Jaunizveidotā Ukrainas vadītās pretballistisko raķešu koalīcija ir apņēmusies paātrināt Ukrainas izstrādātās raķešu pārtvērējsistēmas “Freyja” izstrādi, lai to ieviestu ekspluatācijā jau tuvākā gada laikā. Tā koalīcijas valstu sanāksmē Francijā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis
Par to, ka sabiedroto koalīcija sadarbosies šī sarežģītā ieroča izstrādē, viņš pirmo reizi paziņoja pagājušās nedēļas NATO samitā Ankarā. Līdztekus ASV prezidents Donalds Tramps solīja ļaut Ukrainai saņemt raķešu “Patriot” ražošanas licenci, lai Ukraina saviem spēkiem varētu ražot tai nepieciešamās pārtvērējraķetes.
Tikmēr Ukrainas virzītā projekta “Freyja” iniciatīva tika aizsākta globālā pretballistisko pārtvērējraķešu trūkuma dēļ, ko būtiski ietekmēja Irānas kara izraisītais pretgaisa aizsardzības ieroču deficīts. Parīzē Ukrainas vadītajam “Freyja” projektam pievienojās deviņas Eiropas valstis: Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.
“Mēs uzskatām, ka Eiropas aizsardzībai ir nepieciešams globāls integrētas raķešu pretgaisa aizsardzības arhitektūras risinājums, lai atturētu un novērstu nākotnes raķešu draudus – risinājums, kas tapis ar kopīgiem spēkiem, tehnoloģisku atvērtību un uzticamu rūpniecisko sadarbību,” pausts jaunās koalīcijas oficiālajā paziņojumā.
Lai gan ASV ir palielinājušas “Patriot” sistēmu pārtvērējraķešu ražošanas apjomus un Eiropa ir paplašinājusi zeme-gaiss tipa raķešu sistēmu “SAMP/T”, “IRIS-T” un “NASAMS” ražošanu, plaisa starp šādu ieroču augsto pieprasījumu un ierobežoto piedāvājumu joprojām ir milzīga.
“Apvienojot mūsu aizsardzības industrijas bāzi, mūsu pētījumus un operatīvo pieredzi, mūsu mērķis ir izveidot kopēju pretballistisko raķešu jaudu Eiropai un atbalstīt attiecīgus veicinošos pasākumus. Mēs to darām nevis vēršoties pret kādu, bet gan savu cilvēku aizsardzībai,” norādīja deklarācijas parakstītāji.
Ukrainai pretballistisko spēju iegūšana ļautu labāk aizsargāt savas pilsētas, pa kurām ballistisko raķešu triecienus regulāri īsteno agresorvalsts krievija. Lai notriektu ienaidnieka ballistiskās raķetes, nepieciešamas specializētas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šobrīd efektīvākā izrādījusies ASV ražotā “Patriot” ar pārtvērējraķetēm PAC-3, taču pēc Irānas konflikta sākuma šo raķešu piedāvājumā vērojams akūts deficīts. Savas pretraķešu sistēmas attīstība ļautu Ukrainai ne tikai efektīvi cīnīties ar agresora palaistajām ballistiskajām raķetēm, bet arī atbrīvotu valsti no ārējās atkarības šāda veida atbalsta saņemšanā.
Eiropas valstu koalīcija piedāvā paātrinātu ceļu pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķešu trūkuma novēršanai, kā arī meklē risinājumus savas aizsardzības stiprināšanai ar mazākām izmaksām un iespēju gūt labumu no kaujas lauka pieredzes, ko Ukraina uzkrājusi gadiem ilgajā pilna mēroga karā ar agresorvalsti krieviju.
Šobrīd Ukrainas vadītā pretballistisko raķešu koalīcija noteikusi šādas prioritātes: kopīgu operatīvo prasību noteikšana, apvienotu tehnisko darba grupu izveide, skaidru pārvaldības mehānismu izstrāde un ceļa kartes sagatavošana koalīcijas pirmo operatīvo spēju sasniegšanai.
Ukraina apņēmusies vadīt šo koalīciju, nodrošinot pārtvērējraķešu izstrādi, savukārt partneri piegādās radaru, mērķa izsekošanas un komandvadības sistēmas.
Lai gan partnerības praktiskās detaļas joprojām tiek izstrādātas, katra koalīcijas valsts saglabās noteiktu autonomijas pakāpi, norādīja Zelenskis.
