LMA aizvadīta lekcija par drošības stiprināšanu fiziskajā un informatīvajā telpā

“Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā svarīga ir aizsardzības nozares un iedzīvotāju kopīga izpratne par izaicinājumiem un veiksmīga sadarbība. Veidojot publiskas sarunas par aktuālo drošības situāciju, viesosimies Latvijas Mākslas akadēmijā, lai sekmētu topošo mākslinieku sagatavotību jebkurai krīzes situācijai. Spēcīgu un drošu vidi veidojam mēs visi kopā, –  tieši  mākslai var būt izšķiroša loma sabiedrības stiprināšanā, saliedēšanā un iesaistīšanā valstiski nozīmīgos procesos,” pauž Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre B. Bļodniece.

Aizsardzības nozares pārstāvji ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem pārrunāja kiberdraudu un propagandas mērķus un ietekmi, drošības apdraudējuma veidus, dezinformācijas riskus, iedzīvotāju lomu visaptverošajā valsts aizsardzībā, kā arī to, kā sagatavoties jebkurai krīzei un kas jāliek ārkārtas gadījumu somā.

Image

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija un īpaši Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas norisinās jau vairākas nedēļas, ir būtiski pastiprinājuši sabiedrības interesi par Latvijas drošību un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību krīzes gadījumā. Ir jāatceras, ka krīzes var būt dažāda rakstura, ne tikai kara apstākļi, bet arī, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi un interneta darbības pārtraukumi. Tādēļ jau iepriekš Aizsardzības ministrija ir vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas. Tāpat regulāri sabiedrība tiek brīdināta neiekrist kiberuzbrukumu un dezinformācijas slazdos.

Lekcijā tika uzsvērts arī tas, ka ir jāsaprot – Krievija ir Latvijas kaimiņvalsts, tāpēc karadarbības laikā ģeopolitiskā situācija mainīsies arī Latvijā. Zināms, ka pret Krieviju ir izvirzīta virkne sankciju, līdz ar to tas ietekmēs situāciju Latvijas reģionos, tāpat turpināsies Ukrainas bēgļu gaitas, tostarp uz Latviju. Vienlaicīgi NATO ir pastiprinājis savus spēkus vairākās valstīs, tostarp Baltijas valstīs. Tapāt pastāv spiediens uz energoresursu, tāpēc cenas resursiem aug, arī tas ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja maciņu, atgādināja B. Bļodniece.

Savukārt pulkvežleitnante Vizma Sīmane vērsa uzmanību katra Latvijas iedzīvotāja uztveres, informācijas patēriņa un ieradumu līmeni.

Image

Lieliski atainojot Krievijas centienus ietekmēt Ukrainas sabiedrību pulkvežleitnante V. Sīmane stāstīja, ka jau astoņu gadu garumā, kopš 2014. gada Kremļa propaganda un speciālie spēki centās vērsties pie Ukrainas reģionu vadītājiem, lai viņus pa vienam sašķeltu un pavērstu kā atbalstošās personas Kremlim. Tas tika darīts gan ar naudu, gan pārliecināšanu, gan citādākām metodēm, kas ir propagandai. Pēc ilgstošas sabiedrības ietekmēšanas sekoja militārais iebrukums Ukrainā, kuras laikā Krievijas diktators Vladimirs Putins cerēja, ka propaganda ir nostrādājusi un viņus Ukrainā sagaidīs ar ziediem. Tomēr V.Putins krietni vien pārrēķinājās, jo Ukrainā krievu iebrucējus neviens nesagaidīja, bet gan apturēja

Tāpat īpaša uzmanība tika vērsta par vēstījumu un ziņu atpazīstamību interneta vidē.  Skaidrojot, ka Krievija bieži vien savos manipulāciju manevros izmanto vēstījumus, kas nozīmē, ka informācija ir nepilnīga, ar to nekas netiek pateikts, ne verbalizācija, ne skaidri noformulēta ziņa, kā, piemēram – “Latvija ir neizdevusies valsts”. Tāpat Krievija, domājot par melīgo propagandu, veido apstrādātus video materiālus, apmāca viltus aktierus, tāpat kombinē dažādus instrumentus savā izteiksmē, kā, piemēram, imitē žurnālistiku, diplomātiku un sabiedriskās attiecības, visas šīs metodes tiek maskētas, lai slēptu propagandu.

Lekcijas laikā viņa atklāti uzsvēra, ka divdesmit gadu laikā Krievijas iedzīvotāju smadzenes ir “izskalotas” , jo skaidri redzams, ka Krievijas televīzijas narkotiskā adata ir panākusi cilvēku ticību Kremļa propagandas mehānisma, tāpēc, ja cita veida informāciju šie cilvēki uztver kā melus.



Tāpēc, lai cīnītos ar Kremļa dezinformāciju, katram ierindas pilsonim jāspēj saprast, ka informācijas telpai nav robežu, turklāt nepieciešams identificēt – no kurienes radusies šī informācija. Katrs Latvijas sabiedrības loceklis var kritiski izvērtēt to, kas tiek straumēts ikdienas informācijas patēriņā, nekad nevajadzētu dalīties ar informāciju par, kuru sociālo tīklu lietotājs nav drošs.

Noslēgumā, diskusiju sadaļā lekcijas apmeklētāji vaicāja par dažādiem drošības aspektiem Latvijā, tāpat par to, kādēļ Latvijas valsts televīzija nav pieejama pierobežas reģionos, tomēr B. Bļodniece skaidroja, ka par šo problēmu tiek domāts, jo valsts televīzijas apraide pierobežā ir, problēma ir tā, vai šī sabiedrības daļa tik tiešām vēlas skatīties Latvijas sabiedrisko mediju saturu. Tāpat lekcijas apmeklētāji uzsvēra, ka joprojām nepieciešams stiprināt latviešu pilsonisko attieksmi valsts līmenī, tāpēc B. Bļodniece un V. Sīmane skaidroja, ka tieši par to domā Latvijas aizsardzības nozare.

Savukārt, lai ikviens Latvijas sabiedrības loceklis zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, militāro ziņu portālā “Sargs.lv” pieejams digitālais buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā” latviešu, krievu un angļu valodā, sadaļā “72 stundas”. Tāpat šobrīd buklets drukātā veidā lasīšanai uz vietas ir izvietots arī visās Latvijas reģionālo bibliotēku lasītavās, kā arī pašvaldību klientu apkalpošanas centros.