Aizvadītajā gadā sāktā Krievijas visaptverošā agresija pret Ukrainu daudzu Latvijas pilsoņu apziņā salika trūkstošos punktus uz “i”. Daudzi saprata, ka, Krievija ir un paliek nemainīgs drauds Latvijas drošībai. Tās armijas brutālie kara noziegumi Ukrainā pierādīja, ka gaidīt žēlastību no agresora ir ne tikai nepareizi, bet muļķīgi. Neraugoties uz Latvijas dalību NATO, primāri sava valsts būs jāsargā pašiem. Lai to iemācītos darīt kvalitatīvi un organizēti atbildīgākie pilsoņi pievienojās Zemessardzei. Pērn šādu cilvēku bija vairāk nekā 2000, padarot to par otru kuplāko brīvprātīgo pieplūdumu kopš Zemessardzes dibināšanas. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinski intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst – pērn piedzīvota ne tikai kvantitatīva, bet kvalitatīva izaugsme. Daudz jauno zemessargu ir augsti motivēti, ar lieliem sasniegumiem civilajā dzīvē. Viņu izvēle pievienoties dienestam ir labi pārdomāta. Izmaiņas notikušas arī sabiedrībā. Šobrīd lielai daļai aktīvāko pilsoņu dienests savas valsts aizsardzībā gluži kā dalība vēlēšanās ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Savukārt Zemessardzes atbalstīšana no darba devēju puses – par goda lietu.