“Droni jau ir mainījuši mūsu domāšanu. Ne tikai militārajā jomā, bet arī civilajā zinātnē un sabiedrības procesos,” pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds, diskutējot ar saviem Rietumeiropas kolēģiem pirmā starptautiskā aizsardzības inovāciju samita “Drone Summit 2025” laikā. Šis pasākums, ko Atta centrā organizēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar RTU un LIAA, ir apliecinājums Latvijas vēlmei būt par vadošo spēku Dronu koalīcijā. Samitā piedalījās vairāk nekā 1000 eksperti, politikas veidotāji un industrijas pārstāvji no 20 valstīm, kuru mērķis bija vienots – palīdzēt Ukrainai gūt virsroku dronu karā pret Krieviju un sagatavot savas dronu armijas drošākai nākotnei.
Samita laikā Aizsardzības ministrs Andris Sprūds nāca klajā ar vairākiem būtiskiem paziņojumiem, tostarp par Autonomu sistēmu kompetences centra izveidi Latvijā, kas jau šoruden uzsāks darbu, lai veicinātu dronu un pretdronu tehnoloģiju attīstību. Tāpat tika izziņota Turcijas un Beļģijas vēlme pievienoties Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītajai Dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam, kuras ietvaros šogad Ukrainai plānots novirzīt 2,75 miljardus eiro.
Samita tematiskajā epicentrā bija dronu tehnoloģiju izšķirošā nozīme mūsdienu karadarbībā, īpaši Ukrainā. Centrālajās samita diskusijās tika runāts par koalīciju izveidi un militārā atbalsta mehānismiem, par dronu lomu nākotnes karadarbībā un sinerģijas radīšanu starp militāro jomu, zinātni un rūpniecību.
Pirmajā paneļdiskusijā izskanēja satraucoša patiesība – situācija frontē attiecībā uz dronu izmantošanu mainās ik pēc pāris nedēļām, bet Eiropas piegādes sistēmas šobrīd nav pielāgotas tik dinamiskām pārmaiņām. “Mums jābūt spējīgiem ražot, iepirkt un piegādāt tikpat ātri, cik notiek inovācijas,” ministru panelī uzsvēra Lielbritānijas Bruņoto spēku ministrs Lūks Polards. Krievija jau šobrīd pārspēj Eiropu ar “Shahed” dronu ražošanas jaudu un ātrumu.
Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Valērijs Čurkins, kurš nevarēja ierasties klātienē, savā video uzrunā izteica pateicību Dronu koalīcijas partnervalstīm, taču neslēpa situācijas nopietnību: “Problēma ir miera laika domāšana kara apstākļos. Dronu ražošana un apkope – tam visam jānotiek Ukrainā, un tam jānotiek tagad.” Tā bija viena no galvenajām atziņām visās paneļdiskusijās – izdarīts ir daudz, procesi ir iesākti, taču svarīgākais faktors Eiropas spējās sniegt atbalstu gan Ukrainai, gan savām armijām, ir ātrums, kādā industrijas un bruņotie spēki kopā var nonākt līdz vēlamajam rezultātam.
Vienlaikus Andris Sprūds aicināja Eiropas kopējās spējas nenovērtēt par zemu, jo potenciāls ir ļoti liels. Viņš atzīmēja, ka Ukraina nepārtraukti pielāgojas karadarbībai, un Rietumiem ir daudz jāmācās no viņu pieredzes. “Dronu koalīcija nav stāsts tikai par dronu piegādi, bet arī Ukrainas pieredzes pārņemšanu,” viņš piebilda.
Otrajā panelī tika runāts par to, kā dronu karadarbība šo trīs gadu laikā ir mainījusies Ukrainas frontē – no izlūkošanas līdz optiskās šķiedras droniem, kurus vairs nevar noslāpēt ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem. Bijušais Ukrainas Ārzemju leģiona karavīrs un nevalstiskās organizācijas “Defense Tech for Ukraine” izpilddirektors Karls Lārsons atzina: “Ukrainā viss notiek no apakšas – viss sākas ar brīvprātīgajiem entuziastiem un individuāliem risinājumiem. Bet tam pretī ir sistēma – Krievijas centralizētā loģistika.”
Arī Latvijā, kā norādīja NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, dronu spēju attīstība bruņotajos spēkos aizsākās kā individuālu entuziastu iniciatīva, bet šodien šīs spējas pilnvērtīgi iekļaujas Nacionālo bruņoto spēku struktūrās, pastāvīgi turpinot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar Ukrainas karavīriem. Būtiska loma ir tieši dronu spējām veikt dziļos triecienus pretinieka teritorijā – un tas ir viens no virzieniem, kurā jākoncentrējas.
Trešais panelis iezīmēja vēl vienu būtisku virzienu – kā veidot reālu sinerģiju starp armiju, zinātni un industriju. Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas priekšsēdētājs Artis Pabriks teica tieši: “Bruņotajiem spēkiem nav svarīgi, kur produkts radīts – bet valstij tas ir svarīgi, tāpēc ir jāveido vietējā industrija, jāiesaista valdība un jāatvieglo testēšanas un iepirkumu procesi.”
Viņa teiktajam piekrita arī uzņēmuma “Frankenburg Technologies” izpilddirektors Kusti Salms: “Mūsu industrijas aug, bet tas notiek pārāk lēni. Mums jādara tas pats, ko darījām 2022. gada februārī – jāreaģē dienu un nedēļu laikā.” Viņš arī uzsvēra, ka svarīgi ir veidot ilgtermiņa attiecības, nevis vienreizējus projektus.
Samita laikā notika arī jauniešu praktiskās darbnīcas – 50 jaunsargi uzbūvēja 30 dronus, kas tiks nosūtīti Ukrainas aizstāvjiem. Vienlaikus norisinājās arī jaunuzņēmumu “pitch session”, kur topošās idejas sastapās ar reālām vajadzībām.
Šis ir stāsts ne tikai par droniem, bet arī par domāšanas maiņu. “Karš nav videospēle,” atgādināja Pudāns. “Bet jaunās tehnoloģijas ir veids, kā piesaistīt jauniešus un uzrunāt sabiedrību.”
Dronu samits šogad ir apliecinājis, ka Latvija ir gatava uzņemties būtisku lomu Eiropas virzībā pretī dronu armijām. Tā ir vadītāja, iniciatore un kontaktu veidotāja. Tikmēr paši droni ir kļuvuši par simbolu – gan cīņai pret diktatūrām, gan Eiropas spēju atjaunot savu militāro un tehnoloģisko varenību.
Jau vēstīts, ka 2024. gadā, Latvija kopā ar Lielbritāniju izveidoja un vada starptautisko Dronu koalīciju. Kopš koalīcijas dibināšanas Latvija Ukrainai ir nosūtījusi aptuveni 5000 dažādu tipu un veiktspējas kaujas dronus. Savukārt visas koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro.
Koalīcijā oficiāli ietilpst 18 dalībvalstis, kuras ir parakstījušas nodomu vēstuli – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.
