Brigāde pirms 15 gadiem un šodien ir divas nesalīdzināmas lietas – tā augusi skaitliski, ieviestas jaunas spējas, un tajā šobrīd dien desmit valstu karavīri, ieskaitot latviešus, jo Ādažu bāzē izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kas pilnībā integrēta brigādē. Tā NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 15. gadadienā, kas tiek svinēta 28. augustā, intervijā “Sargs.lv” saka brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers, kurš šajā amatā ir nepilnus trīs gadus. Viņš atzīst, ka vislielākais lepnums esot par karavīriem, kuri dien vienībā, tāpat arī par zemessargiem un rezerves karavīriem, kuri pēdējo gadu laikā integrēti nesen izveidotajā 3. kājnieku bataljonā.
Ja Zemessardze ar skaitliski lielāko brīvprātīgo dalībnieku skaitu tiek uzskatīta par bruņoto spēku mugurkaulu, tad Mehanizētā kājnieku brigāde nereti tiek saukta par Latvijas armijas “dūri”, kurā dien visvairāk profesionālā dienesta karavīru.
15 gadu pastāvēšanas laikā brigādes kaujas spējas augušas gluži vai acīmredzami, jo tā kļuvusi par mehanizētu brigādi – pašlaik jau ar diviem mehanizētiem kājnieku bataljoniem un nopietnu artilērijas, izlūku, inženieru un nodrošinājuma atbalstu. Taču visvairāk vienības gadadienā pulkvedis S. Gaugers vēlas izcelt karavīru profesionalitāti un viņu dienesta kvalitāti.
Raksturojot Mehanizētās brigādes vietu Nacionālo bruņoto spēku struktūrā, pulkvedis Gaugers saka – tā ir skaitliski lielākā profesionālā militārā dienesta vienība Latvijas armijā, kas vienlaicīgi sniedz gan sava veida priekšrocības, gan uzliek papildu atbildību.
“Brigādes karavīri pirmie saņem dažāda veida militāro tehniku un tehnoloģijas, kuru apmācībai un integrēšanai tiek veltīts nozīmīgs laiks. Mēs arī esam tie, kuri veic dažāda veida eksperimentēšanu, jo gan tehnikas, gan tehnoloģiju ieviešana bruņotajos spēkos ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns process,” viņš saka.
Viens no piemēriem – bezpilota lidaparātu ieviešana un Mehanizētās brigādes operāciju atbalstam, un šis process bija jāuzsāk no “tukšas lapas”, jo Sauszemes spēki pirmais NBS spēku veids, kas šīs augstās tehnoloģijas saņēma un testēja.
Vērtējot līdzšinējo attīstības projektu gaitu un jaunu spēju ieviešanu brigādē, viņš atzīst – vai tā būtu mehanizācija, netiešais uguns atbalsts, prettanku raķešu vai nodrošinājuma spējas ieviešana, vienībām un karavīriem tā ir milzīga papildu slodze un jauni izaicinājumi. Turklāt tas aizņem arī laiku, jo nereti testēšanas procesā netiek sasniegti vēlamie rezultāti, un tad viss atkal jāsāk no sākuma.
Ikvienas jaunas spējas ieviešana un attīstība gan komandierim, gan karavīriem ir veicinājusi ticību sev un saviem spēkiem. Brigāde ļoti daudz laika pavada, strādājot ar valsts aizsardzības plāniem, arī viss apmācību process lielākoties ir balstīts uz aizsardzības vajadzībām, šīs vajadzības ir arī spēju ieviešanas pamatā.
Uz jautājumu, kā redz brigādi pēc apmēram pieciem gadiem, viņš atbild – tieši vienota vīzija ir tas, kas arī nākotnē nodrošinās Mehanizētās kājnieku brigādes kaujas spēju attīstību.
Tāpat arī ir skaidrs, ka CVR(T) platformas nākotnē būs jāaizvieto ar modernāku un daudz jaudīgāku kaujas tehniku. Lai arī uzbrukuma platformas atrašana un ieviešana ir tālākas nākotnes scenārijs, nākamās kājnieku kaujas mašīnu opcijas jau tagad tiekot izskatītas. Pulkvedis Gaugers ir pārliecināts – šādas tehnikas esamība pacels brigādi citā spēju līmenī un jau tagad mēs domājam šajā virzienā.
Gadadienā brigādes komandieris visiem karavīriem, zemessargiem, rezerves karavīriem un civilajiem darbiniekiem vēl ticību sev un saviem spēkiem. Viņaprāt, tieši iepriekšējās neveiksmes ir tās, kas virza attīstību un neļauj brigādei “gulēt uz lauriem”.
Tāpat pulkvedis S. Gaugers milzīgu paldies saka arī karavīru ģimenēm, jo tieši ģimenes ir tās, kuras iznes uz saviem pleciem visu smagumu, kamēr karavīri un zemessargi ir iesaistīti kārtējās mācībās vai operācijā. “Tas, ka jūs esat kopā ar mums, padara mūs daudz stiprākus, jo mēs zinām – jūs mums stāvat plecu pie pleca, lai mūsu bērni varētu augt un dzīvot brīvā Latvijā,” viņš atzīst.
Brigādes štābs ar štāba rotas atbalstu ir kļuvis par nopietnu kaujas štābu, kas var plānot un vadīt intensīvas karadarbības operācijas ilgstošā periodā, integrējot ne tikai gaisa un netiešo uguns atbalstu, bet veiksmīgi uzņemot un vadot sabiedroto vienības visa veida operācijās.
Mehanizētā kājnieku brigāde NBS MIlitārajās mācībās "Kristāla Bulta 2021":
Jau ziņots, ka š.g. 28. augustā NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde svin savu 15. gadadienu. Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti, 2004. gadā tika uzsākta Sauszemes spēku reorganizācija vienotā brigādes struktūrā, tika apstiprināts štats brigādes štāba un Štāba un sakaru rotai, kas sākotnēji ietilpa Zemessardzes štāba struktūrā, kā arī Sauszemes spēku pārvalde.
2006. gadā tika ieviesta Sauszemes spēku jaunā struktūra. Sauszemes spēku brigādes komandiera pakļautībā tika nodotas Sauszemes spēku regulārās vienības – 1. un 2. Kājnieku bataljons. Pašlaik Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi veido 1. un 2. mehanizētie kājnieku bataljoni, 3. kājnieku bataljons, Kaujas atbalsta bataljons, Kaujas nodrošinājuma bataljons, Artilērijas divizions, brigādes štābs, kā arī Štāba sakaru rota.
Jaunākā brigādes vienība ir 2018. gadā dibinātais 3. kājnieku bataljons, kura galvenie uzdevumi ir apmācīt un sagatavot profesionālā dienesta karavīrus, zemessargus un rezerves karavīrus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā, kā arī kalpot par bāzi tās instruktoru un jaunkareivju apmācībai.
Pēdējo gadu laikā ir būtiski pilnveidotas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kaujas spējas, tostarp, iegādājoties pašgājējhaubiču sistēmas netiešās uguns atbalsta spēju stiprināšanai, kā arī kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības, kas ir piemērotas Latvijas apvidum, nodrošina augstu mobilitāti, maskēšanās un pašaizsardzības spējas.
Tāpat arī strauji noritējusi Ādažu bāzes infrastruktūras attīstība, piemēram, notikusi noliktavu būvniecība, militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība, kā arī uzbūvēts jauns sporta komplekss.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kaujas spēju attīstībā nozīmīga arī sadarbība ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kuras sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē notika 2017. gada 19. jūnijā. Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes galvenie uzdevumi ir nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību, vienību kaujas un mobilizācijas gatavību un sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās. Vienlaikus brigāde sniedz atbalstu sabiedrībai avāriju, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtas situāciju izraisīto seku likvidēšanā.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes devīze ir “Vienotībā spēks!”.
