Šajā nedēļā Rīgā pulcējās vairāk nekā 500 dalībnieku no NATO dalībvalstīm, lai piedalītos NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas (Science and Technology Organization) Lietišķo transportlīdzekļu tehnoloģiju paneļa sanāksmē. Pasākumā piedalījās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds, uzsverot zinātnes un tehnoloģiju nozīmi NATO militārā un tehnoloģiskā pārākuma nodrošināšanā.
Latvija ir apņēmusies būt par aktīvu ieguldītāju NATO kopējā progresā, jau no 2026. gada ieguldot aizsardzībā gandrīz 5% no IKP. Līdz 2028. gadam plānots dubultot vietējo industriju iesaisti aizsardzības projektos un trīskāršot to līdz 2036. gadam, savukārt aizsardzības inovācijām un pētniecībai plānots atvēlēt 1.5% no kopējā aizsardzības budžeta līdz 2028. gadam un 3% - līdz 2036. gadam. Tāpat plānots, ka aizsardzības industrijas īpatsvars Latvijas ekonomikā sasniegs 3% no IKP līdz 2028. gadam un 5% - līdz 2036. gadam.
Ministrs uzsvēra arī to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta dronu tehnoloģijām – Latvija kopā ar Apvienoto karalisti vada Dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, un Aizsardzības ministrija 2026. gadā plāno palielināt ieguldījumus dronu attīstībā līdz 100 miljoniem eiro. Ar jaunizveidotā Autonomo sistēmu kompetences centra palīdzību Latvija apvieno nacionālās un starptautiskās zināšanas dronu attīstībā, savukārt 25 hektārus plašais Sēlijas poligons ir NATO apstiprināts pilotprojekta mācību poligons starptautiskiem inovatoriem.
Rīgā notiekošais pasākums apliecina sabiedroto vienotību un praktisku sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā. Tas tostarp sniedz iespēju Latvijas zinātniekiem, uzņēmējiem un inovatoriem demonstrēt savas kompetences, veidot jaunus sadarbības projektus un stiprināt mūsu valsts lomu NATO inovāciju ekosistemā.
