2022. gada 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienā – Saldū norisinājās Nacionālo bruņoto spēku diena, kurā ikviens varēja vērot gan militāro parādi, gan citas aktivitātes, ko nodrošināja Latvijas bruņotie spēki kopā ar NATO kaujas grupas Latvijā un sabiedroto valstu karavīriem. Turpinājumā - aizsardzības ministra Arta Pabrika uzruna visiem Latvijas iedzīvotājiem Brīvības svētkos.
Šodien mūsu brīvības dienā mūs apmirdz Saldus saule, bet mums draudzīgajā Ukrainā virs Mariupoles un daudzām citām pilsētām ir kara mākoņi. Šī iemesla dēļ es arī esmu šodien, 4. maijā, mums blakus aicinājis Ukrainas vēstnieku Latvijā, lai arī mūsu nacionālajā Brīvības dienā vēlreiz apliecinātu cieņu Ukrainas tautai, kura pašlaik izcīna arī mūsu karu un aizstāv brīvību.
Es gribētu šodien savā uzrunā pakavēties pie trīs lietām. Vispirms pie pašas brīvības - kad ikdienā mēs dzīvojam katrs savu dzīvi, mēs neaizdomājamies par to, cik brīvība patiesībā ir trausla. No vienas puses tā pieder ikkatram no mums, bet no otras puses – tā ir mūsu kopīgā vērtība. Mēs to turam savās rokās, mēs to reiz esam izcīnījuši ar savām rokām, ar saviem ieročiem, ar savu uzstājību, ar savu kopības garu un ar savu spēju atšķirt mazāk svarīgo no ļoti svarīgā.
Tad, kad brīvība tiek izaicināta un to var izaicināt jebkurā mirklī, kā mēs to redzam Ukrainā, tad mums pēkšņi nāk šī atziņa par to, kas ir svarīgais. Vai tas svarīgais ir šie prieki, šī brīvība, gaiss, ko mēs ikdienā elpojam, bet ikdienā nejūtam. Vai tas ir kaut kas cits, piemēram, sociālie tīkli, kādas mazākas savstarpējās ķildas.
Ukrainā, tāpat kā Latvijā un citās valstīs, ikdienā arī ir bijusi sašķeltība, ir bijušas šaubas, dažādas partijas, dažādi viedokļi, bet, ja mēs apzināmies, kas ir tas svarīgais, ja mēs apzināmies, ka mums beidzot ir kaut kas kopīgs, tad mēs varam gāzt kalnus.
Mēs spējām atkarot Latvijas neatkarību, brīvības cīņās šeit pat Kalpaka laukumā, šeit pat Kurzemē, Skrundas muižā, kur pašlaik atrodas jauno kadetu skola, mēs spējām atjaunot Latvijas neatkarību 4. maijā, dienā, ko mēs šodien atzīmējam. Mēs spēsim arī noturēt savu neatkarību un brīvību, ja turēsimies kopā un dalīsim lietas kopīgi.
4.maijā, mūsu Brīvības dienā, visiem vēlu atcerēties par šīm vērtībām, par to, ka brīvība ir kaut kas tāds, ko nevienam nedāvina un pat bieži grib mums atņemt. Brīvība vienmēr var būt trausla, ja mēs ar savām rokām, savu gribu, nostāju un attieksmi neaizstāvēsim un necīnīsimies par to.
Gribu atgādināt par mūsu nepieciešamību atšķirt mazsvarīgo no lielām lietām. Apzināti elpot, apzināti dzīvot brīvā valstī un apzināties, kas mums ir svarīgs un kas var pagaidīt. Atcerēties par to, ka kopīgi mēs savus mērķus un sapņus varam sasniegt labāk. Kopīgi ikdienā, politikā un Zemessardzē apdomājiet, ko jūs katrs varat darīt Latvijas drošībai. Apdomājiet par savām spējām iestāties Zemessardzē, iziet kaut vai Rezervista kursu, jo, ja kādreiz nāks izaicinājums mūsu brīvībai, vajadzēs to aizstāvēt. Tas ir labi, ja mums ir griba, bet vēl labāk, ja mums ir arī spējas.
Tāpēc kaut ko dariet brīvības labā, Latvijas labā, savu ģimeņu labā un negaidiet, kad kāds cits jums to atnesīs. Es novēlu visiem saulainu dienu 4. maijā un - Dievs svētī Latviju!