Krievija un Ķīna cieši sadarbojas, lai grautu Rietumu demokrātiju uzticamību un destabilizētu sabiedrību, izmantojot dezinformāciju, mākslīgā intelekta ģenerētu propagandu un kiberoperācijas. Uz to norāda arī Tamāšs Matura (Tamás Matura), Demokrātiskās noturības programmas vecākais pētnieks domnīcā CEPA, kurš savā pētījumā uzsver, ka šī sadarbība vairs nav tikai “mīkstās varas” jautājums – tā tieši ietekmē drošību, jo vērsta uz NATO, Eiropas Savienības un to dalībvalstu vienotības graušanu, paralēli vājinot sabiedrības noturību pret ārējiem draudiem.
Krievija turpina izmantot padomju laikos izstrādātās informatīvās ietekmes metodes, kas pielāgotas digitālajai videi. Tās propagandas struktūras veido un izplata vēstījumus par NATO agresiju, Ukrainas “nacismu” un Rietumu morālo pagrimumu, izmantojot “troļļu fermas”, “botu” tīklus un valsts kontrolētus medijus, piemēram, “RT” un “Sputnik”. Šo kanālu mērķis ir radīt šaubas un nedrošību sabiedrībā, īpaši krīzes laikā, kā tas bija “Covid-19” pandēmijas un Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu sākumā.
Ķīna savukārt izmanto “trīs karu” doktrīnu – sabiedriskās domas, psiholoģisko un tiesisko karadarbību –, ko pierāda tās sistemātiskā ārpolitikas komunikācija, izmantojot CGTN un Global Times, lai pasniegtu Ķīnu kā “labvēlīgu spēlētāju” un diskreditētu ASV un sabiedroto rīcību.
Piemēram, CEPA pētījumā norādīts, ka Ķīnas valsts mediji atkārto Krievijas naratīvus par to, ka NATO austrumu paplašināšanās ir provocējusi karu Ukrainā, vienlaikus izvairoties nosodīt Krievijas agresiju.
Lai gan abu valstu taktikas un vēstījumi bieži atšķiras, to kopīgais mērķis ir vājināt Rietumu vienotību un palielināt autoritāro režīmu ietekmi pasaulē.
Ķīna un Krievija arvien aktīvāk izmanto mākslīgā intelekta rīkus un “deepfake” tehnoloģijas, kā to pierāda CEPA pētījumā minētie gadījumi, kad Krievija izplatījusi ar mākslīgā intelekta ģenerētus materiālus un pat manipulējusi ar Rietumu “čatbotu” modeļiem, lai ietekmētu informācijas plūsmu. Šādi gadījumi, piemēram, fiktīvu politiķu paziņojumu “deepfake” video izplatīšana un botu radītu ziņu plūsmu manipulācijas, ir kļuvuši par daļu no Krievijas informācijas kara arsenāla.
Krievijas un Ķīnas dezinformācijas aktivitātes vērstas arī pret vēlēšanu procesiem, par ko liecina Krievijas iejaukšanās ASV 2016. gada vēlēšanās, izmantojot sociālos tīklus un viltus kontus, un Ķīnas mēģinājumi ietekmēt vēlēšanas Taivānā un Kanādā, izmantojot mērķtiecīgas kampaņas un kiberoperācijas. CEPA pētījumā norādīts, ka 2024. gada vēlēšanu ciklā Ķīna īstenoja “Spamouflage” operāciju, izliekoties par ASV lietotājiem, lai izplatītu šķeltniecīgu saturu pirms vēlēšanām.
Krievija un Ķīna sadarbojas arī digitālajā diplomātijā, kā to apliecina CEPA norāde uz kopīgi rīkoto “China-Russia Media Forum”, kur tiek apspriesta abu valstu sadarbība informatīvajā telpā, un kopīgās mediju lietotnes “China-Russia Headlines” uzturēšana kopš 2017. gada. Šī sadarbība īpaši redzama arī mediju stratēģijā, kur RT un CGTN savstarpēji pārpublicē materiālus, lai pastiprinātu vēstījumus trešajās valstīs, tostarp Āfrikā un Latīņamerikā.
CEPA pētījums uzsver nepieciešamību veidot plašāku sabiedrības izpratni par dezinformācijas draudiem, stiprināt medijpratību un demokrātisko institūciju noturību, kā arī attīstīt starptautisku sadarbību, lai efektīvi cīnītos pret Krievijas un Ķīnas informatīvo agresiju.
Krievijas un Ķīnas aktivitātes informatīvajā telpā skaidri liecina, ka informatīvā karadarbība ir kļuvusi par būtisku mūsdienu drošības izaicinājumu, kurā uzvaru nosaka ne tikai militārie spēki, bet arī spēja aizsargāt sabiedrību pret maldināšanu un grauti sabiedrības uzticību valsts un sabiedroto aizsardzības spējām.
