“Sargs.lv” reportāža no vērienīgajiem 4. maija Brīvības svētkiem Saldū

NBS
Sargs.lv
Brīvības svētki Saldū
Foto: Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

4. maijā par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienai Saldū norisinājās Brīvības svētki, kuros sev interesējošu pasākumu varēja atrast teju ikviens iedzīvotājs. Pasākuma viesiem bija iespēja apmeklēt dievkalpojumu, Latvijas armijas un Valsts robežsardzes paraugdemonstrējumus, militāro parādi un tehnikas displeju, kā arī dažādus citus muzikālus un radošus pasākumus. Pasākumos Saldū piedalījās arī portāls “Sargs.lv” un reportāža piedāvā atskatīties uz spilgtākajiem Brīvības svētku notikumiem.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētki iesākās jau 4. maija rītā ar ziedu nolikšanu pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa un dievkalpojumu Saldus Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur zemessardzes koris “Stars” koncertu sāka, izpildot Jāņa Mediņa skaņdarbu “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Paralēli dievkalpojumam nepacietīgākie un labāko vietu kārojošie skatītāji jau pulcējās militārās parādes maršruta ceļa malās. Visapkārt bija vērojami priecīgi ļaudis, kuri ar Latvijas karodziņiem rokās gaidīja parādi. Vispirms ar aplausiem un gavilēm tika sagaidīts Latvijas prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Parādes komandieris Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes pulkvedis Andris Rieksts sagaidīja viesus un pavadīja gar parādes pieņemšanas tribīni. No tās parādi varēja vērot augsta līmeņa politiskās un militārās personas gan no Latvijas, gan sabiedroto valstīm.

Šogad Nacionālo bruņoto spēku karoga nešana tika uzticēta Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonam, kurš 2021. gadā tika atzīts par labāko Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljonu.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pasākuma uzrunas atklāja Latvijas valsts prezidents Egils Levits, kurš pateicās visiem, kuri ir iesaistīti valsts aizsardzībā un ir daļa no pasaulē spēcīgākās militārās organizācijas – NATO. E. Levits atzina, ka šobrīd NATO komandieri izstrādā plānus patstāvīga un pilnvērtīga militārā spēka izvietošanai alianses Austrumu flangā, tostarp Baltijas reģionā un Latvijā.

“Pašlaik, kad Ukrainas tauta varonīgi cīnās par savas valsts brīvību un neatkarību, mēs skaidri redzam, cik katras valsts pastāvēšanai nozīmīgi ir tās bruņotie spēki, kurus atbalsta iekšējie dienesti un visa sabiedrība. Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka arī 21. gadsimta Eiropā savu zemi var nākties aizstāvēt ar ieročiem rokās,” sacīja Latvijas prezidents E. Levits.

Pēc prezidenta uzrunas skanēja Latvijas Valsts himna, kuras dziedāšanā kopīgi vienojās gan parādes dalībnieki, gan skatītāji. Pēc himnas tālumā atskanēja “Nāciju zalves” jeb 21 artilērijas šāviens. “Nāciju zalve” ir vēsturiska liecība, kas cēlusies no britu 19. gadsimta flotes, kad, dodoties kādā svešas valsts ostā, tika izšauti visi lielgabali, lai apliecinātu, ka tiek nākts ar miermīlīgiem nolūkiem. Mūsdienās “Nāciju zalve” ir vairāk kā sveiciens svinīgos pasākumos.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pēc svinīgo zalvju izskanēšanas sanākušos uzrunāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš uzsvēra brīvības patieso vērtību.

“Es gribētu novēlēt visiem 4. maijā vienmēr spēt atšķirt to mazāk svarīgo no tā patiesi lielā. Un brīvība noteikti ir viena no galvenajām vērtībām, jo bez brīvības mums nebūs ne saimnieciskā uzplaukuma, ne iespējas attīstīt savu valsti, ne arī iespējas sasniegt tos sapņus un mērķus, kurus katrs no mums domā un sapņo. Bet daudz vieglāk šo brīvību aizstāvēt un šos sapņus sasniegt ir kopīgi. Darīt to kopsolī tā, kā to dara Latvijas bruņotie spēki svinīgajā militārajā parādē, darīt to kopīgi, kā pašlaik to dara Ukraiņu tauta,” savā uzrunā sacīja Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pēc ministra savu uzrunu sniedza Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts, kurš pēcāk arī nodeva ceļojošo Latvijas karogu Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Dzintaram Adleram, jo tieši Alūksne nākamgad 4. maijā uzņems Brīvības svētku organizēšanu.

Noslēdzoties uzrunām, parādes komandieris pulkvedis A. Rieksts deva pavēli sākt parādes maršu. Latvijas Jūras spēku orķestra pavadībā Latvijas un sabiedroto karavīri, zemessargi, jaunsargi, O. Kalpaka profesionālās vidusskolas kadeti, robežsargi, policisti un glābšanas dienestu pārstāvji uzsāka parādes maršu cauri Saldus pilsētai. Marša dalībniekus pavadīja gavilējoši iedzīvotāju saucieni, kuriem marša dalībnieki atbildēja ar svinīgu rokas pamāšanu un platu smaidu.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

 

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

 

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pēc marša pa Saldus ielām sekoja arī “maršs” gaisā, proti, pārsteigumu sarūpēja gan robežsardzes helikopteri, gan britu “Wildcat” izlūkošanas helikopteri, gan čehu un zviedru “JAS-39 Gripen” vieglie iznīcinātāji, ASV kaujas helikopteri “AH-64 Apache”, spāņu “F-18” kaujas lidmašīnas un noslēgumā – Latvijas bruņoto spēku atjaunotās “An-2” lidmašīnas, kuras aiz muguras atstāja dūmus Latvijas karoga sarkanbaltsarkanajās krāsās.
Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pēc vērienīgā marša gaisā varēja atsākties militārās tehnikas parāde Saldus ielās, kur sanākušajiem skatītājiem bija iespējams apskatīt Latvijā daļēji ražotos bruņotos transportlīdzekļus “Patria” 6x6, kaujas izlūkošanas kāpurķēžu tehniku “CVRT”, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Spānijas bruņumašīnu “URO VAMTAC”, itāļu vieglo tanku “Centauro”, “Alligator” amfībijas bruņumašīnu un daudzas citas gan pašmāju, gan ārzemju militārās tehnikas vienības.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pēc militārās parādes skatītājiem bija iespējams apskatīt militāro tehniku tuvāk. Drosmīgākie apmeklētāji izmantoja izdevību iekāpt pašās bruņumašīnās un pat smagajos kaujas tankos – “T-72” un “Leopard”. Neviltotu prieku varēja ieraudzīt jaunāko apmeklētāju sejās, kuri ar nelielu uztraukumu, bet plašu smaidu atļāva sevi iecelt transportlīdzekļos, lai apskatītu tos no iekšpuses vai pat pasēdētu vadītāja krēslā.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Nedaudz tālāk Saldus sporta kompleksā norisinājās NBS Gaisa spēku izpletņlēcēju nolaišanās, kas pulcēja simtiem cilvēku ap plašo stadiona laukumu. Uzreiz pēc iespaidīgās nolaišanās vadību laukumā pārņēma robežsargi ar dienesta suņu paraugdemonstrējumiem.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt Kalnsētas parka estrādē Aizsardzības ministrs pasniedza pateicības rakstus zemessardzes veterāniem, kuri uz pasākumu bija sanākuši kuplā skaitā.

“Es gribētu pateikt lielu paldies Zemessardzes veterāniem, kuri patiesībā nekad nav veterāni. Viņi ir tie, kuri stāvējuši par Latvijas valsti kopš tā 4. maija, kuru mēs šodien svinam. Mēs esam maza valsts, mēs nevaram atļauties aizmirst visus tos cilvēkus, kuri ir darījuši tik daudz Latvijas labā,” skaidroja A. Pabriks.

Ikviens Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis neiztiktu bez tuvinieku atbalsta, kas katru dienu ir līdzās un motivē virzīties tālāk, tāpēc Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece izteica pateicību visām ģimenēm, kuras arī netiešā veidā ir iesaistītas valsts aizsardzībā.

“Īpašs paldies veterānu ģimenēm, kuras jau 30 gadus ir atbalstījušas tuviniekus, kuri ir gatavi veltīt savu brīvo laiku šīs valsts aizsardzībai. Mēs zinām, ka laiki šobrīd ir sarežģīti. Mums var nākties savu valsti aizstāvēt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, tāpēc paldies, ka esat gatavi uzturēt sevi formā gan fiziski, gan zināšanu līmenī, lai kopā mēs varētu nosargāt savu brīvību un neatkarību,” uzrunā teica B. Bļodniece.

Jau tā kuplo Zemessardzes veterānu skaitu papildināja vēl kuplāks skaits jauno zemessargu, proti, Kalnsētas estrādē Zemessardzes rindās svinīgā ceremonijā tika uzņemti 200 zemessargi, kuri turpmāk ir apņēmušies stāvēt savas zemes sardzē.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Zemessargu zvēresta došanas ceremonijas atmiņā paliks arī ar kādu citu nozīmīgu notikumu - Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona vecākais zemessargs veterāns Ansis Grūbe pasniedza Zemessardzes vadībai gleznas “Svinīgais solījums” kopiju, kuru gleznojusi māksliniece Līga Jansone. 1919. gada 27. janvārī Padomju Savienības slepkavas Valmierā nošāvu grupu saņemto ķīlnieku, kuru starpā bija arī A. Grūbes vectēvs Kārlis Grūbe. A. Grūbe skaidroja, ka, skatoties šodienas perspektīvā ar Krievijas karu Ukrainā, šo notikumu varētu nosacīti nosaukt par Latvijas Buču (red. piez. Ukrainas pilsētā Bučā krievu okupantu karaspēks nežēlīgi nogalināja daudzus civiliedzīvotājus, kas izraisīja plašu civilizētās sabiedrības nosodījumu).

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Mans vectēvs Kārlis Grūbe 1930. gadā beidza Latvijas mākslas akadēmiju ar diplomdarbu “Karavīra svinīgais solījums”, ko toreiz iegādājās Latvijas Kara ministrija. Pēc padomju okupācijas 1940. gada 17. jūnijā glezna tika sadedzināta, taču, pateicoties saglabātai diplomdarba fotokopijai, bija iespējams atjaunot šo gleznu, kuru šodien es dāvinu Latvijas Republikas Zemessardzei,” sacīja A. Grūbe.

Paralēli citiem notikumiem Pienotavas laukumā ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās NBS Štāba orķestris, NATO sabiedroto karavīru rokgrupa “PRIAM’S DEMISE” un vēlāk arī Latvijā labi zināmām un iemīļotā grupa “Jumprava”.

Image
Brīvības svētki Saldū
Brīvības svētki Saldū Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Dalies ar šo ziņu