Aktuāli

NBS komandieris: 2022. gadā vairāk tiks investēts personāla jomā

Viedoklis
Sargs.lv
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Aizejošais gads Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), tostarp Zemessardzē, ir zīmīgs gan ar daudzu jaunu spēju ieviešanu un esošo stiprināšanu, gan ar vērienīga atbalsta sniegšanu sabiedrībai un sadarbības struktūrām – Covid pandēmijas mazināšanas pasākumos un valsts robežas apsardzībā, intervijā “Sargs.lv” atzīst NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Daži projekti sagādājuši īpašu prieku, piemēram, pirmo “Patria” 6x6 transportlīdzekļu saņemšana, kas palielinās Sauszemes spēku un Zemessardzes mobilitāti. Taču vislielākais gandarījums esot par visiem bruņotajos spēkos dienošajiem karavīriem un zemessargiem, jo neviens nav bijis jāskubina doties palīgā slimnīcās aprūpēt smagi slimus Covid pacientus vai kopā ar robežsargiem apsargāt Latvijas-Baltkrievijas robežu. Lai profesionālajā dienestā piesaistītu arvien jaunus pilsoņus un noturētu esošos, nākamgad īpaši tiks piedomāts par personāla jomas attīstību.

Aktīvs gads visos regulāro spēku veidos

2021. gadā turpinājusies daudzu NBS spēju attīstība, lai audzētu kapacitāti, trenētu iemaņas un iegūtu ekipējumu un aprīkojumu, kāds sen jau bijis vajadzīgs.

Image
Bruņutransportieru "Patria 6x6" prezentācijas pasākums Ādažu militārajā bāzē/ vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/ Aizsardzības ministrija
Foto: Bruņutransportieru "Patria 6x6" prezentācijas pasākums Ādažu militārajā bāzē/ vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Viens no veiksmīgiem piemēriem, kas paveikts īsā laika posmā, ir bruņutransportieru platformu “Patria” 6x6 projekts. Komandieris norāda, ka neatminas citu projektu, kas būtu īstenots ātrāk, jo faktiski kopš līguma ar Somijas valdību par kopīgu izpēti parakstīšanai līdz pat pirmo gatavo automašīnu iebraukšanai Ādažu bāzē pagāja mazāk nekā divi gadi.

Image
Foto: NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers "Patria" 6x6 bruņutransportieru prezentācijas pasākumā Ādažu bāzē/ vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers "Patria" 6x6 bruņutransportieru prezentācijas pasākumā Ādažu bāzē/ vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
“Mūsu sauszemes komponente, te es runāju par visām piecām brigādēm [Mehanizētā kājnieku brigāde un četras Zemessardzes brigādes], iegūs platformas, kādas mums iepriekš nav bijušas. Visu laiku esam bijuši “pliki”, bez bruņām,” saka komandieris.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pirmās četras “Patria” 6x6 bruņumašīnas NBS saņēma šī gada 3. novembrī. Plānots, ka līdz 2029. gadam Latvijas bruņotie spēki saņems vairāk nekā 200 šādu transportlīdzekļu, kurus turklāt no 2023. gada plānots pilnībā ražot un komplektēt Latvijā.

Lai arī redzamākie projekti bieži vien saistās ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, paralēli tiek attīstīti arī citi regulāro spēku veidi. Piemēram, Gaisa spēkos viens no nozīmīgākajiem šī gada projektiem– Lielvārdes lidlauka instrumentālā sertifikāta iegūšana. Tas nozīmē, ka tagad NATO sabiedroto gaisa kuģiem Baltijas valstīs ir pieejams vēl viens pilnvērtīgs militārais lidlauks ar spējām uzņemt sabiedroto lidmašīnas jebkuros diennakts un klimatiskajos laika apstākļos.

Image
Instrumentālo lidojumu spēju atklāšanas pasākums Lielvārdes militārajā lidlaukā/ vsrž. Gatis Indrēvics/ Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: Instrumentālo lidojumu spēju atklāšanas pasākums Lielvārdes militārajā lidlaukā/ vsrž. Gatis Indrēvics/ Aizsardzības ministrija

Savukārt Jūras spēkos šī gada laikā turpinājās kuģu modernizācija, tāpat arī aktīva Jūras spēku karavīru apmācība, sagatavojot dažādu jomu speciālistus. Jūras spēku kuģi un to apkalpe aktīvi turpina iesaistīties arī NATO jūras mācībās un operācijās. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka 16. oktobrī Liepājā, noslēdzot dalību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), mājās atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis”, kurš dežūras aktīvajā fāzē Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā atradās kopš 8. jūlija.

Image
Foto: JS mīnu kuģis "Tālivaldis" noslēdz dalību SNMCMG1/Gatis Dieziņš/ Aizsardības ministrija
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: JS mīnu kuģis "Tālivaldis" noslēdz dalību SNMCMG1/Gatis Dieziņš/ Aizsardības ministrija

Atbilstoši pieejamajam finansējumam spēju attīstības projekti notiek arī citās NBS vienībās – Speciālo operāciju pavēlniecībā, Militārajā policijā un citviet. Jau ziņots, ka 2020. gadā Militārā policija sadarbībā ar Zemessardzi organizēja pirmo zemessargu-militāro policistu apmācības kursu, savukārt 2021. gadā šie jaunie speciālisti jau uzsāka Ādažu bāzes apsardzi, nodrošinot bāzes perimetra aizsardzību, dokumentu kontroli un iekšējās kārtības uzraudzību.

Image
Militārās policijas Zemessardzes vienība Ādažu bāzē/ Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Militārās policijas Zemessardzes vienība Ādažu bāzē/ Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija

Izaugsme arī Zemessardzei

Komandieris ir gandarīts arī par Zemessardzes attīstības tempiem, kas noteikti nav lēnāki kā bruņotajos spēkos kopumā. Svarīgi piebilst, ka zemessargi saņem atbilstošu un modernu ekipējumu un bruņojumu, lai pilnvērtīgi veiktu valsts aizsardzības uzdevumus un iekļautos NBS kopīgajās militārajās mācībās.

Image
Zemessardzes snaiperi mācībās/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Zemessardzes snaiperi mācībās/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Pēdējo gadu laikā visās Zemessardzes brigādēs ieviesta inženieru spēja, tāpat attīstās medicīnas spēja, jo medicīnas rotas ir veidotas katrā bataljonā, savukārt katrā bataljonā ir atsevišķas medicīnas vienības. Tieši šo rotu zemessargi visaktīvāk piedalījās atbalsta sniegšanā Veselības ministrijai, organizējot masveida vakcinācijas pret Covid-19 procesu.

Šogad NBS mediķi arī saņēma būtisku medicīnas spēju papildinājumu – pirmos ROLE 1 jeb pirmā līmeņa neatliekamās medicīniskās palīdzības ekipējuma komplektus. Ekipējama unikalitāte slēpjas tā mobilitātē, vieglumā, dalāmībā pēc nepieciešamības, kā arī ātrā uzstādīšanā. Jaunais ekipējums jau tika izmēģinās NBS lielo mācību “Namejs” laikā un plānots, ka nākamgad tas tiks papildināts ar ROLE 2 līmeņa ekipējumu.

Image
ROLE 1 spēku demonstrācija Aizsardzības ministram A. Pabrikam/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: ROLE 1 spēku demonstrācija aizsardzības ministram A. Pabrikam/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzīst, ka Zemessardze ir aktīva arī kiberaizsardzības un elektroniskās karadarbības jomā, brigādēs veidojot atsevišķas profesionāļu vienības. Strauji tiek stiprināta arī civilmilitārās (CIMIC) sadarbības joma, ir svarīgi, lai būtu komunikācijas speciālisti, kuri mērķtiecīgi veido attiecības ar sabiedrību, informē un uzklausa vietējos iedzīvotājus, īpaši tos, kuru īpašumi atrodas militāro mācību norises teritorijā.

“Šī saikne tiek pastiprināta, tādējādi arī reprezentējot Zemessardzi un NBS, stāstot par mūsu veikumiem, vienlaicīgi izskaidrojot daudzas lietas, apgāžot maldīgus pieņēmumus, kas bieži vien izdarīti, balstoties uz viltus ziņām,” saka NBS komandieris.

Nākamgad fokuss uz personālu

Daudzi iesāktie projekti turpināsies arī nākamgad, taču viena no prioritātēm, ko noteicis NBS komandieris, ir personāls, kurā plānots investēt vairāk, lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti bruņoto spēku regulārajās vienībās un arī Zemessardzē. Tas attiecas gan uz finanšu, gan intelektuālo resursu.

Image
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona vīri mācībās "Namejs 2021"/Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona vīri mācībās "Namejs 2021"/Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija
“Lai karavīri un zemessargi pēc iespējas ilgāk būtu dienestā, lai viņi justos komfortabli un gandarīti par savu lēmumu, ko pieņēmuši, iestājoties dienestā. Tas tiks darīts caur sociālās motivācijas programmām, arī ar infrastruktūras projektiem. Tā ir prioritāte numur viens, un karavīri, jūrnieki, zemessargi un arī civilie darbinieki par to sīkāk uzzinās nākamajā gadā, kad stāsties spēkā vairākas izmaiņas esošajā likumdošanā,” viņš saka.

Otrs virziens – investīcijas tālāka bruņojuma un tehnoloģiju iegādē un attīstībā, konsekventi turpinot iesākto. Tas attiecas uz visiem spēku veidiem, lai uzlabotu to spējas konvencionālo operāciju veikšanai.

Resursi gan pamatuzdevumam, gan sabiedrības atbalstam

Jautāts, vai karavīru un zemessargu papildpienākumi, tik apjomīgi palīdzot citām institūcijām, netraucē to pamatdarba veikšanā, komandieris atbild, ka viss ir līdzsvarā. Nacionālo bruņoto spēku primārais uzdevums ir nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību, kas galvenokārt attiecas uz militāro jomu, taču otrs vitāli svarīgs uzdevums ir sniegt atbalstu Latvijas sabiedrībai. Tos veicot, vienmēr tiek sabalansēti izsvērtas NBS spējas.

Image
Foto: Zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei uz robežas ar Baltkrieviju/ srž. Edgars Grundšteins/ Zemessardze
Foto: Foto: srž. Edgars Grundšteins/Zemessardze
Foto: Zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei uz robežas ar Baltkrieviju/ srž. Edgars Grundšteins/ Zemessardze
“NBS lielā iesaiste atbalsta sniegšanā sadarbības partneriem – robežsargiem, policistiem, mediķiem – nekādā mērā neiespaido mūsu operacionalitāti. Sabalansēti sadalījām resursus, personāls nav nogurdināts ar šī atbalsta sniegšanu civilajam sektoram, efektīvi monitorējam visu, kas notiek pie mūsu valsts robežām un arī tālākā diapazonā, turpinot nodrošināt visu, kas nepieciešams arī valsts iekšienē,” saka komandieris.

Aizsardzības budžets - optimāls

Jau ziņots, ka 23. novembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt 758,35 miljonus eiro, sasniedzot 50,53 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gada plānu.

NBS komandieris atzīst, ka šāda apmērā finansējums bruņotajiem spēkiem atļauj optimāli virzīties uz priekšu, taču uzmanīgā attīstības tempā. Ja gribētu daudz ātrāk ieviest konkrētas taktiskās spējas, tad budžetam būtu jābūt nozīmīgi lielākam.

Viņš stāsta, pa pašlaik viena trešdaļa finansējuma tiek atvēlēta personālam, viena trešdaļa investīcijām, un atlikuši daļa sedz uzturēšanas izmaksas. Pašlaik investīcijām tiek atvēli ap 40%, uzturēšanai – ap 25% no kopējā budžeta, tas esot teju ideālais modelis, ko daudzas valstis nemaz nevarot izpildīt.

“Nākotnē, kad jau būsim sasnieguši konkrētu līmeni un ieguvuši nepieciešamo bruņojumu, tehnoloģijas un iekārtas, tad investīciju apmērs samazināsies, bet uzturēšanas izdevumi pieaugs. Viss, ko esam iegādājušies, ir jāuztur labā tehniskā kārtībā,” viņš stāsta.

Image
SzS MBde karavīri lādē munīciju ieročos mācībās "Winter Shield"/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: SzS MBde karavīri lādē munīciju ieročos mācībās "Winter Shield"/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Savukārt personāla atalgojumam šobrīd tiek atvēlēti 32% no aizsardzības budžeta, un plānots, ka katru nākamo gadu tas varētu pieaugt par vismaz procentu. Ir valstis, kas personāla uzturēšanai tērē 60-70%, kas esot slikts rādītājs, jo pēc NATO standartiem finansējumam nevajadzētu pārsniegt 50%, pretējā gadījumā spēju attīstībā un inovācijās tiek ieguldīts pārāk maz.

Plāni Sauszemes spēku stiprināšanai

Lai arī NBS tikko iegādājušies pirmos 6x6 transportlīdzekļus, tie nav atteikušies arī no 4x4 projekta, jo arī šāda tipa transportlīdzekļi Sauszemes spēkiem ir nepieciešami.

“Patria” 6x6 bruņuplatformas galvenokārt orientētas uz nodaļas lieluma vienības transportēšanu, kamēr 4x4 transports palīdzētu uz uzdevuma veikšanas vietu nogādāt 4-5 cilvēku lielu komandu, piemēram, pretgaisa aizsardzības vai prettanku izlūkošanas ekipāžu.

Tāpat nākotnē tiek domāts par jaunu kājnieku kaujas mašīnu iegādi.

Image
SzS MBde karavīri mācībās "Winter Shield"/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
SzS MBde karavīri mācībās "Winter Shield"/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Tas nepieciešams, lai attīstītu Mehanizēto kājnieku brigādi, to paši esam apņēmuši, iestājoties NATO, ka šāda spēja mums būs. Taču tā mums ir arī reāli vajadzīga, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību. Kāda varētu būt šī platforma, to sāksim pētīt nākamā gada laikā, līdz ar to tas ir tālākas nākotnes projekts, kam nepieciešama gan plānošana, gan izpēte, gan finansējums,” viņš saka.

Iepriekš aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicies, ka Latvija varētu iegādāties ASV raķešu artilērijas sistēmas “HIMARS”. NBS komandieris saka, ka  šāda bruņojuma iegāde tiešām ir viena no prioritātēm NBS turpmākās attīstības plānā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu taktisko uzdevumu izpildi Mehanizētās brigādes sastāvā.

Image
ASV raķešu artilērijas sistēmas HIMARS izvēršana Spilves lidostā/ vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: ASV raķešu artilērijas sistēmas HIMARS izvēršana Spilves lidostā/ vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

“Optimistiski raugoties, ja mums izdosies iegūt gan atbilstošu finansējumu, gan arī ātru virzību izvērtējumā, tad tās varētu tikt iegādātas jau līdz 2025. gadam,” saka L. Kalniņš.

Rekrutēšanā joprojām konkurē ar citiem darba devējiem

NBS komandieris atzīst, ka atvaļināšanās gadījumu skaits šogad nav ievērojami palielinājies arī pēc tam, kad viņš vakcināciju pret Covid-19 profesionālā dienesta karavīriem noteica par obligātu. Šī iemesla dēļ dienestu atstājuši vien daži karavīri.

Profesionālajā dienestā rekrutēto karavīru skaits šogad sasniedz 475, kas gan ir mazāk nekā pērn, kad bruņotajiem spēkiem varbūt pievienojās arī tie pilsoņi, kuri Covid pirmajā vilnī zaudēja līdzšinējo nodarbošanos. Optimālais rādītājs – vidēji gadā tiek rekrutēti 600 karavīri. Tam, ka šogad šis skaitlis ir mazāks, komandiera ieskatā ir vairāki iemesli.

Image
Jaunie karavīri dod zvērestu Alūksnes kājnieku skolā/srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Jaunie karavīri dod zvērestu Alūksnes kājnieku skolā/srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
“To vistiešākā veidā ietekmē dzimstības līmenis pirms 20 gadiem, tāpēc tagad ir tāda bedre, un nav daudz, ko rekrutēt. Turklāt no šogad rekrutētajiem apmēram 40% ir vecumā ap 30 gadiem – jau nobrieduši un skaidri zina, ko vēlas. Arī konkurence ar privātām struktūrām joprojām ir milzīga, kā arī daļa jauniešu Latviju atstāj, jo izlemj mācīties ārvalstīs. Tas viss ietekmē rekrutēšanas rādītājus,” viņš saka, vēlreiz apliecinot, ka tuvākajos gados personāla piesaistei un noturēšanai bruņotajos spēkos tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Līdzsvars starp dienestu un ģimeni

Komandieris šogad apmeklējis daudzas regulāro spēku un Zemessardzes vienības, tiekoties ar komandieriem, karavīriem un zemessargiem. Uz jautājumu, par ko karavīri žēlojas un ko uzsver kā priekšrocības, viņš atbild –  ja pirms vairākiem gadiem karavīri varbūt vēlējās labāku, laika apstākļiem atbilstošu ekipējumu, piemērotu infrastruktūru un treniņu vietas, tad tagad tas viss ir nodrošināts. Šobrīd karavīri vairāk runā par specifiskām inovācijām, kas saistītas ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī lielo militāro mācību intensitātes sabalansēšanu ar privāto dzīvi. To uzsvēruši, piemēram, vairāki Mehanizētajā kājnieku brigādē dienošie karavīri.

Image
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklē Nodrošinājuma pavēlniecības mācības/ Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklē Nodrošinājuma pavēlniecības mācības/ Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
“Šīm lietām jābūt līdzsvarā, karavīrs nevar mēnešiem ilgi atrasties tikai poligonā. Komandieru rokās ir to sabalansēt. Tāpat daži uzsver atlīdzības apmēra palielināšanu. Šajā jautājumā bruņotie spēki jau tagad iepaliek citām valsts struktūrām, nemaz nerunājot par privātajām” saka ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Image
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru Berešu maršs/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru Berešu maršs/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Jautāts, vai tuvojošos svētku aizsegā varētu pieaugt provokāciju skaits uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, un kāda būs NBS atbilde šādā gadījumā, ģenerālleitnants apstiprina – ja arī kādas provokācijas izcelsies, tad bruņotie spēki tajā pašā momentā ir gatavi reaģēt.

Situācija uz robežas joprojām tiek rūpīgi monitorēta, jo šobrīd nav nekādu indikāciju un paziņojumu ne no Baltkrievijas, ne starptautisko organizāciju puses, ka migranti Baltkrieviju būtu atstājuši.

Image
Foto: Zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei uz robežas ar Baltkrieviju/ srž. Edgars Grundšteins/ Zemessardze
Foto: Foto: srž. Edgars Grundšteins/Zemessardze
Foto: Foto: Zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei uz robežas ar Baltkrieviju/ srž. Edgars Grundšteins/ Zemessardze
“Tas būs dažu stundu jautājums, kad nodrošināsim jebkuru atbalstu, ja sāksies provokācijas uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju vai Krieviju. Mēs neapstājoties pildīsim pienākumu nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību, sniedzot atbalstu robežsargiem,” viņš saka.

Savukārt, komentējot Krievijas aktivitātes Ukrainas pierobežā, ģenerālleitnants L. Kalniņš uzsver – ja Krievija šādu soli spers un sekos militāra agresija pret Ukrainu, tas nozīmēs, ka sarkanās līnijas ir pārkāptas un Krievija ir agresors, kas var apdraudēt jebkuru tuvāko kaimiņu, tai skaitā arī Baltijas valstis.

Noslēgumā “Sargs.lv” jautā komandiera vērtējumu par Latvijas kontingenta karavīru sniegumu NATO starptautiskajā operācijā KFOR Kosovā, kurā Latvija šogad atgriezās pēc 11 gadus ilga pārtraukuma.

“Latvijas karavīri ikvienā starptautiskā operācijā iemanto milzīgu autoritāti ar savu profesionalitāti, atbildības sajūtu un disciplinētību. Svarīgi arī, kā viņi spēj komunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem. Gandarījums, ka Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri Kosovā ir ļoti ātri integrējušies un jau iemantojuši atzinību,” viņš saka.

To apliecinājuši gan NATO sabiedrotie Kosovā, īpaši ASV, kura vadītajā manevra bataljonā atrodas Latvijas kontingents, gan arī Kosovas aizsardzības ministrs, novembra beigās viesojoties Latvijā.

Bet vislielākais gandarījums NBS komandierim ir par visiem bruņotajos spēkos dienošajiem karavīriem, jūrniekiem, zemessargiem un civilajiem darbiniekiem un viņu veikumu, tai skaitā arī ilgstoši sniedzot atbalstu civilajam sektoram.

Image
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš tiekas ar Kosovas aizsardzības ministru Armendu Mehaju/ Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš tiekas ar Kosovas aizsardzības ministru Armendu Mehaju/ Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
“Ne no viena neesmu dzirdējis čīkstēšanu, taisni otrādi – ar gandarījumu iet atbalstā. Kad pandēmijas pīķī slimnīcas aicināja palīgā elementāru sanitāra funkciju veikšanā, kas ir fiziski un morāli smags darbs, piemēram, pārvietot mirušu cilvēku, man nekādu pavēli nevajadzēja izdot, dažās vienībās gribētāji pat rindā stāvēja,” viņš saka.

2022. gadā NBS komandieris ģenerālleitnants visiem vēl saglabāt gara spēku un ar optimisma palīdzību to izplatīt visiem apkārt, dodoties pretī jauniem sasniegumiem un ieguvumiem.

Dalies ar šo ziņu