Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija (TAA) arvien vairāk militārajās mācībās ap Taivānu koncentrējas uz blokādes scenāriju izpildi, norāda “The Jamestown Foundation” pētījums. Kā atzīst domīca, šāda pieeja atspoguļo Pekinas stratēģijas maiņu, izvēloties ilgtermiņā spiediena izdarīšanu uz Taivānu ar blokādes metodēm, nevis tiešu iebrukumu. Taču gan Ķīnas militārie komentētāji, gan politikas pētnieki uzsver, ka militāras operācijas pret Taivānu pirms 2027. gada ir maz ticamas, jo Ķīna koncentrējas uz ekonomikas stabilizēšanu un nevēlas riskēt ar starptautisku pretreakciju.
Pirmo reizi blokādes scenāriji tika plaši iekļauti TAA mācībās 2022. gadā pēc toreizējās ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētājas Nensijas Pelosi vizītes Taivānā, kad tika simulēta Taivānas ostu un jūras ceļu bloķēšana, neiebrūkot salā. Kopš tā laika Ķīnas militārie plānotāji un valstij piederošu mediju žurnālisti ir uzsvēruši, ka šāda taktika ļautu Pekinai pakāpeniski nostiprināt kontroli pār Taivānas apkārtni un pārbaudīt Rietumu un reģiona partneru reakciju.
2024. gada oktobrī notikušajās “Joint Sword-2024B” mācībās Ķīnas krasta apsardze pirmo reizi pilnībā aplenca Taivānu, demonstrējot spējas bloķēt stratēģiskās ostas un jūras ceļus, kas ir būtiski Taivānas energoresursu un militāro piegāžu nodrošināšanai. 2025. gada aprīļa mācībās “Strait Thunder-2025A” tika simulēti triecieni pret Kīlunas, Kaosiunas un Huaļeņas ostām, īpaši izceļot mērķi bloķēt piekļuvi enerģijas un resursu piegādēm salai.
Ķīnas militārie analītiķi norāda, ka Taivānas energoresursu rezerves ir ierobežotas un blokādes gadījumā tās varētu izsīkt dažu dienu laikā, radot sociālu un politisku destabilizāciju salā. Pekinas žurnālisti uzsver, ka blokādes taktikas pilnveidošana un regulāra demonstrēšana kļūst par “jauno normu” TAA rīcībā ap Taivānu.
Eksperti arī atzīmē, ka blokādes scenārija attīstīšana un “salami-slicing” taktikas nostiprināšana ļauj Ķīnai soli pa solim paplašināt savu klātbūtni un spiedienu reģionā bez tiešas karadarbības uzsākšanas, samazinot riskus un novēršot tūlītēju militāru eskalāciju. Vienlaikus jāņem vērā, ka ilgtermiņā šāda taktika saglabā augstu spriedzes līmeni reģionā un rada pastāvīgus riskus Taivānas drošībai, īpaši ņemot vērā salas ievainojamību energoresursu nodrošinājumā un komunikāciju līnijās.
“The Jamestown Foundation” pētījums secina, ka Ķīnas stratēģiskā pārorientācija uz blokādes taktiku ir skaidra un turpināsies nākamajos gados, taču nav pamata sagaidīt strauju eskalāciju vai iebrukumu Taivānā tuvākajā laikā. Pekina visticamāk izmantos laiku, lai turpinātu militāro, ekonomisko un politisko spiedienu, vienlaikus izvairoties no riskiem, kas varētu kavēt valsts attīstību vai izraisīt plašākas Rietumu sankcijas.
