Rīgā 12. – 13. novembrī norisinājās pirmās Vācijas – Latvijas Aizsardzības industrijas dienas, kurās pulcējas abu valstu aizsardzības amatpersonas, uzņēmēji un industrijas asociācijas. Pasākumu rīko Latvijas Aizsardzības ministrija, Vācijas vēstniecība, Vācijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Valsts aizsardzības korporācija. Mērķis ir stiprināt militāri rūpniecisko sadarbību, skaidrot valstu iepirkumu prioritātes un veidot jaunus sadarbības projektus, atbildot uz strauji pasliktinošos drošības vidi Eiropā.
Atklājot pasākumu, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns uzsvēra, ka Krievijas radītais apdraudējums saglabāsies arī pēc kara Ukrainā. Viņš atgādināja gan Vācijas bruņoto spēku komandiera ģenerāļa Karstena Brojera interviju BBC, kurā minēts, ka Baltijas valstīm jābūt gatavām iespējamiem draudiem no Krievijas līdz 2029. gadam, gan “The Washington Post” publikāciju par Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa aicinājumu savlaicīgi gatavoties karam. Dilāns norādīja, ka Krievijas spējas tiek audzētas ne tikai frontē Ukrainā, bet arī Sanktpēterburgas un Maskavas militārajos apgabalos gar NATO austrumu robežu.
“Draudi ir ilgstoši un reāli. Mums ir jābūt gataviem cīnīties jau šovakar, ja tas būs nepieciešams,” uzsvēra ģenerālmajors Dilāns, piebilstot, ka valstīm nepieciešamas konkrētas spējas, ātri piegādāts aprīkojums un pietiekams ugunsspēks. Viņa ieskatā Eiropas industrijas izaicinājums šobrīd nav naudas trūkums, bet reakcijas ātrums un spēja pielāgoties pieprasījumam.
Ģenerālmajors izcēla virkni Latvijas un Vācijas sadarbības projektu. Kopā ar Igauniju Latvija iegādājas vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T". Parakstīts 81 miljonu eiro līgums ar “Eurospike” par papildu “Spike” prettanku ieroču un munīcijas iegādi, kā arī noslēgts 50 miljonu eiro līgums ar “Dynamit Nobel Defence” par attālinātās mīnēšanas sistēmām, kuras tiks piegādātas līdz 2027. gadam. Vienlaikus Latvijā top 155 mm artilērijas munīcijas rūpnīca – par 275 miljonu eiro investīcijām panākta vienošanās starp “Rheinmetall” un Valsts aizsardzības korporāciju, kur “Rheinmetall” būs 51% kapitāldaļu.
Runājot par Latvijas aizsardzības budžetu, Dilāns informēja, ka 2026. gadā plānots sasniegt 4,91% no IKP, bet mērķis ir 5%. Viņš norādīja, ka, ja visas Eiropas NATO valstis sasniegtu 3,5% no IKP, aizsardzības industrijā rastos papildu vairāku simtu miljardu eiro tirgus. Tāpēc industrijas uzņēmumiem jābūt proaktīviem, jāmeklē jauni risinājumi un jāpiedāvā inovācijas, nevis jāgaida valsts iniciatīva. Dilāns uzsvēra, ka piegādes ātrums ir kļuvis svarīgāks par cenu, jo bruņotajiem spēkiem aprīkojums nepieciešams pirms krīzes iestāšanās, nevis pēc tās.
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītājs štāba pulkvežleitnants Alans Andrulis skaidroja, ka Latvija pāriet uz centralizētu loģistikas modeli, kas ļaus racionalizēt aprīkojuma dzīves ciklu un atbrīvot karavīrus no administratīvā sloga, ļaujot fokusēties uz operacionālajiem uzdevumiem. Viņš norādīja, ka īpaši svarīga kļūst droša piegāde un Latvijas uzņēmumu iesaiste, un šie kritēriji tiek iestrādāti iepirkumu dokumentācijā. Andrulis uzsvēra arī tehnoloģiju un inovāciju nozīmi, atgādinot, ka septembrī darbību sācis Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas nodrošina dronu, pretdronu un citu autonomo risinājumu testēšanas iespējas visos domēnos – sauszemē, gaisā un jūrā.
Vācijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāvis, atvaļinātais pulkvedis Andreass fon Bīrens savā uzrunā norādīja, ka Vācijas industrija pēc 2022. gada ir būtiski palielinājusi jaudas, taču lielākais izaicinājums ir birokrātijas mazināšana un iepirkumu paātrināšana. Viņš atgādināja, ka ražošanas mērogs aizsardzības industrijā ir daudz mazāks nekā civilajās nozarēs, tāpēc industrijai nepieciešama stabilitāte un prognozējami līgumi. Fon Bīrens sacīja, ka Eiropas valstīm ir pietiekams ekonomiskais potenciāls, bet industrijai jāspēj ātri pielāgoties un valdībām jānodrošina efektīvi procesu mehānismi.
Aizsardzības industrijas dienu dalībnieki turpinās darbu diskusijās, prezentācijās un divpusējās tikšanās, meklējot konkrētus risinājumus, lai veidotu jaunus kopprojektus un paātrinātu militāro spēju attīstību Latvijā un Vācijā.
