Agresorvalsts krievijas iebrukums Ukrainā pierāda, ka viens no sabiedrības noturības un pretestības pamatpīlāriem ir nepārtraukta vai iespēju robežās ātri atjaunojama elektroapgāde. Tālab, lai trenētu spējas operatīvi novērst dažādus bojājumus un efektīvi rīkotos arī kara apstākļos, šonedēļ Tukuma novadā esošajā kinopilsētā „Cinevilla” notika Latvijas elektrosadales tīkla operatora AS „Sadales tīkls” rīkotās elektromontieru taktiskās mācības. Tajās īpaša uzmanība tika pievērsta drošai elektrotīklu atjaunošanai teritorijās, kas vai nu atgūtas no pretinieka kontroles, vai kurās darbojas viņa diversanti.
Šīs bija jau 18. šāda veida „Sadales tīkla” praktiskās mācības, kas vienlaikus ir arī sacensības starp prasmīgākajām un ātrākajām elektromontieru komandām.
Mācību pamatdisciplīnas bija vairākas – elektrolīniju atbrīvošana no koku sagāzumiem, nolauzto elektrolīniju balstu atjaunošana, pārrauto līniju remonts, iekārtu nomaiņa un citi uzdevumi.
Taču līdztekus ierastajiem uzdevumiem energoapgādes atjaunošanā pēdējo četru gadu laikā klātesošs ir arī militārais elements – droša un ātra sadales tīkla atjaunošana kara apstākļos un situācijā, kad pretinieks uzbrukumus vērš ne tikai pret pašu infrastruktūru, bet arī pret darbu veicējiem.
Ar šīm atziņām speciālistu darba grupās un pieredzes apmaiņas semināros Latvijas un citu valstu kolēģus iepazīstināja Ukrainas sadales tīkla operatora “DTEK” speciālisti.
Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina „Sadales tīkla” valdes loceklis, attīstības direktors un zemessargs Vīgants Radziņš, karadarbība Ukrainā ir pierādījusi, ka krievu okupanti savus uzbrukumus vērš ne tikai pret infrastruktūru, cenšoties atstāt bez elektrības pēc iespējas lielāku Ukrainas sabiedrības daļu, bet arī pret “DTEK” elektromontieriem. Agresoram elektromontieri ir visai augstas prioritātes mērķi, ņemot vērā viņu spēju ātri un efektīvi atjaunot elektropiegādi. Tāpēc šo speciālistu fiziskā iznīcināšana noteikta par vienu no iebrucēju uzdevumiem, kas tiek veikts gan tiešā veidā, gan netieši – mīnējot sabojāto elektroapgādes infrastruktūru. Tāpēc šo mācību laikā, izvērtējot riskus, “DTEK” pārstāvji Latvijas medijiem pēdējā brīdī atteica iepriekš sarunātās intervijas.
Kā atzina „Sadales tīkla” attīstības direktors, šīs atziņas uzņēmums laicīgi iestrādā savās drošības procedūrās. Līdztekus kvalifikācijas celšanai tiešo darba pienākumu izpildē un elektrotīklu bojājumu novēršanā iepriekšējo divu gadu laikā „Sadales tīkla” darbinieki apguvuši paplašināto pirmās palīdzības kursu, kā arī tikuši apmācīti iespējamo sprādzienbīstamo priekšmetu atpazīšanā un atrašanā.
Būtiska loma drošā elektrotīklu bojājumu novēršanā ir uzņēmumā izveidotajai Zemessardzes vienībai. Kā norādīja V. Radziņš, šobrīd tajā apvienojušies uzņēmumā strādājošie zemessargi no visiem Latvijas reģioniem. Viņu primārais uzdevums ir drošības perimetra izveide ap remontējamo objektu, iespējamo sabotieru aizturēšana un droša montieru nogādāšana pie bojātajiem objektiem.
Mācībās tika demonstrēts, kā plecu pie pleca ar montieriem hibrīdā uzbrukuma situācijā varētu darboties “Sadales tīkla” Zemessardzes vienība.
Saskaņā ar scenāriju pie viena no elektrosadales skapjiem piebrauc vieglā automašīna. Līdztekus diviem diversantiem, kuru uzdevums ir sabojāt sadales infrastruktūru, tie uzmanības novēršanai paņēmuši līdzi divus nepilngadīgus bērnus, kurus agresors savervējis ar atlīdzības piedāvājumu.
Konstatējot elektropadeves traucējumus, sākotnēji “Sadales tīkla” Zemessardzes vienības darbinieki paceļ gaisā bezpilota lidaparātus. Pamanot iespējamo diversantu darbības, pirmie tiek sūtīti uzņēmuma Zemessardzes vienības vīri, kuri aiztur potenciāli bīstamās personas, un tikai pēc tam pie objekta apsardzes pavadībā tiek pievesti montieri.
Tiesa, šim mācību scenārijam nebija laimīgu beigu – līdzko tika atvērts elektrosadales skapis, atskanēja sprādziens, radot acu traumu vienam no darbiniekiem. Te atkal pieslēdzās uzņēmuma zemessargu vienība, ātri sniedzot pirmo palīdzību cietušajam, viņu evakuējot un uz notikuma vietu izsaucot nesprāgušās munīcijas neitralizētājus.
Uzņēmumā uzsver - lai arī šķietami šim scenārijam nav laba iznākuma, jo darbinieks ir cietis un elektropadeve nav atjaunota, ieguvums ir pašu darbinieku spēja izglābt sava kolēģa dzīvību un nogādāt viņu slimnīcā. Tādējādi uzņēmums nezaudē augsti kvalificētu elektroapgādes speciālistu, kurš pēc atveseļošanās spēs turpināt darbu.
Tiesa, ar darbinieku sagatavošanu vien var izrādīties par maz. Kā sarunā atzina V. Radziņš, jau šobrīd uzņēmums meklē līdzekļus, kā elektroapgādes infrastruktūru pasargāt pastāvīgu uzbrukumu apstākļos.
Pērnā gada nogalē „Sadales tīkla” speciālisti viesojās Ukrainā, kur kolēģi no “DTEK” atzina, ka agresors pastāvīgi pilnveido uzbrukumus elektroapgādes infrastruktūrai. Ja sākumā objektiem uzbrukts ar planējošajiem droniem, kas tika vadīti pa vienu sakaru kanālu, tad tagad uzbrukumi kļuvuši daudz bīstamāki – pret elektroapgādes infrastruktūru tiek vērsti reaktīvie droni. Tie lido daudz lielākā augstumā, tiek vadīti pa vairākiem sakaru kanāliem un augstumu nesamazina pakāpeniski (kas ļautu tos vieglāk pamanīt un notriekt), bet gan pikē tieši no liela augstuma.
“Būtībā situācija ir tāda, ka šos dronus vairs nevar iznīcināt ar vieglajiem strēlnieku ieročiem. Tagad šiem mērķiem ir nepieciešamas specifiskas armijas rīcībā esošās smagās ieroču sistēmas,” stāsta V. Radziņš.
Tāpat “Sadales tīklā” tiek pētīta Ukrainas pieredze apakšstaciju aizsardzībā gan ar dronu tīkliem, gan ar betona konstrukcijām, kas spēj izturēt vismaz vienas tuvumā nokritušas balistiskās raķetes sprādzienu.
Tomēr ar aizsardzības infrastruktūras izveidi pie svarīgākajiem objektiem var izrādīties par maz, tāpēc “Sadales tīkls” sadarbībā ar citu Baltijas valstu elektrosadales tīkla operatoriem meklē risinājumus savstarpēji savietojamu materiālu un iekārtu krājumu veidošanai. Vajadzības gadījumā tos cits citam varētu piegādāt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tīkla operatori. Tāpat tiek meklētas iespējas infrastruktūras nostiprināšanai izmantot Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu.
Turklāt gatavošanās iespējamai krīzes vai kara situācijai notiek ne tikai individuālā – darbinieku –, bet arī starpinstitūciju līmenī. Kā veiksmīgāko piemēru tam V. Radziņš min “Sadales tīkla” dalību Zemessardzes kritiskās infrastruktūras aizsardzības mācībās “Sakta”. Tur līdztekus objektu aizsardzības pilnveidei tika trenēta paša “Sadales tīkla” gatavība nodrošināt neliela Latvijas ciemata “enerģētiskās salas” scenāriju, kurā elektroapgāde iedzīvotājiem tika nodrošināta tikai un vienīgi ar uzņēmuma rīcībā esošajiem ģeneratoriem.
Šogad kopumā uzņēmuma rīkotajā vingrinājumā piedalījās 120 speciālistu, kā arī vēl 700 viesu.
Līdzās „Sadales tīkla” elektromontieriem mācībās piedalījās arī ārvalstu kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Īrijas, Moldovas un Ukrainas.
