Šodien Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds Palangas kultūras centrā tikās ar Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem, lai pārrunātu kopīgi īstenotos Baltijas valstu aizsardzības projektus, drošības un aizsardzības jautājumus, gaidāmo NATO samitu Vašingtonā, kā arī par turpmāku atbalstu Ukrainai.
Pēc Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās rīkotajā preses konferencē Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns iezīmēja nozīmīgākās aizsardzības aktualitātes, pie kurām visas trīs valstis kopīgi strādās. “Šīs dienas sarunas bija ļoti piepildītas. Mēs esam viena balss un rīkojamies kā brāļi, kas ir ļoti svarīgi mūsu aizsardzībai,” preses konferenci atklāja L. Kasčuns.
Viena no Baltijas valstu prioritātēm ir pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis, par ko NATO Viļņas samitā tika panākta vienošanās. Tas paredz rotējošas sabiedroto gaisa spēku mācības Baltijas valstīs.
“Mums ir labas ziņas no Nīderlandes, kuras spēki šeit veiks divas nedēļas ilgas “Patriot” sistēmas apmācības. Mēs visi Baltijas valstu ministri parakstījām vēstuli NATO ģenerālsekretāram par nepieciešamību veikt pretgaisa aizsardzības sistēmu mācību rotāciju Baltijas reģionā. Tā ir viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm,” uzsvēra Laurīns Kasčūns.
Kā atklāja Lietuvas ministrs, jūnija beigās valsts prezentēs savu Baltijas aizsardzības līnijas plānu, savukārt vasaras nogalē tiks uzsākti darbi pie līnijas izbūves pie robežas ar Baltkrieviju un Kēnigsbergu.
Ja izlūkdienesti ziņos par draudiem, Lietuva uz robežas izvietos pretmobilitātes objektus kā “pūķa zobi”, betona bloki, un, kā norādīja ministrs, Lietuva plāno izveidot pastāvīgas fortifikācijas. Viņš atklāja, ka valsts arī uzsākusi mīnu iegādes procesu, lai apturētu ienaidnieku, ja tas šķērsos robežu.
“Saprotiet, mēs to darām miera laikā. Jūs varat aizsardzības līnijas izbūvi likt vienā līmenī ar jaunu spēju iepirkumiem kā pretgaisa aizsardzība, munīcija, kopīgas mācības. Šis ir viens no veidiem, kā mēs miera laikā varam nodrošināt savu iedzīvotāju aizsardzību,” norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Iniciatīva ir uzsākta, jo, kā atklāj H. Pevkurs, reģionālajos aizsardzības plānos pastāv plaisas, kuras veido valstu atšķirīgās spējas. “Mēs esam snieguši lielu palīdzību Ukrainai pretgaisa aizsardzībā, un tas nozīmē, ka mums ir jābūt skaidrai atbildei mūsu sabiedrībai, ko mēs darīsim ar spēju trūkumu, un tādēļ mēs piedāvajam visiem sabiedrotajiem apstiprināt “ACDC” iniciatīvu, lai virzītos uz priekšu ar spēju attīstību,” stāsta Igaunijas aizsardzības ministrs.
Viņš atzīst, lai šīs iniciatīva strādātu, tam nepieciešams lielāks finansējums. “Es esmu priecīgs redzēt, ka Latvija un Lietuva drīz pievienosies 3% klubam. Tas ir diezgan elitārs klubs NATO, jo 3% no IKP ir sasniegusi tikai Igaunija, Polija, Grieķija un ASV. 2% ir absolūtais minimums, un, skatoties uz mūsu pašreizējām spējām, 2% ir nepietiekami, tādēļ mēs aicinām visus sabiedrotos aizsardzībai piešķirt vismaz 2,5% vai pat pievienoties 3% klubam,” sacīja H. Pevkurs.
Igaunijas ministrs arī uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir jāveic aizvien vairāk kopīgi iepirkumi, lai Baltijas valstīm būtu vienotas aizsardzības sistēmas, tās būtu izdevīgāk iegādāties, kā arī būtu iespēja veikt kopīgas mācības.
Ministri pēc kopīgās tikšanās arī norādīja, cik būtiski sabiedrotajiem nodrošināt Ukrainas atbalstam vismaz 0,25% no sava IKP. “Ir svarīgi, lai Ukraina uzvar, taču vēl svarīgāk ir, lai Krievija zaudē šo karu un saprot, ka ir jāievēro starptautiskie noteikumi,” uzvēra Hanno Pevkurs.
“Mēs visi esam Ukrainas spēju nodrošināšanas līderi – Igaunijas IT koalīcija, Latvijas dronu koalīcija un Lietuvas atmīnēšanas koalīcija. [...] Mēs esam trīs valstis, kuras ir pie vadošo nāciju galda, kas ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu ietekmēt lēmumus plašākā mērogā. Tādēļ es domāju Baltijas valstu vienotība ir spēcīgāka nekā jebkad,” atzina A.Sprūds.
