Pēdējā augusta svētdiena – tā bija īpaša diena ne tikai tāpēc, ka būtu pēdējā karstā vasaras brīvdiena vai pēdējā nedēļas nogales diena pirms bērni atsāk skolas gaitas. Nē, 28. augusts iezīmē kaut kā jauna sākumu un būs vienmēr atmiņā paliekošs 114 cilvēkiem, kuri pie Alūksnē esošā pieminekļa 7.Siguldas kājnieku pulka karavīriem solīja sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību, dodot karavīra zvērestu, kā arī viņu tuviniekiem, kuri viņiem šajā visnotaļ būtiskajā mirklī bija līdzās. Nu jau esošie rezerves karavīri šo svinīgo solījumu deva ar stingru un spēcīgu pārliecību, kamēr mīļie to klausījās ar nedaudz aizrautu elpu, kur kādam pavīdēja arī pa asarai, redzot savu meitu, citam pa smaidam, redzot savu tēvu, bet viņos visos bija saskatāms lepnums par savu tuvinieku sperto soli. To rezerves karavīru tuvinieki arī atzina – ka no sirds lepojas par savu mīļo drosmi, paužot sapratni, ka viņu lēmums kļūt par rezerves karavīru ir loģisks, atbalstāms un pieņemts īstajā mirklī, bet vienlaikus saprot, ka tā ir arī liela atbildība, kas savā ziņā tikai sākas ar zvērestu, jo dotais vārds ir jātur, bet iegūtās zināšanas jāizkopj.
“Sargs.lv” pie pieminekļa 7.Siguldas kājnieku pulka karavīriem netālu no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolas, kur paredzēta 114 rezerves karavīru svinīgā zvēresta došanas ceremonija, kā arī 60 zemessargu izlaiduma ceremonija, ierodas pāris minūtes pirms 11 rītā. Tur jau sapulcējies krietns cilvēku pūlis, kuri gaida savus tuviniekus, tērptus Latvijas armijas kaujas formas tērpos. Un ilgi nav jāgaida. Par to liecina arvien skaļāk dzirdamā karavīru dziedāšana un sinhronā soļošana. Ierodas pirmie topošie rezerves karavīri, pēc kuriem seko arī zemessargi.
Viņiem visiem ierodoties pieminekļa pakājē, tiek dota komanda “brīvi, līdzināties”, kam seko NBS Kājnieku skolas karoga sveikšana un Latvijas valsts himnas dziedāšana. Šķiet, tik daudz balsu šī pieminekļa pakājē mūsu valsts himnu vēl nebija dziedājušas.
Tā arī pienāk mirklis, kad NBS Kājnieku skolas virsseržantam štāba virsseržantam Vilnim Pavlovičam jāpieņem karavīra zvērests. Katrs topošais rezerves karavīrs nosauc savu vārdu un uzvārdu, pēc tam visiem vienbalsīgi izsakot karavīra zvēresta vārdus, viņiem solot, ka netaupīs spēkus, veselību un dzīvību, lai sargātu Latvijas valsti un tās neatkarību. Rezerves karavīru tuvinieki tam klātesoši ar visu savu uzmanību, skatu pievēršot tikai un vienīgi uz saviem mīļajiem. Manāms, ka kādam acīs sariešas asaras, citam pavīd smaids, vēl kādam dziļdomīgs skatiens. Karavīra zvērests ir dots.
Ar doto zvērestu jaunos rezerves karavīrus un zemessargus ar izlaidumu sveica NBS Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Raimonds Kublickis. Viņš atzīmēja – karavīra zvēresta došanas ir svētki ne tikai pašam karavīram un viņa tuviniekiem, bet arī visa vienībai un bruņotajiem spēkiem kopumā.
Viņš arī piebilda, ka ar Kājnieku skolā iegūtajā zināšanā vien nepietiks, un tās būs jāturpina pilnveidot. Tāpēc viņš aicināja brīvprātīgos rezervistus neapstāties pie sasniegtā, turpināt pilnveidoties un uzkrāt arvien jaunas zināšanas un prasmes, tās iegūstot NBS ikgadējās militārajās mācībās. Savukārt zemesragus viņš aicināja būt aktīvus un pievienoties Zemessardzes brigāžu un bataljonu organizētajās mācībās.
Pulkvežleitnants R. Kublickis uzrunāja arī klātesošos tuviniekus, izsakot pateicību par sniegto atbalstu, rezerves karavīriem un zemessargiem, pieņemot lēmumu par labu militārajai apmācībai, kā arī sniegto motivāciju ikdienā, lai nezustu vēlme pabeigt apmācību.
Svinīgajai ceremonijai beidzoties, bet emocijām joprojām esot saviļņojošām, “Sargs.lv” uzrunāja klātesošos rezerves karavīru tuviniekus. Viņu vidū bija Egija ar meitiņu Sāru Grētu un Egijas vīra tēvu, kuri bija ieradušies, lai svarīgajā notikumā būtu līdzās vīram, tētim un dēlam Mārtiņam.
Egija dalās, ka pilnībā atbalstījusi vīra lēmumu kļūt par rezerves karavīru, to uztverot kā visnotaļ brīnišķīgu un pašreizējai situācijai saprotamu vīrieša iniciatīvu. Viņa stāsta – vīra motivācija apgūta apmācību, līdzīgi kā daudziem, bija Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
Viņa arī piebilst, ka vīrs jau sen kā domājis par militāro karjeru, ko vēlējies sākt jau pēc vidusskolas, tomēr dzīvē izvēlējies citu ceļu. Tādējādi rezerves karavīru apmācība bijusi iespēja saprast, kāda ir militārā vide un vai tas būtu kaut kas, ko viņš vēlētos darīt arī paralēli darbam un ģimenes dzīvei.
Daloties, kā kopumā pavadītas trīs nedēļas, vīram esot apmācībā, Egija norāda – cilvēks ir būtne, kura spēj pielāgoties. No vienas puses dzīvesbiedra prombūtne nebija vienkārša, taču atkarīgs - kā to uztver. Tāpat ir būtiski atbalstīt otru pusi apgūt jaunas prasmes un īstenot vēlmes. Turklāt rezerves karavīriem bija iespēja katrā nedēļas nogalē apciemot ģimeni, par ko Egija un meitiņa sākotnēji nezināja – Mārtiņš to esot turējis noslēpumā, lai viņām sagādātu pārsteigumu.
Viņa arī atzīmēja – lieliski dzirdēt, ka šajā apmācībā bija ļoti dažādu jomu pārstāvji, kurus visus vienojusi viena vēlme un mērķis.
Viņa dalās, ka meitas lēmums uzsākt rezerves karavīru apmācību bijis negaidīts, bet to pilnībā atbalstījusi.
“Protams, sirdī es baidījos un pārdzīvoju kā būs, vai viņa izturēs, bet atbalstīju. Un te nu viņa ir. Turklāt tā, kā viņa sacīja šo zvērestu – skaļi, ar pārliecību, ar drosmi. Šķiet, ka viņas īpašībām tieši šī drosme ir tā, kas manāmi nākusi klāt,” sacīja Lindas mamma.
Tikmēr Rolands bija ieradies, lai ar doto zvērestu apsveiktu savu sievas tēvu Martinu Rubīnu. Viņš nelielo kņadu pēc ceremonijas raudzījās no malas, bet par Martina lēmumu stāstīja ar smaidu. Sievas tēvam ideja par rezervistu apmācību bijusi jau kādu laiku, bet līdz ar kara Ukrainā sākumu, bija skaidrs, ka tā jāīsteno. Tāpat arī Martina vēlme kļūt par rezervistu nebūt nav radījusi pārsteigumu vai šoku. Ģimene par viņa ieceri bijusi saprotoša un, ja sākumā Martina lēmums bijis vienpersonisks, tad pēcāk to visu ģimenes lokā atkārtoti apsprieduši.
Savukārt, vērojot nu jau kā sievas tēvs dod šo zvērestu, Rolandu pārņēmušas patriotiskas sajūtas, kuras radījušas gan zvērestā izteiktie vārdi, gan arī dziedātā Latvijas valsts himna, kur līdzās esošas bija arī domas par to, cik labi, ka mums ir sava valsts un cilvēki, kuri to vēlas aizstāvēt.
Par rezerves karavīru kļuva arī Dzintras meita Jeļena. Viņa norāda – tas ir apbrīnojami, ka meita šādu soli saņēmusies spert 40 gadu vecumā, jo pieņemt šādu lēmumu, pārvarēt grūtība, kas gaidāma apmācībā, nebūt nav vienkārši.
Tikmēr Raisa bija ieradusies sveikt, viņas vārdiem sakot, savu mīļo radu meiteni Maritu – vīra māsas mazmeitu.
Viņa arī atzīmēja – kas zina, iespējams, vienam otram šis ir tikai sākums, lai uzsāktu militārās gaitas Zemessardzē vai bruņotajos spēkos.
Jau vēstīts, ka Rezervista militārās apmācības kurss sākās 6. augustā, un kursa laikā rezervisti kopā ar zemessargiem ieguva militārās zināšanas un prasmes gan individuālajā, gan kolektīvajā apmācības līmenī.
Svinīgā zvēresta došanas ceremonija notika 28. augustā, un tajā solījumu deva 114 rezervisti, kuri brīvprātīgi apguva rezervista militārās apmācības kursu un ieguva rezerves karavīra statusu.
Šajā dienā notika arī svinīgā izlaiduma ceremonija 60 zemessargiem, kuri vienlaikus ar rezervistiem sekmīgi apguvuši rezervista militārās apmācības kursa programmu. Pēc kursa pabeigšanas zemessargi iegūtās zināšanas un prasmes turpinās pilnveidot savās Zemessardzes vienībās.
Pēc zvēresta došanas rezervisti saņems rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiks ieskaitīti NBS rezervē, sākot pildīt rezerves karavīru pienākumus: mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto; ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā vietā un laikā; ierasties uz medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā; saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.
Rezerves karavīriem obligātais militāro iemaņu atjaunošanas kurss notiek reizi četros gados. Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām, par ko laicīgi tiek sniegta informācija.
Cilvēku lielās intereses dēļ šis šogad bija jau otrais rezervista militārās apmācības kurss. Pirmais norisinājās šī gada maijā, un tajā par rezerves karavīriem kļuva 48 Latvijas pilsoņi.
Pieteikties rezervistu apmācībai var gan sievietes, gan vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī, ir bez iepriekšējas sodāmības un ar atbilstošu veselības stāvokli.
Militārajai apmācībai nepieņem rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kā arī tos, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem vai ir bijuši PSRS, Latvijas PSR, vai šobrīd ir kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Apmācībai nevar pieteikties arī rezervisti, kuri pilda dienesta pienākumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.