Jau līdz šīs vasaras beigām uz Latvijas robežas ar agresorvalstīm krieviju un baltkrieviju tiks izvietotas izmaksu ziņā efektīvas pretdronu sistēmas. Savukārt sadarbības projekta ietvaros ar Ukrainu Latvijas pierobežas reģionos paredzēts veidot pretdronu sistēmu ražotnes – tā pēc valdības ārkārtas sēdes Latgalē, NBS militārajā bāzē “Lūznava”, žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Viņš sacīja, ka kopumā valdības sēde bijusi produktīva. Konsultējoties ar vietējo pašvaldību vadītājiem, pieņemta virkne lēmumu, kas stiprina austrumu pierobežas un visas Latvijas drošību, kā arī nākotnē veicinās reģiona ekonomisko attīstību, kuru negatīvi ietekmējuši šogad piedzīvotie vairākkārtējie dronu incidenti.
Kā norādīja premjers, sēdes gaitā aizsardzības ministrs Raivis Melnis informēja, ka uz robežas uzsākta iepriekš iegādāto un Latvijā ražoto pretdronu sistēmu izvietošana, kuras līdz šim netika lietotas.
Tāpat premjers uzsvēra, ka Latvijas un Ukrainas militārās industrijas sadarbības līguma ietvaros plānots veidot militārās rūpniecības kopuzņēmumus pierobežas reģionos.
Savukārt aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādīja, ka vēl pirms sēdes kopā ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu apmeklējis austrumu robežu, lai pārliecinātos par Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību austrumu robežas militārās infrastruktūras izbūvē. Tāpat tika pārrunāta sadarbība ne tikai nelegālās migrācijas apkarošanā, bet arī abu ministriju dienestu sadarbība cīņā pret Latvijas teritorijā ielidojušajiem kaujas droniem
Ministrs informēja, ka daļa no NBS iegādātajām, Latvijā ražotajām pārtvērējdronu sistēmām jau ir izvietotas un, kas ir svarīgākais, integrētas kopējā pretgaisa aizsardzības sensoru sistēmā.
R. Melnis gan uzsvēra – lai robežu ar krieviju un baltkrieviju nosegtu pilnībā, vēl ir nepieciešams liels darbs, taču NBS iekļausies noteiktajos termiņos.
Tāpat valdības pārstāvji medijus informēja, kā ārkārtas Ministru kabineta sēdē pieņemti saistošie noteikumi, kas regulēs kompensāciju izmaksu zemniekiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem par militāro dronu nodarītajiem bojājumiem īpašumam 90% apmērā no to vērtības.
Kā informēja tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, noteikumi paredz: ja zaudējumi no dronu vai to atlūzu nokrišanas skāruši zemnieku īpašumus, cietušajiem trīs dienu laikā jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, piesakot zaudējumus. Savukārt Lauku atbalsta dienestam mēneša laikā jāaprēķina izmaksājamā summa un jāiesniedz tā valdībai.
Gadījumā, ja drons vai tā atlūzas būs trāpījušas uzņēmēju vai iedzīvotāju kustamajam un nekustamajam īpašumam, cietušajam trīs dienu laikā būs jāvēršas vietējā pašvaldībā, piesakot zaudējumus. Pašvaldībai mēneša laikā par tiem jāsniedz ziņas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kompensāciju izmaksas sagatavošanai.
Naudu šādos gadījumos paredzēts ņemt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Vienlaikus amatpersonas aicināja iedzīvotājus un uzņēmējus būt atbildīgiem un paralēli valsts sniegtajām kompensāciju garantijām izmantot arī apdrošināšanas tirgū piedāvātos pakalpojumus, apdrošinot īpašumu pret militāriem riskiem.