ballistiskajām raķetēm Latvijai ir jādomā arī par savām tālās darbības trieciena spējām, lai līdzīgi kā Ukraina spētu ietekmēt ne tikai pretinieka bruņotos spēkus, bet arī tā ekonomiku un noturību. Tādēļ līdzīgs izvērtējums gaidāms arī par spārnoto un ballistisko raķešu spēju ieguvi.
Pilnu raidierakstu "Droši ir zināt", kurā viesojas aizsardzības ministrs Raivis Melnis, meklējiet portāla "Sargs.lv" videostraumēšanas vietnes "YouTube" kanālā šeit: https://www.youtube.com/watch?v=j0VOWohTXtY
