Mūsdienu karadarbība piedzīvo krasas izmaiņas, kurās izšķiroša loma ir bezpilota sistēmām. Tomēr jaunākās NATO mācības Latvijas teritorijā izgaismojušas būtisku dilemmu: vai augstās tehnoloģijas, kas efektīvi darbojas atklātos līdzenumos, ir piemērotas Baltijas reģiona specifiskajai ģeogrāfijai. Kā ziņo militāro ziņu portāls "Breaking Defense", NATO sabiedroto spēku mācību "Crystal Arrow 2026" ietvaros Sēlijas poligonā tika izvērsta viena no līdz šim apjomīgākajām bezpilota sauszemes platformu (UGV) testēšanas operācijām. Kamēr pasaule vēro robotizēto sistēmu panākumus Ukrainas plašajos laukos, Latvijas blīvie meži un sarežģītais reljefs ir radījis negaidītus izaicinājumus pat vismodernākajām sakaru sistēmām, tostarp globālajam "Starlink" tīklam.
Mācību ietvaros, kas norisinās no 5. līdz 15. maijam, NATO vienība "Task Force X" (TFX) pirmo reizi brigādes līmenī veic vērienīgus Eiropas ražotāju bezpilota platformu testus. To mērķis ir paātrināt jauno tehnoloģiju ieviešanu Austrumu flanga aizsardzības stiprināšanai. Tomēr reālie apstākļi poligonā izgaismojuši vājo punktu - sakaru sistēmu darbība blīvas veģetācijas apstākļos.
"Starlink" ierobežojumi meža masīvos
Vairāki operatori norāda, ka UGV sakaru sistēmas, no kurām daudzas izmanto "Starlink" satelītu tīklu, mežainos apvidos darbojas ar traucējumiem.
Zemessargs vadīja Latvijā ražoto platformu "Natrix", kas šajās mācībās tiek izmantota loģistikas un medicīniskās evakuācijas uzdevumiem. Viņš uzsvēra, ka drošības apsvērumu dēļ nepaļautos tikai uz ASV satelītsistēmu vien, jo pieredze rāda, ka tā var pēkšņi kļūt nepieejama. Tāpēc "Natrix" ir aprīkots ar alternatīvām – vidēja un īsa rādiusa radioiekārtām, kas nodrošina dublēšanu signāla zuduma gadījumā.
Līdzīgas problēmas novērojuši arī Kanādas kontingenta karavīri, kas darbojas NATO daudznacionālās brigādes izlūkošanas vienībā. Izmantojot ASV ražotos bezpilota lidaparātus "Raven-B", veģetācija kalpojusi kā fiziska barjera signālam.
"Koku augstums un blīvums tiešā veidā ietekmē mūsu aprīkojumu un signāla stiprumu," atzinusi kaprāle Elana Klementa.
Ukrainas pieredze nav tieši pārnesama uz Latviju
Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, meži klāj aptuveni 50% Latvijas teritorijas, padarot to par vienu no zaļākajām valstīm Eiropā. Salīdzinājumam – Ukrainā, kur pašlaik notiek masveidīgākā kaujas robotu izmantošana vēsturē, meži no kopējās valsts teritorijas klāj tikai aptuveni 16%.
Tāpat mācību vadība norāda uz laikapstākļu faktoru – ja vasarā bezpilota platformas var salīdzinoši viegli manevrēt bezceļa apstākļos, tad Latvijas dubļainie rudeņi un bargās ziemas pieprasa pilnīgi citu taktisko pieeju un tehniskos risinājumus.
