Senāts tālāk virza likumprojektu par palīdzību Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, taču nākotne neskaidra

Pasaulē
Sargs.lv/Defense News
Ukraiņu karavīri
Foto: Ukraiņu karavīri Foto: Reuters/Scanpix

Ceturtdien Senāts pēc mēnešiem ilgām sarunām pārvarēja pirmo šķērsli, lai virzītu prezidenta Džo Baidena ievērojamo palīdzības pieprasījumu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai. Taču, pat ja Senāts tuvākajās dienās pieņems 95 miljardus ASV dolāru vērto tiesību aktu, tā liktenis Pārstāvju palātā joprojām ir neskaidrs.

Senatori nobalsoja 67-32, lai pārvarētu pirmo procesuālo šķērsli, kas nepieciešams, lai virzītu likumprojektu, kurā iekļauts arī papildu finansējums zemūdeņu rūpnieciskajai bāzei, ASV Centrālajai pavēlniecībai un ASV Indo-Klusā okeāna pavēlniecībai.

"Ja mēs atstāsim mūsu draugus Ukrainā Vladimira Putina rokās, vēsture metīs apkaunojošu un paliekošu ēnu uz senatoriem, kas bloķējuši finansējumu," pirms balsojuma trešdien sacīja Senāta vairākuma līderis Čaks Šumers.

Balsojums notika pēc tam, kad demokrāti pēc divus mēnešus ilgušām sarunām par tiesību aktu bija atteikušies no izmaiņām imigrācijas politikā, ko sākotnēji pieprasīja Senāta republikāņi kā cenu par finansējuma piešķiršanu ārvalstīm. Taču republikāņi šonedēļ atkāpās no šīs vienošanās, jo bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš ir partijas līderis prezidenta vēlēšanās, iestājās pret ārvalstu palīdzības sasaisti ar imigrācijas vienošanos.

Iespējams, ka Senāts balsos par grozījumiem ārējās palīdzības likumprojekta izskatīšanas gaitā, tādējādi radot iespēju mainīt tiesību aktus republikāņiem, kuri iebilst pret palīdzību Ukrainai, un demokrātiem, kuri vēlas, lai Izraēlas palīdzībai tiktu piemēroti cilvēktiesību nosacījumi, ņemot vērā humanitāro krīzi Gazā.

Lai gan sākotnēji palīdzība Ukrainai guva spēcīgu divpartiju atbalstu, republikāņu pretestība papildu palīdzībai pēdējo mēnešu laikā ir pieaugusi. Džo Baidena administrācija decembrī izlietoja pēdējo finansējumu Ukrainai.

Kopš Krievijas pilnvērtīgā iebrukuma 2022. gada februārī Kongress Ukrainai ir apstiprinājis kopumā 113 miljardus ASV dolāru lielu ekonomisko un drošības atbalstu. Izraēla ik gadu saņem 3,8 miljardus ASV dolāru gadā kā militāro palīdzību.

Senāta likumprojektā ir paredzēti vēl 60 miljardi ASV dolāru drošības un ekonomiskajai palīdzībai Ukrainai, no kuriem 48,4 miljardi ir paredzēti militārajam atbalstam. Tas ietver arī papildu 14 miljardus ASV dolāru Izraēlas atbalstam.

Papildus tam ir gandrīz 4 miljardi ASV dolāru militārajai palīdzībai Taivānai un citiem Indo-Klusā okeāna reģiona drošības partneriem, kā arī 2 miljardi ASV dolāru zemūdeņu rūpnieciskās bāzes sakārtošanai, lai panāktu AUKUS nolīguma ar Austrāliju un Lielbritāniju izpildi. ASV Indo-Klusā okeāna reģiona pavēlniecība saņemtu vēl 542 miljonus ASV dolāru, lai reaģētu uz tās 2024. gada fiskālo prioritāšu sarakstu, kurām nav finansējuma.

Likumprojektā arī pievienoti 2,4 miljardi dolāru ASV Centrālajai pavēlniecībai, lai papildinātu munīcijas krājumus, ko tā izmanto, reaģējot uz Irānas atbalstītajiem uzbrukumiem Tuvajos Austrumos, kas turpinās kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma 2023. gada oktobrī.

Otrdien Pārstāvju palātā, kurā valda republikāņi, neizdevās pieņemt atsevišķu likumprojektu par palīdzību Izraēlai, jo lielākā daļa demokrātu iebilda pret to, ka trūkst palīdzības Ukrainai. Tāpat iebildumi izskanēja no konservatīvās Brīvības kustības republikāņiem, kas bija neapmierināti ar to, ka tiesību aktā nav budžeta kompensāciju.

Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons iepriekš sacīja, ka atslēga palīdzības Ukrainai atslēgšanai ir imigrācijas ierobežojumi, bet viņš arī paziņoja, ka Senāta vienošanās par ASV dienvidu robežu "ir nerealizējama", tiklīdz tās teksts svētdien tika publicēts.

Pārstāvju palātas bruņoto dienestu priekšsēdētājs Maiks Rodžerss,  kurš atbalsta palīdzību Ukrainai, trešdien žurnālistiem sacīja, ka apakšpalāta var sadalīt atsevišķas Senāta likumprojekta daļas atsevišķos balsojumos.

Konektikutas Republikas pārstāve Rosa DeLauro galvenā demokrāte Pārstāvju palātas Apropriāciju komitejā, sacīja, ka Kongresam ir jārīkojas "ar steigu attiecībā uz papildinājumu".

"Lai kāds būtu ātrākais veids, kā to izdarīt, mums tas ir jādara," sacīja xR. DeLauro. "Mēs nevaram atstāt Izraēlu, Ukrainu, humāno palīdzību, Indoklusā okeāna reģionu un citus jautājumus. Tas ir bezatbildīgi un, atklāti sakot, amorāli."

Dalies ar šo ziņu