Zemessardze gan tehniski, gan materiāli, Latvijā tiek būtiski stiprināta pēdējos astoņus gadus. Izņēmums nebūs arī 2023. gads, kad tās bruņojumā ienāks jauni pirmās līnijas šāvēju ieroči, pretgaisa un prettanku raķešu sistēmas, sakaru līdzekļi un bruņutransportieri “Patria”. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis intervijā portālam “Sargs.lv” stāsta – šobrīd galvenais izaicinājums ir nevis bruņojuma sagādāšana, bet gan ātra, plaša un kvalitatīva personāla apmācība. Pēdējie gadi Zemessardzes apmācību sistēmā gan ir pierādījuši - tas nav nepārvarams šķērslis un jau tuvākajā laikā Zemessardze plāno arvien vairāk stiprināt pati savu apmācību kvalitāti un pašpietiekamību.
Zemessardzes komandieris stāsta – kā spēku veids Zemessardze turpina savu attīstību, saņemot arvien jaunāku aprīkojumu. 2022. gada jaunums – 12.7mm snaiperu šautenes “Barret”. Tāpat bruņojumā turpina ienākt arvien lielāks skaits smago ložmetēju “Browning”, kā arī automātisko granātmetēju GMG. Savukārt līdz ar bruņutransportieru “Patria” 6x6 ienākšanu bruņojumā, tiek sperti tālākie soļi Zemessardzes mehanizācijā.
Līdztekus notiek arī citu ieroču sistēmu nomaiņa. Vēl pērn Zemessardze sāka ložmetēju nomaiņu, aizstājot iepriekš izmantotos KSP 58 B modeļus ar jauniem, mūsdienīgākiem FN MAG. Kā atzīst Zemessardzes komandieris, tagad galvenais uzdevums ir operatīvi sagatavot ieroču apkalpes.
Vienlaikus Zemessardzes komandieris atzina – instruktoru deficīts Zemessardzē ir tik pat liels, kā jebkurā citā NBS vienībā. Aizvien nepietiekams ir arī kvalificētu virsnieku sastāvs.
Pēc viņa teiktā, šobrīd Zemessardze komandējošā sastāva trūkumu risina vairākos veidos. Jau šobrīd Zemessardzes Mācību centrā pašu spēkiem tiek gatavoti nākamie kaprāļi. Kā atzīst brigādes ģenerālis E. Leščinskis, šo mācību programmu kā ļoti kvalitatīvu novērtējusi gan NBS vadība, gan Mācību vadības pavēlniecība, gan NBS augstāko instruktoru korpuss. “Atziņas ir tādas, ka Mācību centrs strādā kvalitatīvi. Šobrīd mēs tajā gatavojam kaprāļus un seržantus Zemessardzes vajadzībām. Tāpat nodrošinām arī vairākus svarīgus kvalifikācijas kursus.”
Otra jauno instruktoru kalve, pēc brigādes ģenerāļa E. Leščinska domām ir Zemessardzes sastāvā esošās profesionālā dienesta vienības, piemēram, 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljons un 2.Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta bataljons. “No šīm vienībām mēs nākotnē sāksim saņemt profesionālus instruktorus. Viņiem būs gan kaujas dežūru, gan misiju pieredze. Arī šī būs mūsu jaunā komandējošā sastāva personāla kalve,” vērtē Zemessardzes komandieris.
Savukārt, trešais vadošā personāla sagatavošanas veids ir sadarbībā ar Nacionālo Aizsardzības akadēmiju uzsāktais Zemessardzes vada komandieru apmācības kurss, kuru sekmīgi apgūstot, kursanti saņem rezerves leitnanta pakāpi.
Runājot par Zemessardzes tālāko spēju attīstību, komandieris izceļ vairākus projektus, kuru ieviešana sāksies šogad. Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. bataljons sadarbībā ar Kaujas atbalsta mācību centru jau šogad plāno uzsākt amfībiju operatoru apmācību programmu darbam ar “General Dynamics” amfībiju sistēmām.
“Šobrīd tiek komplektēts apmācību kurss šai tehnikai. 2023. gadā mēs šo sistēmu operatorus sūtīsim uz dažādiem apmācību kursiem, tostarp laivu vadīšanu, kā arī dažādu kategoriju smago auto kursiem. Pēc tam notiks apmācība darbam ar pašām amfībijām. Varu teikt ka tas būs nozīmīgs solis Zemessardzes inženierspēju attīstības ziņā,” stāsta brigādes ģenerālis E. Leščinskis, piebilstot, ka jau nākamgad Zemessardze saņems vismaz vienu vadu ar “M-3” amfībijām.
Tāpat tiek turpināta “Patria” apkalpju apmācība, gatavojot gan tehnikas vadītājus/mehāniķus, gan komandierus. Zemessardzē turpina ienākt arī “Spike” prettanku raķešu sistēmas. Tāpat šogad plānots pastiprināt 1. līnijas šāvēju (“sharp shooter”) apmācību un apgādāt zemessargus ar nakts redzamības ierīcēm, lai spēja karot diennakts tumšajos apstākļos būtu individuāli ikvienam zemessargam.
Līdztekus personāla apmācības stiprināšanai šogad paredzēta arī Zemessardzes infrastruktūras attīstība vietās, kur tā bijusi visnepietiekamākā.
“Šobrīd ir uzsākts jaunā Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55.bataljona būvniecības process, kas noslēgsies 2023. gadā. Sāksies celtniecības darbi arī 56. bataljonā Jēkabpilī. Šogad cerams noslēgsies projektēšanu arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādes un 13.kājnieku bataljona bāzei, 19. kaujas atbalsta bataljona bāzei un 4. Kurzemes brigādes 51. kājnieku bataljonam Dobelē. Jāteic, ka šie infrastruktūras projekti aizkavējās, jo iepriekšējos gados bija citas prioritātes, bet varu teikt, ka tas būs tikai sākums, jo ir vērienīgi infrastruktūras attīstības plāni Zemessardzei kopumā.
“Mēs izjūtam kvalitatīvas infrastruktūras trūkumu. Gribētos, lai Zemessardzes vienības savā rīcībā iegūtu tādu infrastruktūru, kas piemērota militārām vajadzībām un atbilst mūsdienu prasībām. Mūsu zemessargi un karavīri to ir pelnījuši,” sacīja Zemessardzes komandieris.