No 6. līdz 10. maijam Latgalē norisinājās Zemessardzes mācības “Sakta 2026”, kurās iesaistījās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes vienības – primāri tie bija zemessargi no kritiskās infrastruktūras aizsardzībai izveidotajām apakšvienībām, kuri ikdienā strādās šajos objektos. Mācību scenārijs paredzēja, ka pierobežā tiek izraisīts elektroenerģijas apgādes un telekomunikācijas sakaru pārtraukums, tāpēc iesaistās minētās kritiskās infrastruktūras vienības, kas šo apgādi atjauno un aizsargā.
Mācību mērķis bija reakcijas ātruma un gatavības pārbaude – cik ātri un efektīvi kritiskās infrastruktūras uzņēmumi spēj reaģēt uz darbinieku mobilizācijas pieprasījumu noteikto uzdevumu veikšanai krīzes situācijā. Šāds mehānisms ir būtisks elements visaptverošā valsts aizsardzības sistēmā, jo jau šodien Latvijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumos ir ievērojams skaits apmācītu zemessargu.
Šāda formāta mācības Latvijā norisinājās pirmo reizi un tajās piedalījās tādi uzņēmumi kā “Latvijas Mobilais Telefons”, “Sadales tīkls”, “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls”, “TEC-2”, kā arī “Defence Partnership Latvia”. Mācības iezīmēja jaunu sadarbības modeli starp Zemessardzi un civilo sektoru, kurā privātie uzņēmumi ir aktīvi dalībnieki kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, nodrošinot kritisko pakalpojumu nepārtrauktību. Tostarp, mācību scenārijs paredzēja arī bruņutransportieru “Patria” ražošanas pārcelšanas izspēli, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu darbības nepārtrauktību.
“Defence Partnership Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs piebilst, ka Zemessardzes kritiskās infrastruktūras mācības “Sakta” apliecina, ka valsts aizsardzības spējas balstās ne tikai militārajā gatavībā, bet arī industrijas spējā nodrošināt darbības nepārtrauktību krīzes apstākļos: ““Patria” iesaiste, simulējot ražošanas procesa nodrošināšanu ārpus ierastajām ražošanas telpām, apstiprina uzņēmuma gatavību elastīgi pielāgoties dažādiem apstākļiem un nodrošināt kritiski svarīgu aizsardzības industrijas funkciju nepārtrauktību arī paaugstināta apdraudējuma situācijās, tā stiprinot Latvijas drošību un spēju reaģēt dažādu apdraudējumu un krīžu situācijās.”
Pulkvežleitnants Andris Grīnvalds norāda, ka šādas mācības palīdz celt zemessargu gatavības līmeni, un daudzās nejaušības, kas tiek identificētas, dod plašu redzējumu un norāda uz veicamo darbu apjomu nākotnē. Viņš pauž, ka daudz izaicinājumu radījis komunikācijas process, jo šīs ir civilmilitārās sadarbības mācības – kā tiek nodota un norit informācijas aprite, kā tiek organizēta sadarbība ar konkrētajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina pie sevis zemessargus, un nenoliedz, ka mācību ietvaros tika organizēts speciāls vadības centrs, taču realitātē tas noritētu sarežģītāk.
Viņš atklāj, ka mācību laikā kritiskās infrastruktūras personāls tika piesaistīts arī no citiem Zemessardzes bataljoniem. Visi kritiskās infrastruktūras vienībās iesaistītie zemessargi iziet pamatapmācību, objektu aizsardzības apmācību un pēc tam pamatā trenējas savā atbildības objektā, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību. Mācībās “Sakta 2026” uzsvars bijis uz šo pakalpojumu nodrošināšanu citos Latvijas reģionos, nevis pašu objektos.
Analizējot mācību nepieciešamību, arī “Sadales tīkla” attīstības direktors Vīgants Radziņš uzsver profesionāļu sagatavotību krīzes situācijām: “Rūpējoties par “Sadales tīkls” gatavību nodrošināt elektroapgādi apdraudējumu gadījumos, mēs mudinām un motivējam darbiniekus stāties Zemessardzē. Šobrīd visā Latvijā “Sadales tīkla” darbinieku vidū jau ir vairāki desmiti zemessargu. Tie ir profesionāļi, kuri pārzina uzņēmuma darba specifiku, izprot elektroapgādes sistēmas darbību un ir gatavi iesaistīties gan uzņēmuma, gan valsts drošības stiprināšanā. Regulāras mācības un dažādu procesu treniņi būtiski veicina darbinieku sagatavotību, kas ļauj operatīvāk reaģēt uz drošības riskiem un nodrošināt kritisko objektu aizsardzību.”
Mācībās īpaša uzmanība tika pievērsta arī tam, kā koordinēta valsts institūciju, bruņoto spēku un kritiskās infrastruktūras uzņēmumu sadarbība ļauj saglabāt valsts funkcionēšanu paaugstināta apdraudējuma apstākļos, uzsverot, ka mūsdienu drošības vidē izšķiroša nozīme ir ne tikai militārajai gatavībai, bet arī civilās infrastruktūras noturībai un spējai nepārtraukti nodrošināt sabiedrībai būtiskos pakalpojumus.
Ministru kabineta noteikumi paredz kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem slēgt sadarbības līgumus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par speciālu Zemessardzes apakšvienību izveidi. Kritiskās infrastruktūras vienības veido konkrētā uzņēmuma darbinieki, kuri jau ir zemessargi vai par tādiem kļūst, tādējādi stiprinot visaptverošas valsts aizsardzības principa īstenošanu, integrējot militāro aizsardzību stratēģiskajos uzņēmumos. Atšķirībā no regulārajām Zemessardzes vienībām, kritiskās infrastruktūras vienību prioritāte ir pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana. Vienlaikus tās ir gatavas reaģēt uz hibrīdu uzbrukumu draudiem.
