2026. gada kaujas spēju budžets: Ieguldījumi inovācijās, industrijā un sadarbība ar uzņēmumiem

Kā norāda Aizsardzības ministrija, sadarbība ar Latvijas uzņēmumiem ne tikai nodrošinās pakalpojumus un preces Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet arī radīs jaunas darba vietas un veicinās inovāciju attīstību.

Svarīgu lomu aizsardzības industrijas attīstībā ieņem SIA “Valsts aizsardzības korporācija”, kas 2025. gadā parakstīja sadarbības memorandu ar Vācijas uzņēmumu “Rheinmetall” par 155 mm artilērijas munīcijas rūpnīcas izveidi Latvijā. 2026. gadā korporācija īstenos pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes projektu Iecavā, kam paredzēti 13 miljoni eiro, nodrošinot nacionālo munīcijas piegāžu drošību un aizsardzības rūpniecības izaugsmi.

Image

Latvijas uzņēmumi jau šobrīd aktīvi piedalās dažādos iepirkumos, kas saistīti ar ēdināšanas pakalpojumiem, tehnikas uzturēšanu, militāro bāzu infrastruktūras apsaimniekošanu, transportu un citām saimnieciskām funkcijām. Šāda sadarbība nodrošina stabilu pasūtījumu plūsmu vietējām kompānijām un palīdz uzturēt Nacionālo bruņoto spēku ikdienas darbību un kaujas gatavību. Ikdienas funkciju nodrošināšanai aizsardzības nozare ik gadu plāno aptuveni 200 miljonu eiro lielu finansējumu.

Jaunizveidotais Autonomo sistēmu kompetences centrs jeb Dronu kompetences centrs apvieno inovācijas, pētniecību un iepirkumus vienuviet, veidojot ciešu saikni starp NBS operacionālajām vajadzībām un jaunu tehnoloģiju attīstību. Šis centrs nodrošina, ka Latvijas aizsardzības sistēmā tiek ieviestas modernākās tehnoloģijas. 2026. gadā bezpilota lidaparātu spēju attīstībā un Dronu koalīcijas projektos plānots ieguldīt vismaz 100 miljonus eiro, kas sekmēs gan inovāciju, gan aizsardzības spēju modernizāciju.

Aizsardzības ministrija turpinās stiprināt piegādes ķēdes un palielināt vietējās industrijas iesaisti NBS līgumos, nosakot, ka līdz 30% no lielajiem līgumiem jārealizē ar vietējo uzņēmumu līdzdalību.

Image

2026. gadā Aizsardzības ministrija turpinās mērķtiecīgu aizsardzības industrijas un pētniecības atbalsta politiku, lai nodrošinātu pārskatāmu, koordinētu un efektīvu vietējās aizsardzības industrijas attīstību. Vienlaikus tiks pilnveidota aizsardzības inovāciju ekosistēma. Šim mērķim plānotais atbalsts inovāciju un tehnoloģiju attīstībai ir 25,9 miljoni eiro. Finansējums paredzēts grantu programmai maziem un vidējiem uzņēmumiem militāro un divējāda lietojuma tehnoloģiju izstrādei, kā arī tā dēvētajam “zaļajam koridoram”, kas nodrošina paātrinātu atzinumu izsniegšanu komersantiem militārajai ražošanai.

Atbalsts paredzēts arī pirmsakselerācijas grantos jaunuzņēmumiem, kas izstrādā militāra vai divējāda lietojuma preces. 2025. gadā noslēgts līgums ar četrām Latvijas universitātēm par nacionālās pirmakselerācijas programmas izveidi jaunuzņēmumiem, kas darbosies militāro inovāciju jomā. Turklāt tiks nodrošināts atbalsts NATO DIANA programmas akreditētajam akseleratora centram Latvijā – “Unilab Defence”, kas veicina jaunu militāro tehnoloģiju komercializāciju.

Aizsardzības inovāciju fonds būs nākamais solis jaunuzņēmumu attīstības veicināšanā. Tas paredzēts kā vidēja termiņa riska kapitāla instruments, kas palīdzēs augošiem uzņēmumiem attīstīt inovatīvus militāros produktus. Papildus tam Ekonomikas ministrijas un Eiropas Savienības fondu ietvaros līdz 2027. gadam būs pieejami papildu instrumenti divējāda lietojuma produktu attīstībai. Atbalsts jaunu produktu internacionalizācijai un attīstībai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru plānots 26,95 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmumu produktivitātes celšanai un inovācijām pieejami arī citi papildinājumi finansējuma programmās.

Vietējo uzņēmumu iesaiste, jaunu tehnoloģiju ieviešana un pētniecības projektu atbalsts ļaus vienlaikus stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus un veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas aizsardzības industrija soli pa solim kļūst par nozīmīgu valsts drošības un inovāciju virzītājspēku.